Vai mājdzīvniekam drīkst dot grilētu ēdienu? Bīstamākie vasaras cienasti

Brīvdienu noskaņojumā kļūstam izklaidīgāki, uz galda un zem tā paliek ēdiena pārpalikumi, bet katrs viesis dzīvniekam var slepus iedot “tikai mazliet”. Rezultātā vienā pēcpusdienā suns vai kaķis var apēst daudz vairāk, nekā saimnieks nojauš. Lai jauks pasākums nebeigtos veterinārajā klīnikā, svarīgi zināt, kuri cienasti mājdzīvniekam var būt bīstami.

Grilēts ēdiens nav piemērots mājdzīvnieka bļodai

Grilēta gaļa parasti ir marinēta, trekna un bagātīgi papildināta ar sāli un garšvielām. Lai gan neliels gabaliņš cilvēkam nešķiet nekas īpašs, mājdzīvnieka gremošanas sistēmai šāds ēdiens var radīt nopietnu slodzi.

Marinādēs bieži ir sīpoli, ķiploki, daudz sāls un citas dzīvniekam nepiemērotas sastāvdaļas. Tās var kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt vemšanu, caureju, sāpes vēderā vai gastrītu.

Savukārt, ļoti trekna gaļa var veicināt aizkuņģa dziedzera iekaisumu jeb pankreatītu. Tas ir sāpīgs stāvoklis, kas var izpausties ar atkārtotu vemšanu, atteikšanos no ēdiena, vēdera sāpēm, apātiju un gremošanas traucējumiem. Smagākos gadījumos dzīvniekam nepieciešama ārstēšana klīnikā.

Tāpēc mājdzīvniekam nevajadzētu dot ne marinētu un garšvielām bagātu, ne stipri treknu grilētu ēdienu. Arī gaļas gabaliņš, no kura noslaucīta marināde, nekļūst pilnīgi drošs, jo sāls un garšvielas jau ir iesūkušās produktā.

Ja vēlaties dzīvnieku pacienāt ar gaļu, drošāka izvēle ir neliels gabaliņš liesas, termiski apstrādātas gaļas bez sāls, marinādes, mērcēm un garšvielām.

Ne viss, kas atrodas uz galda vasarā, ir piemērots dzīvniekam

Īpaši bīstami mājdzīvniekiem ir sīpoli, ķiploki, vīnogas, rozīnes un šokolāde. Arī avokado nav piemērots cienasts. Šie produkti nedrīkst nonākt dzīvnieka bļodā, un tos nevajadzētu atstāt vietā, kur suns vai kaķis tiem var piekļūt pats.

Arī šķietami nekaitīgi produkti var radīt problēmas, ja tiek apēsti lielā daudzumā. Piemēram, siers parasti ir trekns un sāļš, tāpēc vairāki viesu iedoti gabaliņi var kļūt par ievērojamu papildu maltīti.

Svarīgi vienoties, ka dzīvnieku cienā tikai viens cilvēks. Pretējā gadījumā katram viesim var šķist, ka viņš iedevis pavisam maz, bet dienas beigās mājdzīvnieks būs saņēmis vairākus desmitus kumosu.

Arī pārēšanās var kļūt bīstama

Problēmas var radīt ne tikai konkrēts produkts, bet arī apēstā ēdiena daudzums. Mājdzīvnieks var piekļūt piemirstam šķīvim, atkritumu maisam vai nozagt lielu gaļas gabalu un steigā to norīt.

Liels barības daudzums pārslogo gremošanas traktu un var izraisīt sāpes, vemšanu, caureju un izteiktu vēdera pūšanos. Īpaši uzmanīgiem jābūt lielu šķirņu suņu saimniekiem, jo strauja kuņģa uzpūšanās var būt saistīta ar dzīvībai bīstamu stāvokli – kuņģa sagriešanos.

Risks ir lielāks prāva izmēra suņiem ar dziļu krūškurvi, piemēram, vācu aitu suņiem, dobermaņiem un Veimāras putnu suņiem. Īpaši bīstama var būt situācija, kad suns apēd lielu maltīti un pēc tam aktīvi skrien, lēkā vai rotaļājas.

Kā atpazīt kuņģa sagriešanos?

