Izbrauciens uz laukiem cilvēkam bieži asociējas ar mieru, svaigu gaisu un brīvību, taču sunim tā var būt pilnīgi jauna un ļoti intensīva vide. Nepazīstamas smaržas, dzīvnieki, skaņas un plašums var radīt gan sajūsmu, gan satraukumu. Tāpēc pilsētas suni ar lauku vidi svarīgi iepazīstināt pakāpeniski, nevis uzreiz dot neierobežotu brīvību.
Pazīstamais pilsētas ritms laukos pazūd
Pilsētas suns ir pieradis pie noteikta ikdienas ritma. Viņš pazīst lifta skaņas, automašīnu kustību, ietves un ierastos pastaigu maršrutus. Pat šķietamais pilsētas haoss ar laiku kļūst paredzams. Laukos šī paredzamība pazūd. Tur ir jaunas smaržas, dzīvnieku pēdas, kustības tālumā un skaņas, ar kurām suns ikdienā nesaskaras. Dažiem suņiem tas izraisa lielu sajūsmu, citiem – satraukumu, bet daudzi piedzīvo abas sajūtas vienlaikus.
Jaunajā vidē suns var kļūt aktīvāks, impulsīvāks vai grūtāk atsaucams. Tas nenozīmē, ka viņš pēkšņi kļuvis nepaklausīgs. Apkārtējie stimuli konkrētajā brīdī var būt spēcīgāki par ierastajām komandām.
Mājputni un citi dzīvnieki var pamodināt vajāšanas instinktu
Viens no biežākajiem pārsteigumiem laukos ir suņa reakcija uz vistām un citiem mājputniem. Cilvēkam vista var šķist lēna un nekaitīga, taču sunim tās saraustītās kustības, pēkšņā skriešana un skaņas var būt ļoti stimulējošas.
Pat suns, kurš pilsētā mierīgi paiet garām baložiem, laukos var sākt intensīvi vērot vistas vai mēģināt tām dzīties pakaļ. Šāda uzvedība parasti nesākas uzreiz ar skrējienu. Pirms tam suns var sastingt, cieši fiksēt skatienu, sasprindzināt ķermeni un pārstāt reaģēt uz saimnieku. Ja šīs pazīmes laikus pamana, suni vēl var novirzīt un palielināt distanci. Brīdī, kad pakaļdzīšanās jau sākusies, situāciju kontrolēt ir daudz grūtāk.
Līdzīgs risks pastāv, satiekot lauku kaķus. Daļa kaķu no suņa bēgs, izraisot vēlmi dzīties pakaļ, bet citi var aizstāvēties. Pat draudzīga un ziņkārīga suņa tuvošanās var beigties ar izbīli vai savainojumu, tāpēc arī šādas tikšanās jāuzrauga.
Arī bērni sunim var radīt pārāk lielu slodzi
Laukos ģimenes bieži pulcējas plašākā lokā, un suns var pēkšņi nonākt vidē ar daudz vairāk cilvēkiem nekā ikdienā. Skrienoši un skaļi bērni, aktīvas rotaļas un nepārtraukta uzmanība var suni ātri pārstimulēt.
Pat draudzīgs suns šādā situācijā var sākt lēkt, skriet bērniem pakaļ vai pārāk strauji iesaistīties rotaļās. Savukārt bērniem bieži ir grūti pamanīt, ka suns jau jūtas neērti vai vēlas atpūsties.
Tāpēc suņa un bērnu saskarsme vienmēr jāuzrauga pieaugušajiem. Sunim jābūt iespējai atkāpties un doties uz vietu, kur viņu neviens netraucē.
Atvērtas durvis var nozīmēt tiešu ceļu uz brīvību
Pilsētā suni parasti ieskauj vairāki fiziski šķēršļi – dzīvokļa durvis, kāpņu telpa, nama ieeja vai pagalma vārti. Laukos viena atvērta durvju aile var nozīmēt tiešu piekļuvi pagalmam, ceļam vai mežam.
Arī suns, kurš mājās nekad nemēģina aizbēgt, jaunā vietā var sekot interesantai smaržai vai pamanīt kustību tālumā. Dažu sekunžu laikā viņš var būt ārpus saimnieka redzesloka.
