Jekaterina Bovtramoviča
Kustības un stājas eksperte

Zīdaiņa dienas režīms – kāpēc tas ir vajadzīgs, un kā to izveidot

Izglītība • 09. Marts, 2021
Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta par svarīgākajiem bērna attīstības pieturpunktiem vecumā līdz vienam gadam un skaidro, kad vecāki var papildināt bērna ikdienas režīmu ar vērtīgām aktivitātēm.

Pirmais dzīves mēnesis – miegs, ēšana un mamma
Jaundzimušais ir bērns no piedzimšanas brīža līdz viena mēneša vecumam. Pirmajā dzīves mēnesī zīdainis pielāgojas apkārtējai pasaulei, pārsvarā ēd un guļ, bet vecāku uzdevums ir nodrošināt fizisko aprūpi, sniegt daudz taktilo jeb ķermenisko sajūtu, barot, kad mazulis ir izsalcis, un ļaut gulēt, kad viņš to vēlas. Šajā īsajā dzīves periodā nav jāplāno dienas režīms, bet vairāk jākoncentrējas uz bērna vajadzību atpazīšanu.
Jau pirmajās dienās pēc piedzimšanas un atgriešanās mājās no slimnīcas var doties pastaigās ar ratiem. Tagad, kad ārā vēl vēss, tās ir 15–20 minūtes ilgas pastaigas, kas pamazām pagarinās līdz divām stundām. Jau pirmajā dienā mājās jaundzimušo drīkst vannot. Nav jāgaida, līdz “nokritīs” nabiņa, uzsver fizioterapeite. Pirmā pelde ir jāveic ļoti iejūtīgi, lai šis piedzīvojums neatstātu nepatīkamas emocionālas atmiņas, kuru dēļ vannošanās vēl ilgi zīdainim var izraisīt raudāšanu. Pirmo reizi ūdenī bērnu var likt, ietītu autiņā, lai būtu mazāks kontrasts starp ādas un ūdens sajūtām. Ja vanniņa ir maza, tas ļauj arī vecākiem, kas vanno mazuli, justies drošāk un pārliecinošāk. Peldes var veikt katru vakaru, turklāt nav vajadzības izmantot ziepes vai mazgāšanas līdzekļus, jo tas drīzāk ir rituāls, nevis mazgāšanās procedūra.
Šajā vecumā miega režīms un daudzums nav limitēts, un katram bērnam tas var būt ļoti individuāls. Ir pavisam normāli, ja pēc smagā piedzimšanas darba ir jāatgūst spēki. Vienlaikus notiek pakāpeniska pierašana pie apkārtējās pasaules. Miegs ir tik dziļš, ka mazuli parasti netraucē apkārt dzirdamie trokšņi un citu ģimenes locekļu sarunas.

Pirmajā dzīves mēnesī zīdainis pielāgojas apkārtējai pasaulei, pārsvarā ēd un guļ, bet vecāku uzdevums ir nodrošināt fizisko aprūpi, sniegt daudz taktilo jeb ķermenisko sajūtu, barot, kad mazulis ir izsalcis, un ļaut gulēt, kad viņš to vēlas.


Jaundzimušais vēl nespēlējas, tāpēc rotaļu vietā viņam ir pēc iespējas biežāks kontakts ar mammu – pieskārieni, krūts zīšana, mammas sirdspukstu dzirdēšana, kas bija tik pazīstami un nomierinoši laikā, kad vēl bija mammas vēderā. Tagad viņš to visu ir zaudējis, un ar kopā būšanu un pieskārieniem var veicināt pielāgošanos un adaptāciju apkārtējai videi. Tuvāk mammai palīdz būt arī gulēšana slingā, bet ir ļoti svarīgi slingu ar jaundzimušo uzsiet pareizi.
Lielākiem zīdaiņiem, sākot no 3 mēnešu vecuma, ilgstošu gulēšanu slingā fizioterapeite neiesaka, jo viņiem jau ir nepieciešamas kustības un jāsāk trenēt roku un kāju koordināciju, kas slingā nav iespējams. Ap šo vecumu bērns jau iemācījies adaptēties un spēj iztikt bez mammas ilgāku laiku.

3 mēneši – sākam ieviest ikdienas rituālus
Kad vecāki pamana, ka mazulis vēro savas rociņas, var sākt veidot dienas režīmu, kurā iekļaut tādu bērna attīstībai svarīgu nodarbi kā spēlēšanos. Rotaļas ieplāno laikā, kad mazais ir labā garastāvoklī. Visbiežāk tas ir uzreiz pēc nakts miega un paēšanas. Mazo liek uz grīdas uz muguras un rokas stiepiena attālumā izvieto viegli un ērti satveramas krāsainas lupatiņas. Šis ir laiks, kad bērns mācās satvert priekšmetus un iemācās pavadīt laiku ar sevi. Nevajadzētu izmantot dažādas izklaidējošas ierīces – šūpuļkrēsliņus vai virs galvas karināmos karuseļus, kas neveicina mazuļa attīstību.
Dienas režīmā kā pieturas punkti dienas norisēm paliek ēšana, pastaigas, vakara pelde. Var sākt rūdīšanos – katru dienu vanniņā ielaiž ūdeni, kura temperatūra ir par vienu grādu zemāka, vērojot, cik silts vai vēss ūdens bērnam rada labsajūtu.

