Statistika rāda - izvēloties vīnu, visvairāk laika pircēji pavada tieši vīna nodaļā. Tas ir saprotami, jo piedāvājums ir ļoti plašs un ikviens vēlas atrast vislabāko un sev piemērotāko variantu.
Pasaulē ir aptuveni desmit tūkstoši vīnogu šķirņu, no kurām ap divsimt tiek uzskatītas par populārākajām. Rimi Vīna Dārzā pieejami vairāki simti dažādu vīnu, kuru darināšanā izmantotas ap simts dažādu vīnogu šķirņu. Ikviens vīna pazinējs zina - pat viena un tā pati vīnogu šķirne negarantē vienādu vīna stilu, jo atšķiras izcelsmes vieta un ražošanas process. Tāpēc rodas jautājums - kā saprast un kā izvēlēties īsto?
Mūsu vīnu cenu zīmes būtiski atšķiras no citu produktu - piemēram, brokastu pārslu vai piena - cenu zīmēm. Tās nav tikai cenas norāde, bet arī izglītojošs informācijas avots, kas palīdz orientēties plašajā piedāvājumā un izvēlēties savām vēlmēm un iecerēm atbilstošāko vīnu. Diemžēl katrā veikalā nav iespējams nodrošināt klātesošu vīnzini, kurš katram pircējam varētu ieteikt konkrētu vīnu. Turklāt tas arī nav nepieciešams - veikals ir vieta, kur pircējs pats pieņem lēmumu. Mūsu uzdevums ir šo izvēli maksimāli atvieglot un palīdzēt atrast piemērotāko vīnu no plauktā pieejamajiem.
Cenu zīmes sniedz informāciju par vīna izcelsmes valsti, vīna veidu (sarkanvīns, baltvīns vai rozā vīns), vīnogu šķirni, kā arī par tā pamatīpašībām - ieteicamo pasniegšanas temperatūru, salduma pakāpi un struktūras intensitāti, kas raksturo aromātu buķetes un garšas piesātinājumu (piemēram, viegls vai intensīvs). Papildus tam uz vīna cenu zīmēm - atšķirībā no citām nodaļām - ir arī piktogrammas ar ēdienu un produktu ikonām, kas norāda uz vīna pamata saderību ar ēdieniem, kuras apskatīsim precīzāk.
APERITĪVS - vīni, kas piemēroti uzkodām, piemēram, dažādām pirkstiņuzkodām, spāņu tapām un citiem priekšēdieniem, kurus bieži pasniedz kā daudzveidīgu garšu kombināciju. Šādiem ēdieniem vislabāk piestāv universāli, svaigi un neizturēti baltvīni ar sabalansētu skābumu, kā arī lielākā daļa nesaldu dzirkstošo vīnu.
ASI ĒDIENI - ēdiena pikantums tiek vērtēts caur mūsu pašu tradicionālo paradumu prizmu: tas, kas mums šķiet ass, piemēram, Indijā var tikt uzskatīts par pavisam maigu. Pikantumu vislabāk līdzsvaro vīna vieglums un neliels saldums, tāpēc piemērotākā izvēle būs viegli baltvīni vai rozā vīni. Savukārt sarkanvīnos esošās miecvielas un augsts alkohola saturs pikantumu var vēl vairāk izcelt, padarot to uzkrītošāku un nepatīkamāku.
JĒRS - jēra gaļas ēdieni ir izdalīti atsevišķi no citiem sarkanās gaļas ēdieniem, jo tiem raksturīgs atšķirīgs aromātu profils un garšas struktūra. Smaržīgie pipari, timiāns, rozmarīns un lauru lapas ir garšvielas, kas visbiežāk lietotas ar jēru un vienlaikus palīdz orientēties vīna izvēlē. Tas ir pietiekami piesātinātas garšas ēdiens, tāpēc gandrīz vienmēr ieteicams sarkanvīns ar izteiktu ogainu struktūru un garšvielu niansēm. Tas var būt gan sauss vīns no Spānijas, Portugāles vai Dienvidfrancijas, gan arī Gruzijai raksturīgie sarkanvīni, tostarp saldie.
DĀRZEŅI - šai piktogrammai ir plašs pielietojums, jo tā var attiekties gan uz svaigiem zaļumiem, gan sakņaugiem. Tāpēc svarīgi ņemt vērā dārzeņu pagatavošanas veidu un vadīties pēc vīna un ēdiena saderības pamatprincipiem - ēdiena aromāta intensitātes un dominējošās pamatgaršas. Ieteicams šo piktogrammu vērtēt kombinācijā ar citām norādēm, kas palīdzēs precīzāk noteikt piemērotāko virzienu vīna izvēlē.
DESERTI - vispārējs apzīmējums saldajiem ēdieniem, kuriem piemērota vīna izvēle nereti nav vienkārša. Klasiskais pamatprincips paredz, ka vīnam jābūt tikpat saldam vai pat nedaudz saldākam par desertu, taču praksē to ne vienmēr ir iespējams ievērot. Tāpēc ieteikumos bieži parādās augļaini un sulīgi vīni ar mērenāku cukura saturu, kā arī populārie dzirkstošie vīni. Galvenais - lai saderībā neveidotos pārmērīga, nomācoša salduma vai garšu intensitātes dominance.
