Kāpēc ir svarīgi ieviest ikdienas pastaigas?

Veselīgs dzīvesveids • 17. Janvāris, 2023
Izejam laukā?! Uz šādu rosinājumu bērni darbdienu vakaros bieži vien atbild noliedzoši. Taču kopējas pastaigas, tāpat kā brīvdienu aktivitātes, ģimenei ir būtiskas, norāda “Rimi bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts, fitnesa treneris Kārlis Matisāns.

Kāpēc negribas kustēties?

Kārlis Matisāns salīdzina – cilvēka smadzenes ir kaloriju taupīšanas mašīna. Tas nozīmē, ka mūsu apziņa vienmēr centīsies pielāgoties tam, lai patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas.

Lielākais mīnuss šādā situācijā ir tas, ka, lai sevi nepārslogotu, cilvēks sāk kustēties aizvien mazāk.

“Ķermenis, atrodoties enerģijas taupīšanas, pašaizsardzības režīmā, padara mūs slinkākus,” norāda “Rimi bērniem” eksperts.

Labs motivators ir soļu skaitīšanas ierīces, uzliekot mērķi sasniegt, piemēram, 10 000 soļu dienā. Taču jāņem vērā, ka šī norma jāievēro katru dienu, tātad nedēļā jābūt 70 000 soļu. Tikai četrās no septiņām dienām sasniegt minimālo normu ir kā sarkanais karogs.

“Daudziem liekas – ja tas sasniegts, viss ir kārtībā. Taču tas ir tikai minimums!” uzsver fitnesa treneris. Tajā pašā laikā viņš atzīmē: “Bet, ja pat to neīsteno, agri vai vēlu samazināsies dzīves kvalitāte, pasliktinoties veselības stāvoklim vai pazeminoties imunitātei.”

3 ieguvumi no pastaigas

Vairumā gadījumu pilsētā dzīvojoša cilvēka dzīves ritms neparedz, ka ikdienā, lai izdzīvotu, ir jāsoļo, piemēram, trīs kilometri līdz avotam. Dzeramais ūdens pieejams tuvākajā veikalā pāri ielai. Kustības samazina arī ieradums pārvietoties ar automašīnu. Šā iemesla dēļ daudziem neizdodas sasniegt pat minimālo soļu skaitu.

Taču labā ziņa ir tā, ka to iespējams labot, tikai – nepieciešams īpaši piedomāt. Viens no risinājumiem ir ieradums ik vakaru un arī brīvdienās doties ģimeniskā pastaigā. No šādas aktivitātes ir vairāki ieguvumi.

1. Palīdz saglabāt mentālo veselību, padarot skaidrāku prātu un ļaujot sakārtot domas.

2. Liek “izkāpt no ekrāniem”, dodot iespēju sarunai par to, kas dienas laikā sarūgtināja, iepriecināja, kas vēl piedzīvots.

3. Rada pieprasījumu ķermenim patērēt enerģiju, līdz ar to organisms atjaunojas, notiek aktīvāki vielmaiņas procesi, veidojas izsalkuma sajūta.

Starp izsalkuma sajūtu un ēstgribu jeb apetīti ir atšķirība, piebilst “Rimi bērniem” eksperts. Izsalkums veidojas pēc fiziskām aktivitātēm un vērtējams pozitīvi, savukārt ēstgriba rodas, sēžot mājās, piemēram, pie televizora un redzot ēdiena reklāmu. Tāpat to veicina garlaikošanās un nekā nedarīšana.

Vai pēc treniņa vēl jāiet ārā?

Taču pastaigu nevajadzētu uzskatīt par fizisku slodzi! Tāpat no tās nevajadzētu atteikties pēc treniņa.

“Aiziet uz treniņu nozīmē sevi fiziski nogurdināt. Atnākot pēc tam mājās, iekrītot dīvānā un maz kustoties, asinsrite notiek lēnāk un treniņā nodarbinātie muskuļi neatjaunojas tik efektīvi,” stāsta Kārlis Matisāns.

Ja vēl visu dienu nav ēsts, kā pieaugušie, tā bērni mēdz uzņemt pārmērīgu pārtikas daudzumu.

Līdz ar to asinis aizplūst uz kuņģi, un nav vairs iespējams pamācīties. Gribas tikai gulēt.

Tā vietā, atgriežoties mājās pēc treniņa, vajadzētu remdēt izsalkumu, ieturot veselīgu, mērenu maltīti, un tad doties pastaigā. Tas mazinās muskuļu sāpes, kā arī veicinās ēdiena pārstrādi organismā.

Atceries!

Gan bērniem, gan vecākiem nepieciešams ievērot ēšanas kultūru. Tas nozīmē, ka dienas steigā nedrīkst izlaist ēdienreizes!

Cik ilgi jāstaigā?

Ikdienas ieraduma veidošanu var sākt ar pastaigu, kas ilgst vismaz 20 minūtes. “Pat ja tā nav aktīva staigāšana, ir labi būt ārā,” uzsver “Rimi bērniem” eksperts, “jo pie ekrāna vitāli svarīgu dzīves daļu nenokavēsim, bet var gadīties, ka neredzam, kā izaug bērni.”

Lietderīgi būs kaut vai aiziet līdz tuvākajam rotaļu laukumam, pabūt tur 15 minūtes un doties atpakaļ mājās.

“Aicinu nebūt pieticīgiem, bet šis ir gadījums, kad jebkas ir labāk nekā nekas!” uzsver Kārlis Matisāns. Turklāt šādā veidā veidosies pieradums, un ar laiku ikvakara pastaigas kļūs par rutīnu, nevis aktivitāti, pie kā īpaši jāpiedomā.

Ņem vērā!

Ja pastaiga beidzas, piemēram, ap pulksten 20, tad, atgriežoties mājās, televizoru vai jebkuru citu ekrānu vairs nevajadzētu lietot! Tas ir būtiski miega higiēnai. Līdz gulētiešanas laikam var palasīt grāmatu, ieiet vannā, sagatavoties nākamajai dienai.

Ko iesākt brīvdienās?

Laiku fiziski aktīvi vajadzētu pavadīt arī brīvdienās. Vasarā, protams, to ir vieglāk un patīkamāk izdarīt, taču arī ziemā nevar ļauties slinkumam un negribēšanai.

Ja laiks ir lietains vai auksts, var doties kaut vai tādā pašā pastaigā kā darbdienu vakaros. Savukārt, ja apstākļi atļauj, ieteicams izplānot garāku pārgājienu.

Lai to īstenotu, nav nepieciešams noteikti doties ārpus pilsētas!

Pirms došanās pārgājienā gan vajadzētu sagatavoties: izplānot maršrutu, ietverot dažādas ainavas – kalnainu apvidu, upes krastu – un interesantus apskates objektus.

Ja pārgājiens plānots pilsētā, der ņemt vērā, ka bezmērķīga klejošana tikai dažreiz var būt interesanta. Tāpēc pirms došanās ārā ieteicams izvēlēties vismaz divas vietas, ko apmeklēt.

“Aicinu darīt vairāk un līdz ar to arī piedzīvot vairāk!” noslēgumā saka Kārlis Matisāns.


Populārākie raksti