Ļena Valdmane
Suņu dzīves eksperte, kinoloģe

Kāpēc sunim ir vajadzīgs uzpurnis un kādu izvēlēties

Par suņiem • 21. Oktobris, 2020
Jautājums par uzpurni sunim nav vērtējams viennozīmīgi. Vai ikvienam sunim nepieciešams uzpurnis? Atbilde ir – nē, uzpurnis vajadzīgs noteiktās situācijās, taču ikviens suns jāiepazīstina ar uzpurni un jāiemāca neitrāli izturēties pret to. No uzpurņa nav jābīstas ne sunim, ne saimniekam. Uzpurnis ir tāds pats suņa ekipējums kā kaklasiksna vai pavada. Pamata paklausības apmācības kursā suņa attieksme pret uzpurni ir viena no prasmēm, kas tiek vērtēta.
 

Normatīvie akti paredz divas situācijas, kad sunim ir jāliek uzpurnis:

  1. pārvadājot suni sabiedriskajā transportlīdzeklī, ja suns nav ievietots dzīvnieku pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī (MK noteikumi Nr. 322),
  2. suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem (kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai atrunātas MK noteikumos Nr. 428).

Pārējās situācijās sunim uzpurņa lietošana nav obligāta. Tomēr atbildīgi suņu saimnieki zina, ka uzpurnis noder arī citās situācijās – dodoties pie veterinārārsta, piedaloties suņa apmācībās vai sacensībās. Arī īslaicīgi atstājot suni nepieskatītu, piemēram, pie veikala, paliela izmēra sunim var uzlikt uzpurni sabiedrības miera labad.

Uzpurņa veids

Uzpurņu klāsts ir ļoti plašs, kas ļauj piemeklēt gan mīlulim, gan noteiktam mērķim vai situācijai piemērotāko. Kucēna apmācībai iesaku izvelēties vieglu un lētu uzpurni, jo, kucēnam augot, tas būs jāmaina. Ja neesat droši par suņa uzvedību sadzīves situācijā (piemēram, apmeklējot veterinārārstu) vai citu suņu un cilvēku klātbūtnē, jāizvēlas drošs uzpurnis. Ja mērķis ir mācīt suni pastaigas laikā neko neņemt no zemes, izvēlēsimies uzpurni ar noslēgtu priekšējo daļu. Ja vēlamies tikai retu reizi pārvadāt sabiedriskajā transporta savu draudzīgo un socializēto mīluli, varam iegādāties vieglu, ērtu ādas uzpurni. Galvenais nosacījums, izvēloties uzpurni, – lai tas neradītu diskomfortu sunim nēsāšanas laikā, kā arī pildītu vajadzīgo funkciju.

Neilona uzpurnis ir mīksts, regulējams uzpurnis ar atvērtu priekšējo daļu. Ērts uzpurnis lietošanai veterinārajā klīnikā, jo tas cieši iekļauj suņa purnu, pasargājot cilvēkus no koduma. Šāds uzpurnis nav paredzēts ilgstošai lietošanai (piemēram, pastaigu laikā), jo suns tajā nevar pilnvērtīgi atvērt muti un atdzesēties. Neilona uzpurni var noregulēt brīvāk vai iegādāties lielāka izmēra uzpurni, lai izmantotu to retās reizēs, piemēram, pārvietojoties ar mīluli sabiedriskajā transportā.

Ādas uzpurnis ir populārs, viegls uzpurnis. Ādas uzpurņiem ir dažādi izmēri un forma, kā arī divi veidi – ādas sieta tipa uzpurņi jeb “groziņi” un slēgtie ādas uzpurņi, kas ir drošāki, taču gaisa cirkulācija tajos ir apgrūtināta un slodzes vai karstā laikā sunim var būt grūtāk elpot un atdzesēties. Ādas uzpurņiem parasti ir viena vai vairākas regulējamas fiksējošas siksnas. Ādas uzpurņiem nepieciešama īpaša kopšana un tie nebūs piemēroti lietainam vai aukstam laikam (tie var samirkt, sasalt, zaudēt formu).

Plastmasas uzpurnis ir vēl viens populārs uzpurņu veids. Labi vēdinās, piemērots jebkādiem laikapstākļiem, turklāt pasargās mīluli no ēšanas no zemes, jo uzpurņa priekšējā daļa ir noslēgta. Šāds uzpurnis ir viegli kopjams un ērti lietojams gan pieaugušam sunim, gan kucēnam, uzsākot apmācību procesu. Kā mīnuss jāatzīmē šī uzpurņa nemaināmā forma, kura nebūs piemērota visiem suņiem.