Kuņģa sagriešanās attīstās strauji un ir neatliekami risināma problēma. Viena no pirmajām pazīmēm var būt pēkšņi palielināts un saspringts vēders. Suns kļūst nemierīgs, siekalojas, vairākkārt mēģina vemt, taču nekas neizdodas. Var parādīties arī elsošana, apgrūtināta elpošana, izteikts nespēks un nevēlēšanās kustēties.

Stāvoklim progresējot, kuņģis nospiež lielos asinsvadus un traucē asinsriti. Smaganu krāsa var kļūt ļoti bāla vai zilgana, suns var zaudēt spēkus un sabrukt.

Šādā situācijā nedrīkst gaidīt, vai sunim kļūs labāk. Nekavējoties jāsazinās ar veterināro klīniku un jādodas pēc palīdzības. Kuņģa sagriešanās gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska un parasti arī ķirurģiska iejaukšanās – izšķiroša var būt katra minūte.

Kauli nav drošs cienasts

Pēc grilēšanas bieži pāri paliek kauli, un var šķist pašsaprotami tos atdot sunim. Tomēr kauli, it īpaši termiski apstrādāti vistas kauli, ir ārkārtīgi bīstami. Tie var sašķelties smalkās, asās šķembās.

Kaula fragments var iesprūst mutē, rīklē, kuņģī vai zarnās. Virzoties pa gremošanas traktu, asās malas var skrāpēt un traumēt gļotādu, bet sakrājušies fragmenti var radīt nosprostojumu.

Dzīvnieks var vemt, atteikties no ēdiena, kļūt apātisks vai atkārtoti mēģināt nokārtoties bez rezultāta. Var parādīties sāpes un asinis izkārnījumos. Šādos gadījumos kaulu izņemšanai var būt nepieciešama veterināra procedūra vai operācija.

Drošākais princips ir vienkāršs – mājdzīvniekam nevajadzētu dot kaulus neatkarīgi no to veida un pagatavošanas metodes. Labāk izvēlēties dzīvniekiem paredzētus, izmēram atbilstošus našķus un graužamlietas.

Jāuzmanās arī no citiem priekšmetiem, kas paliek pēc maltītes, piemēram, iesmiem, folijas, pārtikas iepakojumiem un atkritumu maisiem. Tos vajadzētu savākt uzreiz, nevis atstāt dzīvniekam sasniedzamā vietā.

Ar ko mājdzīvnieku var droši pacienāt?

Lai suns vai kaķis nejustos izslēgts no kopīgās maltītes, viņam jau iepriekš var sagatavot piemērotu cienastu. Visdrošākā izvēle būs ierastais dzīvnieka našķis vai neliela daļa no viņa ikdienas barības.

Var piedāvāt arī nelielu gabaliņu vārītas liesas gaļas bez garšvielām. Atsevišķiem dzīvniekiem piemērots cienasts būs mazliet dabīga grieķu jogurta vai vājpiena biezpiena, ja viņi labi panes piena produktus.

No dārzeņiem var izvēlēties termiski apstrādātu ķirbi, burkānu vai kartupeli bez sāls, sviesta un citām piedevām. Augļus un ogas drīkst dot tikai nelielā daudzumā, iepriekš pārliecinoties, ka konkrētais produkts dzīvniekam ir drošs. Jāizvairās no kauliņiem, sēklām, kā arī vīnogām un rozīnēm.

Arī drošus produktus nevajadzētu dot neierobežoti. Našķi ir papildu barība, tāpēc to daudzums jāpielāgo dzīvnieka izmēram, veselības stāvoklim un ikdienas ēdienkartei.

Vasaras pasākumā neaizmirstiet par ūdeni un atpūtu!

Karstā laikā mājdzīvniekam vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Ūdens trauks jānovieto ēnā un regulāri jāpārbauda, jo aktīvā pasākumā to var apgāzt vai ātri izdzert.

Dzīvniekam nepieciešama arī mierīga vieta, kur patverties no saules, cilvēku uzmanības un trokšņa. Pārkaršana, kārdinājumi un pārēšanās kopā var ievērojami pasliktināt viņa pašsajūtu.

Vasaras cienastam nav jānāk no saimnieka šķīvja. Vislabākā palutināšana ir dzīvniekam droša maltīte, svaigs ūdens un iespēja kopā pavadīt laiku bez nevajadzīga riska.