Paaugstināts risks novērojams aktīvām, inteliģentām un uz stresu jutīgām šķirnēm, piemēram, vācu aitu suņiem, borderkollijiem, Austrālijas ganu suņiem, pinčeriem un labradoru retrīveriem. Šiem suņiem ir augstas prasības gan pēc fiziskas slodzes, gan mentālas nodarbinātības. Ja ikdienā šīs vajadzības netiek pietiekami nodrošinātas, var attīstīties uzvedības traucējumi un stereotipiska uzvedība, proti, vienas un tās pašas darbības atkārtošana bez acīmredzama mērķa.
Kā traucējumi izpaužas?
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi suņiem var izpausties dažādos veidos. Bieži novērojama pastāvīga konkrētu ķermeņa daļu laizīšana, it īpaši priekšķepās vai muguras daļā pie astes, kas nereti izraisa apmatojuma izkrišanu vai ādas kairinājumu. Tāpat raksturīga var būt astes dzenāšana vai košļāšana, pastiprināta priekšmetu graušana, neredzamu objektu vai savas ēnas ķeršana.
Dažos gadījumos suņi sāk grauzt akmeņus, ēst zemi vai fekālijas, kā arī izrāda paaugstinātu uzbudinājumu vai pat agresiju. Šāda uzvedība parasti ir atkārtota, grūti pārtraucama un ar laiku var kļūt arvien izteiktāka.
Kas veicina OCD attīstību?
Tas biežāk attīstās suņiem ar ierobežotām kustībām, piemēram, ja dzīvnieks ilgstoši tiek turēts voljērā vai cieš no locītavu sāpēm, kas samazina fizisko aktivitāti. Samazināta kustība un mentālās stimulācijas trūkums var veicināt uzvedības traucējumu rašanos. Tāpat šie traucējumi var būt saistīti ar novecošanās procesiem, deģeneratīvām izmaiņām vai pārslimotām saslimšanām.
Nozīmīgu lomu spēlē arī stress. Daudzi suņi piedzīvo tā saukto šķiršanās trauksmi, kad dzīvnieks nespēj palikt viens un smagi pārdzīvo saimnieka prombūtni. Šādās situācijās var novērot pastiprinātu riešanu vai gaudošanu, mēbeļu graušanu, nekontrolētu urinēšanu un defekāciju, kā arī izteiktu nemieru.
Diagnostika un palīdzības iespējas
Svarīgi ņemt vērā, ka uzvedības traucējumu pazīmes var būt līdzīgas arī dažādu veselības problēmu simptomiem. Piemēram, astes košļāšana var būt saistīta ar parazītiem vai alerģiskām reakcijām, savukārt pastiprināta ķepu laizīšana – ar locītavu sāpēm. Tāpēc, ja rodas aizdomas par obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, vispirms ieteicams konsultēties ar veterinārārstu, lai izslēgtu medicīniskus cēloņus.
Ja veselības problēmas netiek konstatētas un uzvedība saglabājas, nepieciešama uzvedības speciālista vai kinologa iesaiste. OCD ietekmi var mazināt ar ikdienas paradumu maiņu, stresa mazināšanu, mērķtiecīgiem uzvedības treniņiem, kā arī pietiekamas fiziskās un mentālās slodzes nodrošināšanu. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama arī medikamentoza terapija.
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi suņiem ir nopietns, bet pārvaldāms stāvoklis. Ar savlaicīgu atpazīšanu, pareizu diagnostiku un mērķtiecīgu darbu iespējams būtiski uzlabot suņa labsajūtu un dzīves kvalitāti.