Olga Ļubina

Bērnam cukura diabēts. Uztura rekomendācijas

Uzturs • 22. Februāris, 2021
1. tipa cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs. Ikdienas uztura koriģēšana, atbilstoša ogļhidrātu uzņemšana katrā ēdienreizē un obligātā insulīna terapija ir 1. tipa cukura diabēta ārstēšanas pamatā.

Par uztura rekomendācijām bērniem ar cukura diabētu stāsta Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina.

Kas ir cukura diabēts

Glikozi mūsu organisms uzņem ar pārtikā esošajiem ogļhidrātiem (saharozi jeb balto cukuru, augļos esošo cukuru jeb fruktozi, piena cukuru jeb laktozi, cieti). Ogļhidrāti mūsu organismā tiek sašķelti līdz glikozei, kas kalpo kā galvenais organisma enerģijas avots. Lai nogādātu glikozi šūnās, ir nepieciešams insulīns – hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Gadījumā, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj izstrādāt insulīnu pietiekamā daudzumā vai ir pilnīgs šā hormona deficīts, tad cilvēkam pieaug cukura līmenis asinīs (vienlaikus pie tā, ka šūnās ir cukura deficīts). Šādi attīstās cukura diabēts. 1. tipa cukura diabēts ir iedzimta slimība, kas biežāk izpaužas bērnībā, bet var sākties arī pieaugušā vecumā.

Noteikts ogļhidrātu daudzums

1. tipa cukura diabēta gadījumā pacientiem ir noteikts atbilstošs ogļhidrātu daudzums katrā ēdienreizē. Šo daudzumu parasti izsaka maizes vienībās (MV). Viena maizes vienība atbilst 12 gramiem ogļhidrātu. Katrā ēdienreizē bērns vai pieaugušais, kam ir diagnosticēts cukura diabēts, drīkst uzņemt noteiktu MV skaitu, piemēram, pamata ēdienreizē tās var būt 3–4 MV jeb 36–48 grami ogļhidrātu.

Piemēram, 3 MV satur:

• 2,5 maizes šķēles;

• 45 g rīsu (nevārītu);

• 50 g griķu (nevārītu);

• 210 g kartupeļu;

• 300 ml sulas;

• 50 g “Selgas” cepumu (5 cepumi);

• 300 ml jogurta ar piedevām.

Sekot līdzi glikēmiskajam indeksam

Tāpat jāņem vērā konkrētu ogļhidrātu uzsūkšanās ātrums, jo cukura diabēta gadījumā ļoti svarīgi izvairīties no straujām glikozes līmeņa izmaiņām. Bērniem (un arī pieaugušajiem) ar cukura diabētu ir svarīgi izvēlēties produktus ar zemu glikēmisko indeksu (GI) jeb produktus, kuru ogļhidrāti gremošanas traktā uzsūksies lēni un neveicinās strauju cukura līmeņa pieaugumu.

Produkti ar augstu GI (GI 70 vai vairāk) glikozes līmeni paaugstinās ātrāk, savukārt zema GI pārtikas produkti (GI 55 vai mazāk) – lēnāk. Ar zemu GI ir pilngraudu produkti, piemēram, auzas, mieži, griķi, pākšaugi, no augļiem – avokado, apelsīni, aprikozes, avenes. Ogļhidrātu uzsūkšanos aizkavēs šķiedrvielas, tāpēc ieteicams lietot, piemēram, brūnos rīsus, nevis baltos. Arī taukvielas aizkavē ogļhidrātu uzsūkšanos, tāpēc, ja ēdiens būs treknāks, tajā esošie ogļhidrāti uzsūksies lēnāk.

Produkti ar augstu GI jālieto hipoglikēmijas (zems cukura līmenis asinīs) gadījumā, piemēram, glikoze, cukurs, augļu sulas, limonādes, konfektes – ledenes.

Uztura rekomendācijas

Bērniem un pieaugušajiem ar cukura diabētu būtu jāpieturas pie veselīga uztura rekomendācijām – jāizvairās no saldinātiem produktiem, saldumiem, trekniem un sāļiem produktiem, trekniem piena produktiem, jādod priekšroka pilngraudu produktiem, dārzeņiem, zaļumiem, liesai gaļai un zivīm, riekstiem un sēklām, augļiem.