LIELLOPS - vīna izvēle pie liellopa gaļas ēdieniem parasti sagādā vismazāk šaubu, jo lielākā daļa sarkanvīnu labi sader ar lielāko daļu liellopa ēdienu. Tomēr jāatceras, ka vienmēr pastāv arī izņēmumi - gan vīnu, gan ēdienu pasaulē. Svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais vīns nav pārāk specifisks un neatšķiras no klasiskās izpratnes par sarkanvīna stilu. Līdzīgi arī ar pašu ēdienu – piemēram, teļa tartars vairāk atbilst uzkodu kategorijai, tāpēc šādā gadījumā vīna izvēle drīzāk jābalsta uz ieteikumiem pie uzkodām
JŪRAS VELTES - plašs apzīmējums dažādiem jūras produktiem, kas sader ar daudzveidīgu vīnu klāstu. Izvēloties vīnu, svarīgi ņemt vērā divus papildu principus - ēdiena pagatavošanas veidu (jēls, marinēts, tvaicēts, cepts) un dominējošās garšvielas. Jēliem jūras produktiem (crudo, tartar, ceviche, sashimi) vīnam jābūt tikpat delikātam kā pašam ēdienam. Marinētiem ēdieniem jāizvairās no pārlieku augsta skābuma vīnā. Tvaicētām jūras veltēm vislabāk piestāvēs viegls un gaisīgs baltvīns, savukārt ceptām jūras veltēm nepieciešams vīns ar raksturu - pilnmiesīgāks baltvīns vai universālais kareivis - sauss rozā vīns. Vērts atcerēties, ka dillēs vārīti vēži šajā produktu grupā netiek iekļauti.
CŪKGAĻA - bieži tiek uzskatīts, ka pie cūkgaļas ēdieniem jāizvēlas sarkanvīns. Taču tas nav vienīgais risinājums. Sātīgiem cūkgaļas ēdieniem vīns kalpo kā līdzsvarojošs elements, palīdzot mazināt smaguma sajūtu. Tāpēc vislabāk piestāvēs vīns ar pietiekamu skābumu, izteiktu aromāta un garšas struktūru, kā arī ar miecvielām (tanīniem). Lielākā daļa sarkanvīnu šiem kritērijiem atbilst, izņemot ļoti vieglus Pinot Noir vai Gamay vīnus. Patīkams izņēmums ir rīzlings - šīs gaišās vīnogu šķirnes dabiskais skābums un izteiktais raksturs pārsteidzoši labi spēj līdzsvarot cūkgaļas ēdienu sātīgumu.
ĀZIJAS ĒDIENI - skaidrs, ka vienā apzīmējumā nav iespējams ietvert visas skaitliski lielākās virtuves daudzveidību. Mūsu izpratnē šī piktogramma attiecas uz ēdieniem, kuru garšas profils - salduma, asuma un skābuma proporcijas -atšķiras no tradicionālās vietējās virtuves. Saldenas garšvielas prasa līdzvērtīgu saldenumu arī vīnā, izteikts asums - zemāku alkohola saturu, savukārt augstāks skābums ēdienā jālīdzsvaro ar līdzvērtīgu skābuma balansu vīnā. Piemēram, japāņu virtuvē skābuma īpatsvars parasti ir zems, tāpēc arī vīnam šajā gadījumā jābūt ar maigāku, neuzkrītošu skābumu.
PASTA - izvēloties vīnu, svarīgāk ir domāt nevis par konkrēto makaronu formu, bet gan par mērci, ar kuru pasta tiks pasniegta. Ja tā ir tomātu mērce, vērts raudzīties svaigu un sulīgu sarkanvīnu virzienā. Savukārt baltās mērces - piemēram, saldā krējuma vai piena mērces - labāk saderēs ar vidēji piesātinātiem, vidēji pilnmiesīgiem un sausiem baltvīniem. Un neliels ieteikums ārpus vīna saderības tēmas - itāļi uz pastas ar zivīm nekad nebērs rīvētu cieto sieru.
PICA - visbiežāk tā tiek gatavota ar tomātu mērci un bagātīgu siera kārtu. Picas mērces pamatā līdzās tomātiem parasti ir sāls, baziliks, ķiploks un olīveļļa. Savukārt piedevas var būt ļoti dažādas - cita veida siers, sēnes, šķiņķis, dārzeņi, olīvas, kaperi, kā arī tuncis, garneles vai sardīnes. Jo vairāk picā dominē tomāti un gaļa, jo līdzīgāka būs vīna izvēle kā pastai ar tomātu bāzes mērci. Ja virsroku ņem zivis un jūras produkti, biežāk piemērots būs vidēji piesātināts baltvīns. Tomēr īpaši iesaku picu baudīt kopā ar rozā vīnu - tas labāk par citiem vīniem saskan ar ķiplokiem.
