Senā Latvija garšo dažādi – kā sātīgs kuģelis Zemgalē, salds ķīselis Kurzemē, kaņepju sviests Vidzemē un kļockas Latgalē. Katram novadam ir savas garšas, kas radušās no vietējās zemes, klimata un cilvēku paradumiem. “Novadu tradicionālo ēdienu gatavošana kopā ar bērniem var izvērsties par aizraujošu nodarbi un arī nelielu vēstures stundu – iespēja runāt par to, kā cilvēki dzīvoja agrāk, ko viņi audzēja un kā svinēja svētkus,” saka Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja, Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Kopā būšana virtuvē – sarunu un piederības brīdis
“Kad ģimene kopā gatavo, notiek kas vairāk nekā tikai ēdiena tapšana. Virtuve kļūst par sarunu vietu – par to, no kurienes nākuši mūsu senči, kādi bija viņu darbi un svētki, par to, kāpēc Latvijā maize tik ļoti smaržo pēc mājām. Bērniem šie brīži ir veids, kā sajust, ka viņi ir piederīgi savai ģimenei, savai plašajai radu saimei un – savai valstij,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa. Kopīga gatavošana māca arī sadarbību, pacietību un cieņu pret darbu, un nereti atver pavisam jaunus sarunu tematus – par lauku dzīvi, vecmāmiņas bērnību vai to, kā garšoja “īstais sviests” pirms lielveikalu laikiem. Tā kļūst par skaistu, dzīvu mācību stundu par Latviju – uz mūsu šķīvja, sirdī un atmiņās. “Kad bērns pats pieliek roku – mizojot kartupeli vai maisot ķīseli – viņš ne tikai mācās gatavot, bet arī “mācās” būt latvietis, mācās mūsu vēsturi,” smaidot teic Rimi Bērniem eksperte.
Latgale: kļockas ar saldu piena mērci
Kļockas ir maigas, gaisīgas mīklas bumbiņas, kas vislabāk garšo, kad tās pārlej ar silto un saldo piena–krējuma mērci. Šis ēdiens bērniem var iepatikties tā salduma un maigās konsistences dēļ, bet pieaugušie novērtē tā vienkāršību un sātīgumu. Kļockas ir tipisks Latgales ēdiens – silts, mājīgs un ļoti “svētdienīgs”.
Sastāvdaļas:
- 300 g rauga mīklas
Mērcei:
- 250 ml saldā krējuma
- 350 ml piena
- 1 ēdamk. vaniļas cukura
- 3 ēdamk. cukura
Pagatavošana:
- Mīklu nelielās bumbiņās cep cepeškrāsnī 190 °C temperatūrā 10–14 minūtes (līdz ir skaisti brūnas).
- Katliņā sakarsē pienu, krējumu, vaniļas cukuru un cukuru.
- Kad mīklas bumbiņas gatavas, tās pārlej ar karsto mērci un ļauj ievilkties.
“Kļockas man ik pa laikam ir sanācis baudīt ziemā tirdziņos – gardas! Ja aukstajā sezonā ir plānoti kādi svētki ārā, šis saldais ēdiens, vārīts lielā katlā uz ugunskura, ir labu labā izvēle!” ir pārliecināta Rimi Bērniem eksperte. Kļockas ir viens no pazīstamākajiem Latgales ēdieniem, ko gatavoja gan svētdienās, gan svētkos. Latgales virtuvei raksturīgas krējuma mērces, speķa pīrāgi, siers un grūbu ēdieni – sātīgi un sirsnīgi, gluži kā cilvēki, kas tur dzīvo.
Vidzeme: kaņepju sviests
Kaņepju sviests ir aromātisks un nedaudz riekstains. Tas ir bagāts ar olbaltumvielām, šķiedrvielām un vērtīgajām omega-3 taukskābēm, kas palīdz stiprināt veselību un ir īpaši svarīgas bērna attīstībai. Garša ir spēcīga, izteikta – patīk īstiem Vidzemes lauku garšu cienītājiem. “Manas vecmāmiņas dārzā vienmēr kuploja kaņepes, un viņa pati gatavoja kaņepju sviestu. Daudziem tas likās īpatnējs, bet man tas bija mīļākais sviests. Šo garšu lūkoju ienest arī savas ģimenes virtuvē,” atmiņās dalās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja.
