Epilepsija ir neiroloģisks stāvoklis, kas var skart arī suņus. Tā izraisa pēkšņus krampjus vai apziņas zudumu, kad smadzeņu neironi piedzīvo pārmērīgu elektrisko aktivitāti. Lai arī šis stāvoklis šķiet biedējošs, ar to ir iespējams sadzīvot. Svarīgi ir laikus atpazīt simptomus un zināt, kā rīkoties.
Kā izpaužas epilepsijas lēkmes?
Epilepsijas lēkmes var sākties pēkšņi – suns kļūst stīvs, nokrīt uz sāniem, ķepas saraujas krampjos, viņš nereaģē uz apkārtni. Nereti novērojama arī pārmērīga siekalošanās, putveidīgas siekalas, apziņas zudums vai pat patvaļīga urinācija un defekācija.
Pēc lēkmes suns var būt apjucis un dezorientēts, kādu brīdi nespējot orientēties telpā vai atpazīt cilvēkus. Smagākos gadījumos lēkmes var atkārtoties vairākas reizes pēc kārtas vai notikt periodiski – reizi mēnesī vai retāk.
Kādas suņu šķirnes visbiežāk slimo ar epilepsiju?
Epilepsija var skart jebkuru suni, taču dažām šķirnēm ir lielāka predispozīcija. Visbiežāk tā novērota borderkollijiem, labradoriem, bīgliem, angļu buldogiem un vācu aitu suņiem.
Tāpat riska grupā ir mazo šķirņu suņi ar noslieci uz hidrocefāliju – čivava, Jorkšīras terjeri, Bostonas terjeri, Pomerānijas špici un Maltas zīda suņi. Parasti epilepsija izpaužas no 1 līdz 6 gadu vecumam.
Kādi ir cēloņi?
Epilepsijai var būt dažād cēloņi: tā var būt iedzimta, kad slimība pārmantota ģenētiski, iegūta dzīves laikā kā sekas traumām, infekcijām, vīrusu slimībām vai smadzeņu audzējiem, kā arī emocionāla, ja to izraisa pārmērīgs stress, bailes vai pat ļoti spēcīgs prieks. Arī hormonālas izmaiņas vai seksuāla spriedze nekastrētiem dzīvniekiem var pastiprināt nervu sistēmas uzbudinājumu un provocēt lēkmi.
Kā rīkoties lēkmes laikā?
Ja dzīvniekam sākusies epilepsijas tipa lēkme, esiet klātesošs, centieties sarunāties ar dzīvnieku. Uzmanīgi var tam pieskarties un censties to atsaukt pie samaņas, taču mutē neko nelieciet un centieties to neaiztikt, ja žokli sarāvis krampis, – tā var nodarīt pāri sev un dzīvniekam, jo tas nav pie apziņas. Pievērsiet uzmanību, cik ilgi lēkme ilgst un kā tā izskatās. Var arī uzņemt video, ko vēlāk parādīt veterinārārstam. Tas viss palīdzēs saprast, kas varēja lēkmi izprovocēt. Centieties saglabāt mieru, izvairieties no skaļiem trokšņiem, nodrošiniet dzīvniekam pēc iespējas klusāku un mierīgāku vidi. Kad dzīvnieks atguvies, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta. Muskuļu krampju rezultātā var izteikti paaugstināties ķermeņa temperatūra, līdz pat 40 un vairāk grādiem. Veterinārārsts izvērtēs dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli un nozīmēs turpmākos izmeklējumus. Nereti epilepsijas diagnostikai nepieciešama magnētiskā rezonanse vai galvas smadzeņu datortomogrāfija, lai saprastu to stāvokli un izmaiņas tajās. Noteikti jāsaņem veterinārārsta-neirologa konsultācija.
Vai ar epilepsiju var sadzīvot?
Tas atkarīgs no tā, kā rezultātā ir attīstījusies epilepsija. Ir dzīvnieki, kuri ikdienā lieto specializētus medikamentus, kas palīdz mazināt epilepsijas lēkmju biežumu un intensitāti. Papildus tiek nozīmēti dažādi nervu sistēmu nomierinoši līdzekļi, augu bāzes preparāti, un ir zinātniski pierādīta CBD jeb kanabinoīdu, ko iegūst no kaņepju eļļas, labvēlīgā ietekme uz epilepsijas lēkmju izpausmēm – tās kļūst retākas un nav tik smagas.
Galvenais – ievērot veterinārārsta norādījumus, nodrošināt dzīvniekam stabilu vidi, mieru un mīlestību. Stresa mazināšana un regulārs režīms ir būtiski, lai lēkmes notiktu retāk.
Saimnieka loma
Epilepsija var būt biedējoša, taču saimnieka attieksme ir izšķiroša. Ja suns jūt, ka viņa cilvēks saglabā mieru un drošību, arī viņš atgūstas ātrāk. Mīlestība, pacietība un sapratne palīdz ne tikai ārstēšanā, bet arī dzīves kvalitātē kopumā.