Metāla uzpurnis ir izturīgs un praktisks. Uzpurņa iekšpuse darināta no mīksta filca materiāla vai ādas. Šie uzpurņi pieejami dažādos izmēros un formās. Tiem ir viena vai vairākas regulējamas fiksējošas siksnas. Šādu uzpurņu paveidus izmanto dažādās sporta disciplīnās, piemēram, skriešanas sacensībās jeb kursingā, lai pasargātu suņus no traumām. Metāla uzpurnis labi vēdinās un caur to ir ērti iedot sunim kārumu. Jāpievērš uzmanība uzpurņa kvalitātei, tam jābūt izgatavotam no nerūsējošā metāla un jābūt izturīgam, lai nesavainotu suni. Metāla uzpurnis nebūs labākā izvēle aktīvām rotaļām ar cilvēkiem vai citiem mīluļiem, jo suns metāla uzpurnī ar spēcīgu sitienu var citus savainot.

Vēl ir arī citi uzpurņu veidi – silikona uzpurņi (līdzīgs plastmasas uzpurnim, bet izturīgāks, parasti piemērots liela izmēra suņiem), tīkliņa uzpurņi (līdzīgi neilona uzpurnim, bet darināti no tīkliņauduma un ar noslēgtu priekšējo daļu, nav izturīgi un vairāk paredzēti apmācību procesam, piemēram, mācot suni neņemt kaut ko no zemes), specifiskie uzpurņi suņiem ar īsu purna daļu, treniņu uzpurņi jeb korekcijas kakla siksniņa, kas ļauj suni labāk kontrolēt, pārvietojoties blakus.

Kā pieradināt

Uzsākot apmācības, mūsu mērķis ir panākt, lai suns pret uzpurni ir vienaldzīgs, neizrāda pretestību, uzpurni uzliekot, nemēģina to novilkt. Neatkarīgi no tā, vai apmācīsiet kucēnu vai pieaugušu suni, apmācību procesam jābūt pakāpeniskam.

  1. Iepazīstinām ar uzpurni no ārpuses un iekšpuses – ļaujam sunim uzpurni apostīt. Kucēns var mēģināt ar uzpurni spēlēties, šo uzvedību novēršam, bet nesodām par to. Iepazīšanās posmā aktīvi izmantojam kārumus – parādām kārumu un ievietojam to uzpurnī (ja uzpurņa priekšējā daļa ir noslēgta), ļaujot sunim iebāzt tajā purnu un kārumu apēst. Ja tiek izmantots metāla vai atvērta tipa ādas uzpurnis, kārumu dodam caur uzpurņa priekšu, motivējot suni labprātīgi ielikt purnu uzpurnī. Nemēģinām uzpurni uzreiz uzvilkt, jo tas var suni nobiedēt un apgrūtināt turpmāko apmācību procesu.
  2. Mācām nereaģēt uz uzpurņa fiksēšanu – darbojamies līdzīgi kā pirmajā posmā, taču vienā brīdī ātri nofiksējam uzpurņa siksniņas, iedodam kārumu un noņemam uzpurni. Šādi atkārtojam vairākkārt, pakāpeniski ļaujot sunim palikt uzpurnī 15–30 sekundes. Vairākas reizes uzvelkam un noņemam uzpurni, pēc uzpurņa noņemšanas obligāti slavējam suni. Šādu vingrinājumu atkārtojam vairākas reizes dienā. Kad suns vai kucēns ignorē uzpurni un vairākas sekundes ir koncentrējies uz saimnieku un kārumu, ir gatavs uzpurnī izpildīt kādu vienkāršu komandu (piemēram, dod ķepu), varam pāriet pie nākamā posma vai turpināt šī uzdevuma praktizēšanu ārpus telpām, pagalmā. Šajā posmā svarīgi nepieļaut, ka suns uzpurni velk nost.
  3. Mācām kustību uzpurnī – kad suns mierīgi reaģē uz uzpurņa uzlikšanu un fiksēšanu, varam pakāpeniski likt sunim mums sekot. Papildu kontrolei izmantojam pavadiņu. Uzvelkam uzpurni un ar kārumu motivējam suni mums sekot. Pēc 10–20 soļiem varam apstāties un uzpurni novilkt, paspēlēties ar suni un atkārtot uzdevumu. Ja suns ir apmācīts un zina pamata komandas, šajā posmā noderēs komanda “blakus” – 10–20 soļi, apstājamies, noņemam uzpurni un slavējam suni. Pakāpeniski palielinām suņa atrašanās laiku uzpurnī. Uzsākot apmācības pastaigās, uzpurni labāk vilkt, dodoties no pastaigas uz mājām, kad suns jau būs noguris.

Atceries, ka uzpurnis nav agresīva suņa simbols. Uzpurnis ir audzināta suņa un atbildīga saimnieka ekipējums.

Attēla avots: Pixabay.com


Populārākie raksti