Esot kopā ar bērniem 24/7, bieži vien vecākiem šķiet, ka viņu atvases ir mūžīgi izsalkušas un visu laiku grib ēst. Kopā būšana pārvēršas par nepārtrauktu ēdiena gatavošanu un ēšanu. Vērojot šo situāciju, loģiski, ka vecāki satraucas – vai tas ir normāli un kā rīkoties?
Vairāk skaidro Rimi Bērniem eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina: “Pieņemsim, ka bērns ir mājās un ēd trīs reizes dienā – pamatmaltītes: brokastis, pusdienas, vakariņas –, protams, starp tām varētu būt arī kāda viena uzkoda. Tas ir absolūti normāli, un, ja vecākiem varbūt arī šķiet, ka viņi stāv pie plīts visu dienu, taču tā nebūt nav pārmērīga ēšana.”
Mēdz būt situācijas, kad ar trim pamatēdienreizēm un vienu uzkodu bērnam ir par mazu un atvase ik pēc pusstundas vai stundas prasa vēl kaut ko ēdamu. Šādā situācijā uztura speciāliste aicina aizdomāties par iemeslu, kāpēc tā. Tāpat jāsaprot, ka tā nav normāla situācija un tas var novest (vai jau ir novedis) pie liekā svara un citiem veselības sarežģījumiem. Ir arī veselības problēmas, kas izraisa palielinātu apetīti, piemēram, 1. tipa cukura diabēts, kur galvenie simptomi ir polifāgija jeb palielināta apetīte, polidipsija – palielināta šķidruma uzņemšana – un poliūrija – palielinātā diurēze. Ja tiek novēroti šie simptomi, tad, protams, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta.
Kļūda, ko bieži vien pieļauj arī pieaugušie, – mēs jaucam izsalkuma ar slāpju sajūtu
Lūk, četri iemesli palielinātai apetītei veseliem bērniem:
1. Apēstais nerāda sāta sajūtu. Piemēram, bērns lielākoties pārtiek no “bērnu ēdieniem” – augļu smūtījiem, cepumiem, krekeriem, biezpiena sieriņiem, saldiem jogurtiem un brokastu pārslām. Lietojot uzturā šos produktus, bērns galvenokārt uzņem tikai ātros ogļhidrātus, ļoti maz šķiedrvielu un olbaltumvielu, tādējādi organisms nesaņem tās uzturvielas, kas viņam ir vajadzīgas. Ātrie ogļhidrāti arī ātri metabolizējas, kā rezultātā jau pēc pusstundas līdz stundas bērns atkal grib ēst. Kā risināt šo situāciju? Jāsamazina našķu daudzums, uzturā jālieto pilngraudu produkti, maltītei jāpievieno dārzeņi un uzkodu vietā jāēd augļi.
2. Augšanas specifika. Atceraties sevi, piemēram, pusaudžu gados, kad apetīte bija milzīga, likās, ka var apēst visu? Tas bija saistīts ne tikai ar nepareizu uztura izvēli, bet arī ar fizioloģiskiem procesiem organismā, kad, paātrinoties augšanas tempam, pieaug arī organisma prasības pēc uzturvielām, tostarp apetīte. Ja tā ir arī jūsu bērnam, tad vecāku uzdevums būtu pārdomāt, kādas uzkodas un maltītes piedāvāt atvasei. Piemēram, domājot par olbaltumvielu un labo tauku pietiekamību bērnu ēdienkartē, piedāvājiet apēst šķēli siera, sauju riekstu vai sēklu, žāvētu augļu un riekstu batoniņus, pievienojiet putrai tējkaroti riekstu sviesta, uztaisiet graudu maizīti ar gaļu vai zivi.
Šādā situācijā bērnam noteikti gribēsies ēst, tāpēc pieaugušajiem jāpārdomā pieejamo uzkodu un našķu piedāvājums, mazinot tādu produktu lietošanu ikdienā kā, piemēram, čipsi, cepumi, konfektes utt.
Mēs, pieaugušie, arī mēdzam našķēties un uzkost nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet tāpēc, ka mums ir garlaicīgi
3. Ēd, jo ir garlaicīgi. Mēs, pieaugušie, arī mēdzam našķēties un uzkost nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet tāpēc, ka mums ir garlaicīgi. Piemēram, apnika skatīties televīziju vai sērfot internetā un prātā ienāk doma: o, varētu kaut ko apēst! Līdzīgi ir arī bērniem, viņi nespēj izprast savu organismu un bieži vien, kad ir garlaicīgi, uzkož kaut ko. Ko darīt šajā situācijā? Pārrunāt ar bērnu, vai viņš tiešām ir izsalcis, kā viņš saprot, ka grib ēst. Izglītot bērnu šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai pieaugušā vecumā viņš labāk spētu izprast sevi un sava organisma vajadzības.
4. Ēd, jo gribas dzert. Kļūda, ko bieži vien pieļauj arī pieaugušie, – mēs jaucam izsalkuma ar slāpju sajūtu. Kad vajadzētu vienkārši padzerties, mēs meklējam kādu uzkodu, tāpēc vienmēr, ja bērnam (un arī jums) ienāk prātā doma, ka gribētos kaut ko apēst, padomājiet, cik sen esat padzērušies. Varbūt ir laiks izdzert kādu glāzi ūdens, un tad pamanīsiet, ka izsalkuma sajūta arī ir izzudusi.