Sastāvdaļas:
- 200 g kaņepju sēklu
- 100 g sviesta
- Sāls pēc garšas
Pagatavošana:
- Kaņepju sēklas apgrauzdē pannā līdz tām izdalās patīkama smarža.
- Sasmalcina piestiņā vai blenderī, pievieno sviestu, sāli un samaisa viendabīgā masā.
- Smērē sviestmaizes, ko var bagātināt pēc saviem ieskatiem, piemēram, ar reņģēm, marinētām baravikām u.c.
Kaņepju sviests ir klasisks Vidzemes ēdiens, ko tradicionāli ēda ar rupjmaizi un biezpienu. Vidzemnieku ēdienkarte bijusi vienkārša, bet pilnvērtīga – zivis no Gaujas, dārzeņu sautējumi un rudzu maize bija ikdienas maltīšu pamats. “Kad gatavojam šādus ēdienus, bērni redz, ka ēdiens nav tikai par garšu – tas ir par saknēm. Ir vērts noskaidrot, no kura novada nāk kāds bērnības ēdiens, ko šodien vēl joprojām mīlam – atbildes var izrādīties pārsteidzošas,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Kurzeme: kakao ķīselis
Kakao ķīselis ir sātīgs, maigs un krēmīgs deserts, kas vienlaikus ir gan našķis, gan barojoša maltīte. Kurzemnieki jau izsenis mīlējuši saldos piena ēdienus, un šis deserts lieliski atspoguļo reģiona bagātās lauksaimniecības tradīcijas. “Kakao ķīseļa garša atgādina bērnības saldumus – silta, mierinoša un vienmēr svētku vērta.”
Sastāvdaļas:
- 800 ml piena
- 3 ēdamk. kakao pulvera
- 4 ēdamk. cukura
- 3 ēdamk. kukurūzas cietes
Pagatavošana:
- Katliņā sajauc kakao, cukuru un cieti ar nedaudz piena.
- Pievieno atlikušo pienu un lēnām karsē, nepārtraukti maisot.
- Kad masa sabiezē, noņem no uguns un pasniedz ar pienu vai putukrējumu.
Kurzemē vienmēr cienītas piena zupas un saldie ēdieni – krējuma pankūkas, skābputra, rupjmaizes kārtojums. Šīs garšas stāsta par bagātīgu zemkopības tradīciju un siltumu, kas valdījis kurzemnieku mājās.
Zemgale: kartupeļu kuģelis ar kūpinātu gaļu
Kuģelis ir sātīgs, zemniecisks un ļoti aromātisks ēdiens – sarīvēti kartupeļi apvienoti ar kūpinājuma garšu, kas tik raksturīga Zemgales virtuvei. Tas ir enerģiju dodošs, barojošs un lieliski piemērots vēsām rudens dienām, garša bieži vien patīk arī bērniem. “Šī ēdiena burvība ir vienkāršībā – dažas sastāvdaļas, bet ļoti bagātīgs rezultāts. Arī kuģeli iesaku gatavot, ja rudenī vai ziemā plānots pasākums ārā,” teic Inga.
Sastāvdaļas:
- 1,5 kg kartupeļu
- 300 g kūpināta šķiņķa
- 1 sīpols
- 220 ml silta piena
- eļļa cepšanai
- sāls un pipari pēc garšas
Pagatavošana:
- Kartupeļus sarīvē uz smalkās rīves.
- Sīpolu un kūpinātu gaļu sagriež un apcep.
- Sajauc ar kartupeļiem, pievieno pienu, sāli un piparus.
- Liek cepamtraukā un cep 180 °C temperatūrā 40–60 minūtes.
Zemgale – Latvijas maizes klēts, kur ēdieni vienmēr bijuši vienkārši, bet bagātīgi. Kuģelis bija viens no lauku svētdienas ēdieniem, tāpat kā pankūkas, sautēti kāposti un sīpolu mērce. “Valsts svētki ir lieliska iespēja atgriezties pie ģimenes saknēm – pagatavot pa ēdienam no katra novada un parunāt, kāpēc tas tieši tur bijis populārs. Šī ir skaista tradīcija, kas bērniem paliek atmiņā,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa.
