Jekaterina Bovtramoviča
Kustības un stājas eksperte

Ko prot zīdainis līdz 6 mēnešu vecumam

Veselība • 13. Janvāris, 2021
Pirmais smaids, apvelšanās uz vēdera, rāpošana un sēdēšana – jaunie vecāki priecājas par katru sava mazuļa sasniegumu. Taču kas katrā vecumā bērnam ir jāprot? Un kad vecākiem būtu jāsatraucas par savas atvases attīstību?

Par to, kā norit zīdaiņa fiziskā attīstība viņa dzīves pirmajā pusgadā, stāsta Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Katrs bērns attīstās savā tempā, taču ir dažas vadlīnijas, kurām jaunie vecāki var sekot. Mūsdienās laika diapazons jeb robežas, kad bērnam jādara noteiktas lietas, ir visai plašas, taču šīs robežas tomēr pastāv. Nebūs gluži pieļaujams, ja mazais sešu mēnešu vecumā būs mazkustīgs un, piemēram, nemaz nevelsies. Taču katra situācija ir jāskatās individuāli un kontekstā ar konkrētā mazuļa attīstību. Nevajadzētu izvēlēties vienu rādītāju, piemēram, galvas turēšanu, un analizēt tikai to atrauti no pārējās bērna attīstības – tā ir jāskatās kopumā.

Motorā ķēde
Lai labāk sekotu līdzi bērna attīstībai, var sekot līdzi tā sauktajai motorajai ķēdei – bērna apgūstamajām kustībām noteiktā secībā. Tas nozīmē, ka kustības un iemaņas, kuras zīdaiņi iemācās, seko cita citai. Piemēram, galvenās iemaņas, ko apgūst mazuļi, – galvas turēšana, velšanās līdz sānam, velšanās uz vēdera un vēlāk jau atpakaļ uz muguras, tad attīstās roku balsts, rotēšana ap savu asi, nostāšanās četrrāpus, sānsēdes poza, rāpošana un sēdēšana. Ir labi, ja bērns iemācās visas motorās kustības, nevis izlaiž kādu ķēdes posmu. Taču atsevišķos gadījumos var būt tā, ka kāda kustība netiek apgūta.

Kas ietekmē bērna attīstību
• Aprūpe. Tai ir nozīmīga loma mazuļa attīstībā, tāpēc ir ļoti svarīgi bērnu celt, nest, turēt un pozicionēt pareizi.
• Vide. Arī tas, kā ir iekārtota vide, kurā mazulim spēlēties, ietekmēs viņa attīstību – bērnam ir jānodrošina iespēja kustēties. Bieža auto krēsliņu, šūpoļu, muzikālo krēsliņu lietošana ierobežo bērna kustības un arī nedod iespēju mazajam attīstīties. Tāpat slidena grīda var traucēt attīstīt kustības.
• Ģenētika un muskuļu īpatnības arī nosaka to, kā bērns attīstīsies.

Svarīgi!
Lai mazulis attīstītos, viņam ir jādod iespēja kustēties, jo pēc dabas bērns ir kustīga būtne. Pārsvarā visas kustības, ko mazais veic, ir vēlamas un apsveicamas – bērnam ir jākustas!

Nevajadzētu izvēlēties vienu rādītāju, piemēram, galvas turēšanu, un analizēt tikai to atrauti no pārējās bērna attīstības – tā ir jāskatās kopumā.

Jaundzimušais jeb mazuļa pirmais mēnesis
Jaundzimušajam ir raksturīga fleksijas poza – poza, kuru mazulis ieņēma mammas vēderā. Guļot uz muguras vai sāna, rokas un kājas ir saliektas un pievilktas ķermenim. Jaundzimušā kustības ir neapzinātas:
• par jaundzimušā attīstību liecina dažādi refleksi. Zināmākie no tiem ir tveršanas reflekss, kad mazulis satver, piemēram, pieaugušā pirkstu. Izdzīvošanai svarīgi ir, lai mazulim būtu labs zīšanas reflekss. Refleksus novērtē un tiem seko līdzi ģimenes ārsts un neirologs. Primitīvie refleksi pakāpeniski izzūd;
• acu skatiens – pirmajā dzīves mēnesī mazulim redze vēl formējas, tāpēc acu skata fiksācija var nostiprināties nedaudz pēc mēneša vecuma, taču būs zīdaiņi, kas varēs to fiksēt jau pirmajā dzīves mēnesī;
• dzirdi mazulim pārbauda dzemdniecības iestādē, taču jaundzimušais var vēl izteikti nereaģēt uz trokšņiem;
• guļot uz vēdera, mazulis galvu vēl nespēj noturēt, bet novieto to uz sāna.

