Anete Kalniņa-Beinerte
Mājdzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste

Ērču laiks: kas jāzina un jādara suņa saimniekam?

Par suņiem • 16. Jūnijs, 2021
Ērču pārnēsātās slimības suņiem ir tēma, kas aktualitāti nezaudē gadu no gada. Pārsteidzoši, ka tik mazs organisms kā ērcei spēj sagādāt tik daudz problēmu. Ērces mūsu dabas apstākļos un silto ziemu ietekmē ir braši savairojušās un sastopamas ne tikai laukos, mežos un piejūrā, bet gana daudz arī pilsētās, jo tām pietiek ar pāris centimetru garu zāli, lai no tās pieķertos sunim un spētu nodarīt lielu kaitējumu.

Jāņem vērā, ka pasargāt savu draugu būs vienkāršāk, nekā cīnīties ar ērču pārnēsāto slimību sekām – daļa no tām ir drauds ne tikai suņa veselībai, bet arī dzīvībai.

Ko darīt saimniekam?

Jāsāk ar līdzekļa izvēli aizsardzībai pret ērcēm. Izvēles iespējas ir plašas un piemērotas visdažādākajiem dzīvesveidiem. Šoreiz nevajadzētu paļauties uz tautas metodēm, bet uzticēties zinātniski pierādītām. Vispopulārākie ir uz ādas lietojami pilieni un kakla siksniņas, taču pieejamas arī tabletes, spreji un ultraskaņas ierīces. Jāņem vērā, ka daļa šo līdzekļu ir recepšu medikamenti, un vislabāk tos iegādāties veterinārajās aptiekās. Savi plusi un mīnusi ir katram no tiem, galvenais uzdevums ir saprast, kurš līdzeklis būs piemērotākais katram dzīvniekam. Izvēli viennozīmīgi ietekmē dzīvnieka svars – gan pilieni un tabletes, gan kakla siksniņas atbilst konkrētam svaram. Svarīgs ir arī vispārējais veselības stāvoklis un individuālas alerģiskas reakcijas vai jutība, par ko noteikti jāinformē veterinārās aptiekas pārdevējs un savs veterinārārsts. Līdzekļa izvēli ietekmē arī apmatojuma garums – siksniņas var gana labi nepiegulēt suņa ādai un līdz ar to kvalitatīvi neveikt savas funkcijas, ja apmatojums ir ļoti blīvs vai garš. Pilieni, kas lietojami uz ādas, ir populārākais līdzeklis, tomēr jāņem vērā, ka, ja suns tiek bieži mazgāts vai intensīvi peld, to efekts var mazināties. Arvien lielāku popularitāti iemanto ērču atbaidīšanas līdzekļi, kas nesatur medikamentus un ķīmiskas vielas, piemēram, ultraskaņas atbaidītāji, ko piestiprina dzīvnieka kakla siksnai, tomēr ar tiem jābūt uzmanīgiem, ja sunim ir tendence grauzt priekšmetus, un ir risks to norīt, ja ir izdevies tikt tai klāt.

Svars ir viens no faktoriem līdzekļa izvēlē, bet būtiska nozīme ir arī sunīša vecumam, veselības stāvoklim, apmatojuma garumam (piemēram, vai siksniņa labi piegulēs), tam, cik bieži dzīvnieks tiek mazgāts vai dodas peldēties (ūdens var ietekmēt pilienu darbības efektivitāti). Kā rīkoties, ja ērce ir piesūkusies? Ir svarīgi to maksimāli ātri, bet pareizi noņemt. Vislabāk to darīt ar speciālu ērču izņemšanas pinceti, jo tas ir visdrošākais veids, kā izņemt ērci, neatstājot galviņu piesūkušos. Noteikti iesaku to nedarīt ar kailām rokām, tāpat nedrīkst ērcei liet virsū spirtu vai eļļu. Ja ērce ir piesūkusies, svarīgi novērot dzīvnieka veselības stāvokli, lai laikus pamanītu ērču pārnēsāto slimību raksturīgās pazīmes.

Kā zināt, ka mīluli skārusi ērču izraisīta slimība?

Visbiežāk ērces izraisa babeziozi, kas ir arī visbīstamākā suņa veselībai un dzīvībai. Tai raksturīgs nogurums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, bālas vai dzeltenīgas gļotādas, kā arī tumšas krāsas urīns. Babēzijas ir ērču pārnēsāts vienšūnis, kas pēc ērces kodiena nonāk suņa asinīs un grauj eritrocītus jeb sarkanos asins ķermenīšus. Neārstēta vai novēloti diagnosticēta, šī saslimšana var radīt orgānu bojājumus un pat izraisīt nāvi. Labā ziņa ir tā, ka babezioze ir salīdzinoši ātri diagnosticējama un ir pieejami medikamenti efektīvai ārstēšanai.

Suņiem aktuāla ir arī anaplazmoze, kuru ierosina baktērija anaplazma. Anaplazmozes pazīmes nav tik specifiskas. Šīs slimības gadījumā novēro paaugstinātu temperatūru, periodisku nogurumu vai apetītes trūkumu, reizēm arī klibumu.

Suņi var saslimt arī ar Laimas slimību jeb boreliozi. Šīs saslimšanas pazīmes līdzinās anaplazmozes simptomiem. Cilvēkiem šīs saslimšanas gadījumā ērces koduma vietā bieži novēro sārtu laukumu, savukārt suņiem šādas pazīmes nav.

Novērojot jebkuru no minētajām pazīmēm vai redzot ko netipisku suņa veselības stāvoklī un uzvedībā, noteikti vērsies veterinārajā klīnikā. Ērču pārnēsāto slimību diagnostika tiek veikta, izmeklējot asins paraugu, un daudzās klīnikās šie izmeklējumi veicami uz vietas (gan eksprestesti, gan mikroskopija).

Jāuzsver, ka ērce var pārnēsāt vairākus slimības ierosinātājus, kā arī saslimšana var notikt atkārtoti, tādēļ atceries – tiklīdz mostas daba, mostas arī ērces. No marta līdz rudenim noteikti jārūpējas, lai tās neapdraudētu mūsu labākos draugus.


Populārākie raksti