Anete Kalniņa
Mājdzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste

Zeltainais retrīvers – ģimenes mīlulis, kas vienatnē skums

Par suņiem • 30. Septembris, 2020
Zeltainie retrīveri apbur ar smaidu, šarmu un pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Ne velti ar šīs šķirnes pārstāvjiem galvenajā lomā uzņemtas daudzas filmas – zeltainie retrīveri ir ļoti populāri ģimenes suņi, kas apveltīti ar labestību un gudrību.
 

Par zeltaino retrīveru izcelsmes vietu tiek uzskatīta Skotija. Šķirnes attīstība sākusies 19. gadsimtā, kad šos suņus izmantoja medībās, galvenokārt putnu pienešanai. Mūsdienās tos uztver nevis kā medniekus, bet gan kā kārtīgus kompanjonus. Zeltainie retrīveri izmērā sasniedz vidēji 50–60 cm augstumu skaustā, kucītes ir mazākas, suņi lielāki, savukārt to svars parasti ir robežās no 25 līdz 35 kg. Dzīves ilgums ir no 9 līdz pat 15 gadiem. Tiem ir skaists apmatojums, kas variē no teju balta līdz zeltaini rudam. Neskatoties uz pieklājīgo izmēru, tie var būt arī izcili dzīvokļa suņi, ja vien tiem tiek veltīta pietiekami liela uzmanība. Šīs šķirnes pārstāvji ir kompānijas dvēseles, kas nemīl ilgstoši būt vieni bez fiziskām aktivitātēm un uzmanības. Ilgstoša vienatne un garlaicība var novest pie destruktīvas uzvedības un kādas smagi cietušas saimnieka kurpes vai spilvena.

Zeltiņus uzskata par vienu no gudrākajām un apķērīgākajām suņu šķirnēm, kas viegli pakļaujas dresūrai un ātri apgūst visu jauno. Zeltainais retrīvers labi saprotas ar sugas brāļiem un nenoliedzami mīl visu dzīvo radību, tādēļ ir labi piemērots ģimenēm ar bērniem. Šis suns ir aktīva dzīvesveida piekritējs un nevairīsies no ūdens, kam lieliski piemērots tā apmatojums. Tomēr arī pirms šīs šķirnes suņa iegādes jāizvērtē vairāki aspekti.

Ar kādiem trūkumiem jārēķinās topošajiem zeltaino retrīveru saimniekiem?

  • Apmatojums būs jākopj, vismaz regulāri jāķemmē. Jārēķinās, ka mati nonāks uz apģērba un mēbelēm, sevišķi izteikti sezonālās apmatojuma maiņas laikā.
  • Šis nebūs sargs, zeltiņš drīzāk svešinieku laipni uzņems savā mājā un parādīs mīļāko mantiņu un savu vietiņu. Tomēr signalizācijas funkciju par cilvēku pie durvīm ar brašu rējienu gan nodrošinās.
  • Šos suņus bieži skar vairākas veselības problēmas. Daudziem no tiem ir jutīgs gremošanas trakts, tāpēc rūpīgi jādomā par ēdienkarti. Teju katrs šīs šķirnes suns reizi pa reizei piedzīvo mīkstu vēdera izeju. Līdzīgi kā labradoriem arī zeltainajiem retrīveriem ir nosliece uz lieko svaru, tādēļ rūpīgi jākontrolē uzņemtais ēdiena apjoms un fiziskā slodze. Zeltainajiem retrīveriem raksturīgas arī locītavu problēmas. Viena no tām ir displāzija, kas ir ģenētiski pārmantojama, tādēļ pirms kucēna iegādes jāpārliecinās par vecāku veselības pārbaudēm gan locītavu, gan acu slimību jautājumā (tiem mēdz iedzimt arī tīklenes atrofija). Bieži šiem suņiem novērojamas arī dažādas ādas problēmas un ausu iekaisumi, kā arī palēnināta vairogdziedzera darbība. Diemžēl zeltiņi vecumdienās bieži saskaras ar onkoloģiskām saslimšanām.
  • Nemīl ilgstošu vienatni, tādās reizēs mēdz kļūt depresīvi vai uzvesties destruktīvi.

Bet plusi atsver to visu!

  • Rotaļīgi, ar labestīgu raksturu apveltīti suņi, ne velti tiek plaši izmantoti kā suņi-terapeiti. Tie labi saprotas ar bērniem un citiem dzīvniekiem, kas tos padara par lieliskiem ģimenes mīluļiem un bērnu sabiedrotajiem nedarbos. Agresija praktiski nav raksturīga (kaut arī visam ir izņēmumi).
  • Gudri un viegli dresējami – tie ierindojas 4. vietā gudrāko suņu sarakstā. Šie suņi spēj apgūt ap 160 vārdu.
  • Lai arī tas ir subjektīvi, nevar noliegt šo suņu vizuālo pievilcību – tie apveltīti ar skaistu, proporcionālu ķermeņa uzbūvi, glītu kažoku un neviltotu smaidu.
  • Lai arī liela auguma, tie ir piemēroti gan dzīvei privātmājā, gan dzīvoklī, jo zeltiņam galvenais ir sabiedrība un kompānija

Populārākie raksti