Ilze Auzere

Ziemsvētki – prieks gan gatavoties, gan svinēt

Padomi • 19. Decembris, 2021
Ziemsvētkus gaidām no agras bērnības līdz sirmam vecumam, jo tie ir īpaši – gan kristīgo tradīciju dēļ, gan kā ziemas saulgrieži. Ziemsvētku brīnums notiek, ja ticam un gatavojamies!
 

Mājas un Ziemsvētku eglītes rotājumus krāju gadiem ilgi. Katrai lietiņai ir savs stāsts, un tā rodas tradīcijas. Bērni un mazbērni gaida, kad mantiņas “iznāks” no kastēm un nokļūs uz palodzēm vai eglītē. Adventa vainagi ir kaut kas īpašs, un iknedēļas svecīšu aizdegšana ir nedēļas “moments”. Adventa vainagus var gatavot visa ģimene kopā, iesaistot bērnus, tā ir jauka iespēja pavadīt laiku ar saviem mīļajiem.

Svētku noskaņu rada arī savlaicīga dāvanu gādāšana – jau vairākas nedēļas pirms Ziemsvētkiem, kas ļauj izvairīties no pēdējā mirkļa stresa. Ir svarīgi iemācīt bērniem, ka arī viņi var sarūpēt dāvanas ģimenei un draugiem, jo vēlme dot, ne tikai saņemt, bērniem rada prieku, ļauj justies īpašiem un māca rūpēties par citiem.

Paštaisītu piparkūku un dažādu cepumu cepšana ir laikietilpīgs, bet jauks darbs. Lai radītu svētku sajūtu, es to daru jau vairākas nedēļas pirms svētkiem, un māja burvīgi smaržo. Cepumus un piparkūkas var arī ielikt skaistās kastītēs kā dāvanas draugiem un radiem. Cepšanas procesā noteikti iesaistiet arī bērnus, viņi ļoti labprāt piedalās! Var izdomāt dažādus mazus darbiņus, kurus viņi spēj paveikt, lai radītu kopīgu svētku sajūtu.

Ziemsvētku kartīšu rakstīšanas un sūtīšanas tradīcija gan ir drusku pagaisusi. Sociālie tīkli, e-pasti, īsziņas utt. aizvieto pa pastu sūtītas kartītes, bet tomēr ir jauki sūtīt un saņemt sveicienus. Ir labi atrast īpašu dzejolīti vai tekstu, ko aizsūtīt draugiem, kolēģiem vai radiem. Iesaku sagatavot dzejoļus vai dziesmas, kurus skaitīt vai dziedāt pie eglītes, tas arī veido svētku sajūtu – šī gatavošanās kam īpašam. Pati parasti skaitu vienus un tos pašus dzejoļus, bet varbūt šogad saņemšos iemācīties kaut ko jaunu!

Un, protams, ēdiens! Ziemsvētkos katrs cenšas, lai būtu bagātīgi un tradicionāli klāts galds. Ne velti latvieši saka, ka Ziemsvētku galdā jābūt 12 ēdieniem. Skaitlis man nav tik svarīgs, bet tradīcijas gan. Šie nav tie svētki, kad daudz eksperimentēju. Gribas to, ko mamma cēla galdā, kaut ko tradicionālu. Mani Ziemsvētki nav iedomājami bez pīrāgiem. Ar lielu prieku vāru daudz galerta un lieku pa bļodiņām, lai būtu, ko dot līdzi radiem un draugiem. Mamma cepa zosi, bet es – ar āboliem un apelsīniem pildītu pīli, jo tā vienmēr izdodas lieliski. Pasniegta kopā ar kartupeļiem un burkāniem, būs izcila! Tad vēl sautēti kāposti, pelēkie zirņi ar ceptiem sīpoliem un speķīti, marinētas sēnes un gurķi. Saldajā – rīsu pudiņš ar grauzdētām, sakapātām mandelēm un putukrējumu, servēts ar ķiršu mērci. Katru gadu sagādāju pārsteigumu saviem viesiem – saldajā ēdienā vienu mandeli atstāju veselu, un tas, kurš to atrod savā šķīvī, saņem īpašu dāvanu. Pie eglītes ir piparkūkas, mandarīni, sezama sēkliņu konfektes un citi mājās gatavoti našķi.

Svētku drānas arī ir svarīgas, un arī tās plānojam savlaicīgi. Kad biju maza, mamma vienmēr Ziemsvētkos gādāja man samta kleitiņu. Tradīcija turpinājās, kad jau biju pusaudze, un tā es šo tradīciju turpinu vēl joprojām. Pagājušogad brālis no ASV atsūtīja man samta kleitu. Tas bija tik jauks pārsteigums! Mazmeitai un vedeklai arī ir samta kleitas. Ģimenei svētku tērpos nofotografēties pie eglītes ir skaisti.

Ziemsvētku vakars baznīcā vai Bībeles lasījums pie eglītes man ir svarīga Ziemsvētku sastāvdaļa. Arī Ziemsvētku dziesmu dziedāšana. Tie ir Kristus dzimšanas svētki, un tos esam sagaidījuši!


Populārākie raksti

Good to know

Information on the 30-day lowest selling price for non-perishable goods listed in the booklet is available at the point of sale (at the price tag of the product).