Kā fiziskās aktivitātes palīdz mācībās

Aktivizē prāta un darba spējas

“Aktīvs dzīvesveids sekmē vielmaiņu, paaugstina enerģijas produkciju un kognitīvās jeb prāta spējas. Pēc izkustēšanās ķermenis ir daudz gatavāks sākt funkcionēt un piedalīties dienas laikā paredzētajās nodarbēs,” uzsver Kārlis Birmanis. Viņš norāda, ka cilvēkam enerģija rodas pēc pieprasījuma, “jo organisms vienmēr cenšas pielāgoties tam, kas notiek ikdienā.

Ja cilvēks parasti ir mazkustīgs, organisms pielāgojas tāds būt”.

Treneris min uzskatāmu piemēru – ja nedēļu mājās noslimojam, lielākoties guļot gultā, tad, pirmajā dienā izejot ārā, pulss ir krietni ātrāks nekā parasti, bet, kāpjot pa trepēm, pat radīsies aizdusa. “Un tā notiek visiem – gan lieliem, gan maziem, taču bērni ir ļoti adaptīvi. Pieaugušajam vajadzīgas trīs līdz četras dienas, lai atgūtos, bet bērnam – diena vai divas,” teic "Rimi bērniem" eksperts un piebilst, ka atsākt kustēties pēc iespējas ātrāk ir svarīgi enerģijas atjaunošanai un kognitīvo spēju veicināšanai.

Palīdz koncentrēties

Vēl kāds piemērs – ja skolēns regulāri apmeklējis nodarbības, ir praktizējis enerģijas atdevi, tad kontroldarbu uztvers kā kārtējo reizi, kad vienkārši jāsakoncentrējas (bez liekas domāšanas, ka tagad jākoncentrējas) un paveiks darāmo.

“Aktīvam cilvēkam, kurš savu ķermeni regulāri pakļauj koncentrētai enerģijas atdevei, piemēram, skriešanai vai dejošanai, nervu sistēma iemācās koncentrēt visus resursus, lai veiktu konkrēto darbību.

Līdz ar to arī stresa situācijās ir enerģija, un bērns spēj adekvāti rīkoties,” pamato Birmanis. Viņš norāda uz vēl kādu izpētītu faktu – fiziski aktīviem cilvēkiem ir augstākas darba spējas. “Runa nav par darbaholismu. Viņi vienkārši spēj darīt vairāk un ar prieku,” saka "Rimi bērniem" eksperts.

Rīts vienmēr sākas iepriekšējā dienā

To, ka rītu ieteicams sākt ar fiziskām aktivitātēm, zinām, taču – lai no rīta vingrotu, svarīgi iepriekšējā vakarā laikus aiziet gulēt un dzīvot šādā režīmā regulāri. “Citādi ilgtermiņā tas nestrādās. Līdz ar miega deficītu trūkst gan enerģijas, gan pilna potenciāla smadzeņu darbībai,” brīdina treneris.

Rīta fiziskajai aktivitātei gan obligāti nav jābūt vingrošanai.

Pie aktīvas darbības pieskaitāma arī pastaiga, saimniekošana, piemēram, virtuvē tūlīt pēc pamošanās, kārtīga izstaipīšanās gultā.

“Ir cilvēki, kuri ir gatavi lielākai slodzei jau no rīta, bet ir tādi, kurus rīta stundās slodze neinteresē. Aktivitātes ir jāpielāgo gaumei!” norāda Kārlis Birmanis un piebilst, ka dažiem cilvēkiem pietiek ar rīta dušu, lai būtu moži visu dienu un veiksmīgi paveiktu darāmās lietas. “Un tai nebūt nav jābūt aukstai dušai! Ūdens nozīmē temperatūras maiņu, un tas jebkurā gadījumā aktivizē vielmaiņu, pamodina organismu.”

Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai atmostos?

Noteikta laika, cik vajadzīgs, lai cilvēks kārtīgi pamostos, nav. Tas atkarīgs no nervu sistēmas darbības īpatnībām. Kāds spēj zibenīgi piecelties no gultas, kolīdz nozvana modinātājs, un uzreiz sākt moži rosīties. Citam vajadzīgs ilgāks laiks, lai pārslēgtos no viena procesa uz citu. “Kvalitatīvs miegs un rīta aktivitāte laika posmu līdz labai pašsajūtai var saīsināt,” uzsver treneris.

Kas palīdz pamosties

• Saules gaisma. Kad ir gaišs, acīs iespīd saule, mūsu bioloģiskais pulkstenis ir gatavs mūs modināt. Tas gan nenozīmē, ka vasarā piecos no rīta visi esam pamodušies. Lai gan fiziski būtu gatavi celties, mēs visbiežāk tomēr šajā laikā turpinām gulēt.
• Emocionālā attieksme. Ja zināms, ka bērnam, lai pietiekami izgulētos, vajadzīgas 10 stundas un pulksten deviņos vakarā viņš nolikts gulēt bez jebkādas emocionālās sasaistes, mazais cilvēks var justies pakļauts. Tas savukārt rezultējas ar to, ka viņš izrāda aizsargreakciju pret jebko. Ar to skaidrojami visi rīta niķi – šādi mazais cenšas sev pievērst uzmanību. Būt možam nākamajā dienā bērnam ļaus ne tikai pietiekams skaits miegam veltītu stundu, bet arī ģimeniskas, siltas attiecības.