1–2 mēneši
Šajā laikā mazulim izteikta būs fleksijas poza, kad kājas un rokas ir pievilktas ķermenim, taču tā pakāpeniski izzūd. Raksturīgi, ka šajā laikā bērnam var būt palielināts muskuļu tonuss, bet ir mazuļi, kam tas var būt pazemināts. Taču par normu varētu uzskatīt, ka, tuvojoties trīs mēnešu vecumam, muskuļu tonuss paaugstinās.
• Viens no attīstības rādītājiem ir acu skata fiksēšana. Šajā laikā mazulis mēģina to fiksēt un skatās vecākiem acīs.
• Var parādīties pirmais smaids. Sākotnēji tas var būt spontāns, vēlāk jau apzināts – kā atbildes reakcija komunikācijai ar vecākiem.
• Plaukstas mazulim ir savilktas dūrītēs, apzināti priekšmetus satvert mazais vēl nespēj.
• Raksturīgas dīdīšanās kustības.
• Veidojas un attīstās kontakts vienai rokai ar otru un kontakts roka–mute.
• Guļus uz vēdera bērns mēģina atcelt galvu. Būs daži mazuļi, kas šajā vecumā jau spēs noturēt galvu, bet ir pieļaujams, ja mazais galvu vēl netur. Novērots, ka bērni, kam ir paaugstināts tonuss, galvu var noturēt labāk.

3 mēneši
Mazulis kļūst kustīgāks un parādās vairāk apzinātu kustību. Daži vecāki šajā bērnu vecumā novēro velšanos no vēdera uz muguras, taču tā vēl ir neapzināta kustība un drīzāk ir balansa nenoturēšana. Trīs mēnešu vecumā var būt apzināta velšanās no muguras uz vēdera.
• Guļot uz vēdera, mazulis var noturēt galvu. Iespējams, ka mazais to spēj arī agrāk, taču trīs mēneši būtu tas laiks, kad to vajadzētu varēt.
• Atrodoties uz vēdera, mēģina pacelties uz apakšdelmiem. Šādā pozīcijā apakšdelmi atrodas tuvu ķermenim.
• Mazuļi, kas ir aktīvi, var, sākot no trim mēnešiem, arī velties. Sākumā no muguras līdz sānam, pēc tam jau notiek velšanās uz vēdera. Raksturīgi, ka sākumā mazulis veļas uz vienu pusi, vēlāk notiek velšanās arī uz otru pusi. Taču ir pieļaujams, ja mazulis sāk velties arī četros un piecos mēnešos.
• Mazulis vēro savas rokas un kulaciņus. Tas ir svarīgs bērna attīstības posms, jo tā ir zīme, ka mazais ir gatavs doties spēlēties un iepazīt pasauli drošā, vēlams, speciāli iekārtotā vietā uz grīdas.
• Mazulim sāk parādīties interese par mantiņām – mēģina tās satvert, seko ar acīm līdzi rotaļlietām.
• Mazais spēj grozīt galvu no vienas puses uz otru. Svarīgi, ka bērns spēj pagriezt galvu pilnā kustību amplitūdā gan uz vienu, gan otru pusi.

4–5 mēneši
Parādās arvien vairāk dažādu kustību mazuļa ikdienā. Šis ir jau tas vecums, kad bērns ir spējīgs pats pārvietoties – sākotnēji tas notiek, esot uz muguras, stumjoties ar kājām atpakaļ, vēlāk – veļoties. Ap piecu mēnešu vecumu mazulis atpazīst un atšķir svešos no savējiem.
• Parādās apzināta velšanās no muguras uz vēdera.
• Jau tuvāk pieciem mēnešiem mazulim ir attīstīts plaukstu balsts – viņš spēj atcelt krūšukurvi, ir pacelta galva, atvērtas plaukstas, iztaisnotas rokas. Bērns spēj noturēties šajā pozā, un vēlāk jau seko svara pārnešana no vienas rokas uz otru. Šis balsts nodrošina to, ka mazulis spēj aizstiepties pie rotaļlietām un vēlāk jau rāpot.
• Rotēšana ap savu asi, esot uz vēdera.
• Sānsēde – balstoties uz vienas rokas, bērns slīpi uz gurna ieņem pussēdus pozu.
• Spēj noturēties pozā “mazais tiltiņš” – guļus uz muguras atceļ dibenu.