PUTNA GAĻA - visbiežāk ar to saprotam vistas gaļas ēdienus, taču jāatceras arī par pīli un zosi. Tas ir būtiski, jo ēdiena treknums ir viens no galvenajiem faktoriem vīna izvēlē. Otrs svarīgs aspekts ir pagatavošanas veids un izmantotās piedevas. Tīra baltā gaļa, kas nav cepta un nav bagātīgi piesātināta ar garšvielām, labi saderēs ar tīriem un vieglākiem baltvīniem, taču ne pašiem vieglākajiem - katram putnam ir savs raksturs. Savukārt, jo sātīgāks un treknāks ir ēdiens, jo smagāks, biezāks un arī tumšākas krāsas vīns būs piemērotāks saderībai.
SIERS - siera izvēlē nozīmīgi faktori ir piena izcelsme (mājlopa šķirne), treknums, skābums un vecums jeb nogatavināšanas pakāpe. Tieši pēc šiem kritērijiem iespējams orientēties arī piemērota vīna izvēlē. Vispārīgi pieņemts princips - jo svaigāks siers, jo svaigāks, skābāks un gaišāks baltvīns būs piemērotākais pavadonis. Savukārt ilgi nogatavinātiem, piesātinātiem sieriem labāk saderēs izturēti un piesātināti sarkanvīni. Tradicionāli ideālas siera un vīna kombinācijas tiek meklētas pēc reģionālā principa. Vēsturiski tas bija drošākais veids, kā iepazīt konkrētā reģiona paaudzēs izkoptu vietējā siera un vietējā vīna saderību. Vēl viens būtisks faktors ir siera sāļums. Tā kā vīnā sāls faktiski nav, līdzvērtīgu saskaņu šeit atrast nevar, tāpēc bieži tiek izmantots kontrasta princips - jo sāļāks siers, jo labāk tas saderēs ar saldāku vīnu.
AUGĻI - vīna reklāmās bieži redzam vīnogas un sieru kā klasiskus atribūtus. Taču realitātē tikai ļoti šaurs vīnu klāsts patiesi sader ar vīnogām un citiem augļiem. Aprakstot vīnu, parasti tiek izcelts tā saldums, skābums, alkohola saturs, miecvielas sarkanvīnos (tanīni), kā arī raksturīgās aromātu un garšas asociācijas. Izaicinājums rodas brīdī, kad pēc konkrēta augļa kumosa seko malks vīna. Vai tas būs citrons vai cidonija, kas pastiprinās vīna skābumu? Vai tas būs dzidrais vai ziemas sarkanais ābols, kas raksturo vīna aromātu? Vai avene vai melone, kas raksturīga vīna garšai? Vienā kumosā nav iespējams apvienot visus tos augļus, kurus iespējams sajust vienā malkā vīna. Tāpēc ar svaigiem augļiem vislabāk sader saldeni, saldi un ļoti saldi dzirkstošie vīni. Tie ir vīni, kuriem bieži vien nemaz nav nepieciešams ēdiens kā pavadonis - ja nu vienīgi kāds auglītis.
ZIVS - iedomājieties, ka dzīvojat tradicionālā vīndaru reģionā, kur tiek ražoti baltvīni vai rozā vīni - gan dzirkstoši, gan nedzirkstoši. Kur jūs peldētos – upē, ezerā vai jūrā? Citiem vārdiem - kādas svaigas zivis visbiežāk iespējams noķert vistuvāk vīnogulājiem: saldūdens vai sālsūdens? Šis reģionālās saderības princips bieži vien labi darbojas arī zivs un vīna izvēlē - vietējais vīns dabiski saskan ar vietējo zivi. Tomēr vienmēr jāņem vērā pagatavošanas veids un garšvielu intensitāte. Tai jābūt līdzvērtīgai sapārojamiem objektiem.
MEDĪJUMS - nav nejaušība, ka šo piktogrammu rotā aļņa attēls. Ar medījumu domājam vīnus, kas piemēroti tieši Latvijā sastopamajai dižmedījuma gaļai - alnim, staltbriedim un mežacūkai. Stirnu drīzāk var pielīdzināt jēra gaļai, savukārt meža pīles un zosis - putnu gaļas kategorijai. Dižmedījumam raksturīga izteikta, piesātināta un noturīga garša, tāpēc harmoniskai saderībai nepieciešams līdzvērtīgs vīns - piesātināts, raksturīgs, noturīgs un labākajā gadījumā arī izturēts sarkanvīns. Savukārt tartars vai pastēte drīzāk pieskaitāmi uzkodām, un tiem piemērotāki būs uzkodu kategorijā ieteiktie vīni. Ticu, ka esam kaut nedaudz atvieglojuši Rimi pircēju izvēli. Taču, ja tev jau ir savs iecienītākais vīns, aicinu ieskatīties ēdienu piktogrammās un pamēģināt to sapārot ar kādu jaunu un vēl neatklātu garšu kombināciju