Kā našķēties

Ņemot vērā, ka katram cukura diabēta pacientam ir zināms, cik daudz viņš drīkst uzņemt ogļhidrātus saturošo produktu vienā ēdienreizē, tad, ierēķinot našķi atļautajā ogļhidrātu daudzumā, bērns var apēst arī parastu konfekti vai kūkas gabaliņu. Protams, šajā gadījumā ir jārēķinās ar straujāku glikozes līmeņa celšanos, jo šie produkti saturēs saharozi jeb cukuru, kam ir augsts glikēmiskais indekss.

Ir arī našķi, kas saucas diabētiskie produkti. Tie cukura (medus, glikozes un fruktozes sīrupa un citu cukuru saturošo vielu) vietā satur saldinātājus. Saldinātāji mēdz būt dažādi: dabīgie, piemēram, cukura spirti (ksilitols, sorbitols, eritritols), stēvija, un mākslīgie, piemēram, aspartāms.

Kas jāzina par saldinātājiem

Mākslīgais saldinātājs aspartāms tiek plaši izmantots produktu ražošanā, un visslavenākais produkts, kurā tas ir, ir Cola Zero. Aspartāms nesatur kalorijas un neietekmē glikozes līmeni, taču pārmērīga tā lietošana var provocēt hiperaktivitāti un toksiski iedarboties uz aknām. Aspartāma sastāvā ir arī aminoskābe fenilalanīns, ko nedrīkst lietot cilvēki, kam ir iedzimtā fenilalanīna vielmaiņas slimība, tāpēc, pēc Eiropas Savienības regulas, uz visiem produktiem, kas satur aspartāmu, ir jābūt speciālai norādei par šīs vielas klātbūtni.

Cukura spirti, tādi kā ksilitols, mannīts, sorbitols, ceļ cukura līmeni minimāli, tie arī satur mazāk kaloriju – 2,4 kcal uz 1 gramu cukura spirta. Vienīgā šo saldinātāju blakne ir – tos pārmērīgi lietojot, tie var izraisīt caureju. Vienīgais cukura spirts, kam šī blakne nav raksturīga, ir eritritols.

Vēl viens ļoti populārs saldinātājs mūsdienās ir stēvija. Stēvijai ir saldena garša, to iegūst, kaltējot šā auga lapas un pārvēršot par pulveri. Stēvija praktiski nesatur kalorijas, nepaaugstina glikozes līmeni, tāpēc to var rekomendēt lietot uzturā tiem cilvēkiem, kam ir cukura diabēts vai ir glikozes tolerances traucējumi. Ir pieejami gan saldināti dzērieni ar stēviju, gan konditorejas izstrādājumi. Īpaši bieži stēviju izmanto, ražojot šokolādi bez pievienotā cukura.

Ar ko aizvietot kviešu miltus

Pacientiem, kam ir diagnosticēts cukura diabēts, vēlams lietot produktus ar saldinātājiem, taču jārēķinās ne tikai ar cukuriem un cukura aizvietotājiem, ko izmanto produktu ražošanā, bet arī ar citiem ogļhidrātus saturošiem produktiem. Konditorejā ļoti plaši izmanto miltus, un visbiežāk – kviešu miltus, kas satur daudz ogļhidrātu. Veids, kā samazināt šo ogļhidrātu daudzumu konditorejas izstrādājumos, ir lietot miltus ar zemāku ogļhidrātu saturu, piemēram, kokosriekstu, mandeļu, ķirbju sēklu miltus. Tajos ir vairāk olbaltumvielu, tauku un mazāk ogļhidrātu nekā tradicionālos miltos (kviešu, rīsu, kukurūzas), tāpēc cukura diabēta pacientiem ir izdevīgāk šos produktus iekļaut uzturā, jo tie lēnāk pacels glikozes līmeni un saturēs kopumā mazāk ogļhidrātu.


Populārākie raksti