Jau tuvāk pieciem mēnešiem mazulim ir attīstīts plaukstu balsts – viņš spēj atcelt krūšukurvi, ir pacelta galva, atvērtas plaukstas, iztaisnotas rokas.

6 mēneši
Tā kā šobrīd robežas tajā, kā bērni attīstās, ir ļoti plašas, tad dažādu mazuļu attīstība sešu mēnešu vecumā būs ļoti dažāda, un tas tiek uzskatīts par normu. Būs bērni, kas būs sākuši tikko velties, bet būs tādi, kas jau spēs rāpot vai sēdēt. Raksturīgākais mazuļiem 6 mēnešu vecumā:
• četrrāpus poza. Ja mazulim ir jau attīstīts plaukstu balsts, viņš varētu noturēties jau četrrāpus;
• šūpošanās četrrāpus – tas sagatavo bērnu rāpošanai;
• var parādīties līšana. Jāseko, lai tā būtu simetriska;
• var parādīties “lāča poza”, kad no četrrāpus pozīcijas ceļ dibenu augšā un atbalstās uz pēdām;
• novērojama arī poza “lidmašīna”, kad, guļot uz vēdera, mazais atceļ rokas un kājas no grīdas un it kā lido. Īslaicīgi šāda poza ir pieļaujama;
• daži bērni 6 mēnešos jau var sēdēt. Jāskatās, lai tā ir simetriska – sēžot bērnam jābūt taisnai mugurai, abām kājām vērstām uz priekšu;
• rāpošana 6 mēnešu vecumā var būt, bet biežāk bērni tomēr sāk rāpot vēlāk.

Kam jāpievērš uzmanība
Jau uzsvērts, ka zīdaiņa fiziskā attīstība jāskatās kontekstā un liela vērība jāpievērš gan aprūpei, gan videi. Iespējams, kādas attīstības nepilnības var novērst vai likvidēt, vien pamainot kādus ieradumus mazuļa aprūpē. Taču, ja vecāki zīdaiņa attīstībā novēro ko neierastu, vislabākais to ir pārrunāt ar bērna aprūpes ārstu. Tāpat ir vērts doties profilaktiskā vizītē pie fizioterapeita, lai novērstu kādus nepareizus ieradumus zīdaiņa aprūpē.

Vecākiem nevajadzētu atstāt bez ievērības šādas zīdaiņa izpausmes:
• ja jaundzimušajam ir tendence, guļot uz sāna, atmest galvu;
• izteikts jaundzimušā muskuļu tonuss vai muskuļu vājums;
• ja zīdainim ir kāda izteikta asimetrija, piemēram, galva noliekta visu laiku uz vieniem sāniem vai asimetriskas kāju krokas. Kāju krokas pārbauda, mazulim guļot uz vēdera, – iztaisno kājas un skatās, vai kāju krokas ir simetriskas. Kāju garumu pārbauda, mazulim guļot uz muguras. Par jebkuru novērotu asimetriju jākonsultējas ar speciālistu;
• ja kādu kustību, aktivitāti mazulis veic tikai uz vienu pusi vai dominē viena ķermeņa puse. Piemēram, ir pieļaujams, ja sākumā velšanās notiek uz vienu pusi, taču pēc laika jāseko šai aktivitātei arī uz otru pusi. Svarīgi ir saprast, kāpēc mazulis vēlas darīt kādu lietu uz vienu pusi. Iespējams, šādu aktivitāti veicina vide vai aprūpe;
• izliekšanās “mēnestiņā” – guļot uz sāna, galvas un kāju atmešana un izliekšanās tā sauktajā mēnestiņā. Šādi gadījumi jāizvērtē atsevišķi, lai saprastu, vai tas ir saistīts ar muskuļu disbalansu vai ar ko citu;
• ja zīdainim ir ļoti ciešas vai neelastīgas gūžas, kas grūti padodas autiņbiksīšu maiņas laikā;
• ja trīs mēnešu vecumā mazulis netur galvu;
• ja sešu mēnešu vecumā mazulis vēl neveļas no muguras uz vēdera.


Populārākie raksti