Īpaša piesardzība nepieciešama teritorijās bez žoga. Paļauties uz to, ka suns vienmēr paliks tuvumā, nav droši. Atsaukšanās pazīstamā parkā un atsaukšanās vietā, kur apkārt ir meža dzīvnieku pēdas, jaunas smaržas un kustīgi objekti, nav viena un tā pati prasme.
Komanda “šurp” pati par sevi negarantē, ka suns to izpildīs jebkurā situācijā. Lai prasme būtu uzticama, tā jānostiprina pakāpeniski un dažādās vidēs.
Brīvība nav jādod uzreiz
Ierodoties laukos, suni nevajadzētu uzreiz palaist brīvi, lai “izskrienas”. Pirmajās minūtēs vai stundās jaunās informācijas var būt tik daudz, ka suns ātri kļūst pārāk uzbudināts un vairs nespēj pieņemt mierīgus lēmumus.
Drošāk ir sākt ar pastaigu garā pavadā vai ļaut sunim izpētīt norobežotu teritoriju. Tas dod iespēju iepazīt jauno vidi, vienlaikus saglabājot drošību un novēršot pēkšņu aizskriešanu.
Sunim nepieciešams laiks, lai apostītu apkārtni, pierastu pie skaņām un saprastu, kas jaunajā vietā notiek. Jo mierīgāka ir pirmā iepazīšanās, jo lielāka iespēja, ka suns vēlāk spēs uzvesties līdzsvaroti.
Sunim nepieciešama arī droša atpūtas vieta
Jaunā vide var būt nogurdinoša arī tad, ja suns šķiet sajūsmināts un aktīvs. Tāpēc svarīgi jau iepriekš sagatavot vietu, kur viņš var netraucēti atpūsties.
Tā var būt klusa telpa, ierastā guļvieta, transportēšanas būris vai norobežota vieta, kur bērni un citi dzīvnieki suni netraucē. Pazīstama sega vai manta var palīdzēt radīt lielāku drošības sajūtu.
Jāatceras, ka nogurums ne vienmēr padara suni mierīgāku. Pārguris suns var kļūt impulsīvāks, vieglāk aizkaitināms un sliktāk kontrolēt savas reakcijas. Dažreiz vislabākā palīdzība nav vēl viena pastaiga vai rotaļa, bet gan mierīga pauze.
Vērojiet suni un pielāgojiet dienas ritmu
Lai izbrauciens būtu veiksmīgs, jāvēro ne tikai tas, ko suns dara, bet arī viņa pašsajūta. Saspringts ķermenis, intensīva apkārtnes vērošana, nespēja nomierināties, pastiprināta riešana vai atteikšanās no kārumiem var liecināt, ka iespaidu kļuvis par daudz.
Šādā brīdī sunim nepieciešama lielāka distance no kairinātāja, klusāka vide vai atpūta. Nav jāgaida, līdz uzvedība kļūst grūti kontrolējama.
Pakāpeniska iepazīšanās ar vidi nenozīmē, ka sunim tiek liegta iespēja izbaudīt laukus. Tieši otrādi – tā palīdz panākt, ka suns spēj jauno pieredzi uztvert mierīgāk un drošāk.
Lauki nav suņa paklausības pārbaudījums
Lauki sunim var sniegt vērtīgu pieredzi – jaunas smaržas, kustību, iespēju izpētīt dabu un izmantot savas dabiskās spējas. Tomēr veiksmīga pieredze reti rodas nejauši. Tā prasa sagatavošanos, novērošanu un reālistiskas gaidas.
Izbrauciens uz laukiem nav pārbaudījums tam, cik paklausīgs ir suns. Tas drīzāk parāda, cik labi saimnieks spēj pamanīt suņa vajadzības, izvērtēt riskus un palīdzēt viņam jaunā vidē.
Drošība nerodas tikai no kontroles. To veido pārdomāta sagatavošanās, uzticēšanās un spēja laikus pamanīt, kad sunim nepieciešama cilvēka palīdzība.