Mūsdienās arvien vairāk cilvēku konstatē laktozes nepanesību. Laktoze ir pienā esošais cukurs jeb disaharīds, kura šķelšana notiek tievajā zarnā, pateicoties aizkuņģa dziedzera izstrādātam fermentam – laktāzei. Laktāze sašķeļ laktozi līdz glikozei un galaktozei. Ja šī šķelšana nenotiek vispār vai notiek tikai daļēji, to sauc par laktozes nepanesību jeb intoleranci. Laktozes nepanesībai ir arī etniskā predispozīcija, piemēram, Āzijas tautām laktozes nepanesība ir burtiski 100% gadījumu, bet Eiropā šis rādītājs ir zemākais – aptuveni 18-25% iedzīvotāju var būt laktozes nepanesība.
Galvenie simptomi – vēdera sāpes un uzpūšanās, caureja, vemšana vai slikta dūša – parasti parādās aptuveni pēc 30 minūtēm, kad cilvēks ir apēdis laktozi saturošu produktu. Simptomiem jāizzūd burtiski dažu nedēļu vai pat dienu laikā pēc diētas uzsākšanas. Jāatceras, ka laktozes nepanesības simptomi ir ļoti nespecifiski un pateikt, vai tā tiešām ir laktozes nepanesība, nevis, piemēram, kairinātās zarnas sindroms vai govs piena alerģija, var, tikai izslēdzot no ēdienkartes laktozi saturošus produktus un novērojot, vai šīs sūdzības izzūd. Laktozi var saturēt arī tādi produkti kā desa, cepumi, maize vai gatavās zupas, jo to sastāvā var būt piens, tādēļ rūpīgi jāizpēta produktu sastāvdaļas.
Produkti, kas nesatur laktozi:
- piens bez laktozes;
- cietais siers (nogatavināts ilgāk pa r12 mēnešiem) – minimālos daudzumos var saturēt laktozi, bet pārsvarā cilvēki šo daudzumu var tolerēt;
- sojas piens;
- riekstu un sēklu piena dzērieni (piemēram, mandeļu, rīsu, auzu piena dzērieni);
- produkti ar atzīmi, ka tie nesatur piena produktus (dairy-free);
- vegānu produkcija;
- visi augļi un dārzeņi;
- augu eļļas;
- kokosriekstu sviests;
- saldinātie dzērieni – sulas, limonādes u.c.