4–6 mēneši – rāpošanas darbs
Arvien labāk apgūstot savu ķermeni un stiprinot muskulatūru, bērns sāk nostāties četrrāpus, griežas ap savu asi, šūpojas, mēģina sēdēt. Pievērs uzmanību tam, lai autiņbiksītes ir laikus nomainītas un netraucē brīvi kustēties. Pilnas autiņbiksītes rada smagumu starp kājām un apgrūtina aktivitātes.
Bērnu interesē viss, kas notiek apkārt. Labprāt spēlējas ar pavisam ikdienišķām saimniecības lietām – bļodām, bumbiņām, visu, ar ko var paklauvēt un radīt skaņas. Vecāku uzdevums ir pareizi piedāvāt rotaļlietas, proti, neizbērt kaudzi mantu bērna priekšā, bet iedot 3–4 mantas un vērot, kā viņš ar tām spēlējas. Ja kāda mantiņa ir apnikusi vai nerada interesi, tā no bērna redzesloka jāizņem.

Uz grīdas bērnam jāpavada laiks, kamēr viņš neguļ, neēd un nemazgājas. Kopā būšanas laiks ar mammu ir tad, kad mazulis tiek pārģērbts un aprūpēts.


Šajā vecumā jau var iekārtot vecumam piemērotu bērnistabu – ar šķēršļu joslām, kas mudina nostāties četrrāpus, rāpot un attīstīt muskuļus un iegurņa muskulatūru. Vēlāk, ap 7–8 mēnešu vecumu, var iekļaut arī tuneli rāpošanai un sarežģītākus šķēršļus.
Uz grīdas bērnam jāpavada laiks, kamēr viņš neguļ, neēd un nemazgājas. Kopā būšanas laiks ar mammu ir tad, kad mazulis tiek pārģērbts un aprūpēts. Mamma var piedāvāt izvēlēties drēbītes, ar viņu sarunāties, komentēt, ko viņa dara. Bērnam jāmācās sevi nodarbināt pašam, bet mammas uzdevums ir iemācīties atpazīt bērna vajadzības. Ja viņš raud, ne vienmēr tas nozīmē, ka viņš ir jāņem rokās. Raudāšanas iemesli var būt gar garlaicība, gan izsalkums, gan diskomforts (kaut kas niez, pilnas autiņbiksītes, ir auksti).


Svarīgi!
Bērns nav jāizklaidē! Nekā īpaši ar mazuli šajā vecumā nav jāspēlējas. Apzināta spēlēšanās sākas tad, kad bērns jau spēj izrādīt atgriezenisko reakciju.

8 mēneši – bērns sāk saprast režīmu
Apmēram astoņu mēnešu vecumā bērns sāk saprast, kas ir dienas ritms un režīms. Viņš pierod, ka tagad ir ēšanas laiks, tad ir laiks spēlēties, bet pēc vannošanās un zobu tīrīšanas seko miedziņš. Katrai darbībai un katram aprūpes priekšmetam – ēdināšanas krēsliņam, rotaļlietām, gultiņai – ir jāatrodas konkrētā un nemainīgā vietā. Tas ļauj bērnam saprast, ka, sēžot ēdināšanas krēsliņā, viņš ēdīs, bet gultā gulēs, nevis spēlēsies. Katrai darbībai jāatrod sava vieta, kas bērnam ļauj veidot izpratni, kas un kādā secībā notiks.
Barojot bērnu, veido acu kontaktu. Paņemot ēdienu no bļodas, mazulim parāda karotīti un tās saturu, sagaida, kad viņš atver muti, un tikai tad ieliek ēdienu mutē. Var sākt mācīties dzert no glāzītes.
Astoņos mēnešos var sākt radināt pie noteikta miega rituāla. Noteiktā laikā likt gulēt, pirms tam palasīt priekšā pasaciņu.
Iekārtojot rotaļāšanās vietu astoņus mēnešus vecam zīdainim, jau var izmantot plašu sētiņu, kas vairāk domāta drošas vides izveidošanai. Mazulis jau ir tik kustīgs, ka daudz kur var nokļūt un aizsniegties pats, tāpēc drošība ir ļoti svarīga. Sētiņā veido bērnam interesantu vidi, kur viņš var aizraujoši spēlēties ar vecumam piemērotām mantām. “Pareizi iekārtota vide bērnam ir kā garšīgiem ēdieniem uzklāts galds, uz kura vienmēr var kaut ko labu atrast,” atsaucoties uz ungāru pedagoģes Emmijas Pikleres metodiku, stāsta fizioterapeite.

Astoņos mēnešos var sākt radināt pie noteikta miega rituāla. Noteiktā laikā likt gulēt, pirms tam palasīt priekšā pasaciņu.

10–12 mēneši – laiks staigāt
Pirmie soļi tiek sperti ap 10–12 mēnešu vecumu. Vecākiem ļoti gribas veicināt un “palīdzēt” staigāt, bet šajā vecumā joprojām ir svarīgi visam ļaut attīstīties dabiski. Bērnu nevajadzētu pieturēt un staidzināt aiz rokas, jo tā var izraisīt psiholoģisku atkarību pēc balsta un veicināt ķermeņa asimetriju. Vienīgais veids, kā mudināt mazuli atlaist rokas un sākt staigāt pašam, ir nolikt dažādās vietās mantas, lai interese par tām būtu tik liela, ka viņš pats mēģina tās sasniegt. Telpās bērnam vislabāk ir staigāt basām kājām, nevis čībās vai zeķēs. Izejot ārā, jāizvēlas apavi ar stingru kapi. Bet vislabāk ir, ja basām kājām var staigāt pa nelīdzenu virsmu, – tas trenē pēdu muskulatūru.


Populārākie raksti