Bērni strīdas. Ieteikumi konfliktu risināšanai

Māsas un brāļi kašķējas. Kā vecākiem rīkoties šādā situācijā, kā risināt konfliktus, iesaka psiholoģe, Rimi Bērniem labsajūtas eksperte Iveta Aunīte.

1. Brāļu un māsu plēšanās savās starpā, lai arī cik ļoti viens otru mīlētu, nav nekas neierasts, it īpaši tad, ja nākas dalīt vienu istabu un kopīgas mantas. Vienu brīdi māsiņas spēlējas saticīgi, bet nākamajā - jau plūkā otrai matus. Vai vecākais brālis sadusmojas uz jaunāko māsu, kura bez atļaujas paņēmusi viņa mantas un tās vēl nejauši saplēsusi. Vecāku galvenais uzdevums ir mīlēt bērnus un runāt ar viņiem. Veltiet katram bērnam nedalītu uzmanību un laiku katru dienu. Tas ir viens no labākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, ja vēlaties mazāk strīdu bērnu starpā. Tādējādi bērnam rodas izpratne par ģimeni un tās vērtībām, līdz ar to arī attiecības ar brāli vai māsu kļūs cieņpilnas.

Ģimenē ir jābūt noteikumiem un arī tādiem, kas attiecas uz brāļu un māsu attiecībām

2. Ievēro! Nav iespējams pret visiem bērniem izturēties “mats matā” vienādi, jo viņi ir dažāda vecuma, dzimuma, rakstura. Galvenais, kas vecākiem jāņem vērā, lai vienam bērnam netiktu dotas kādas priekšrocības. Bērni mums piedos, ja mēs pret viņiem izturēsimies atšķirīgi, ja tas būs taisnīgi.

3. Ģimenē ir jābūt noteikumiem un arī tādiem, kas attiecas uz brāļu un māsu attiecībām. Nedrīkst sist brālim/māsai, nevajag aizskart ar vārdiem, nevar aiztikt otra mantas bez atļaujas utml. Vecāku uzdevums ir ik pa laikam šos noteikumus bērniem atgādināt.

4. Reizēm labākā rīcība no vecāku puses, ja bērnu starpā rodas konflikts, ir neiejaukties un ļaut situāciju risināt pašām atvasēm. Taču vecākiem uzmanīgi jāseko līdzi, kā strīds tiek risināts. Tiklīdz bērni sāk verbāli vai fiziski aizskart viens otru, ir laiks iejaukties, īpaši tad, ja strīds pārvērties jau kautiņā. Lieciet to pārtraukt. Taču nav vērts šādā situācijā skaidrot, kuram taisnība.

5. Labi palīdz, ja konflikta brīdī, kas pārtop jau agresijā, bērni uz brīdi tiek šķirti. Katram būtu jāatrodas citā telpā vismaz 20 minūtes. Var mēģināt strīda un kautiņa uzsācēja dusmas novērst uz citu objektu, piemēram, padauzīt spilvenu, vai nodarbi, piemēram, dot zīmēt.

Ja bērns pauž negatīvas emocijas pret savu brāli vai māsu, nenosodiet viņu, bet esiet saprotoši un runājiet ar atvasi

6. Strīda brīdī bērnus var apstādināt, lietojot īsu vārdu „Nedrīkst!”, jo saspringtā situācijā gari paskaidrojumi mēdz būt neefektīvi.

7. Ja bērns pauž negatīvas emocijas pret savu brāli vai māsu, nenosodiet viņu. Bet esiet saprotoši un runājiet ar bērnu: „Es saprotu, tevi var sadusmot, ja māsa sagāza tavu tikko uzcelto torni. Nāc, pateiksim, lai viņa tā vairs nedara!” Nomieriniet viņu, lai vairs nedusmojas.

8. Kad ģimenē ienāk vēl viens mazulis, neprasiet un negaidiet no vecākā bērna pozitīvas emocijas uzreiz, kad bēbītis ierodas no slimnīcas. Vispirms būs greizsirdība, bet ar laiku būs arī labās jūtas, ja vien atgādināsiet, ka mīlat viņu. Sakiet: „Es saprotu, tu baidies, ka mazuļa dēļ mēs tevi mazāk mīlēsim, bet tā nebūs. Mēs tevi ļoti, ļoti mīlam un mīlēsim!”

9. Māciet bērniem paust protestu, neapmierinātību un dusmas drošā, citus neaizskarošā veidā. Var to darīt simboliskā veidā: caur zīmējumu, vēstuli, dziesmām, kustībām. Māciet runāt par nevēlamo. Lai bērns savai māsai vai brālim pasaka, kas viņu neapmierina: „Man nepatīk, ja ņem nost rotaļlietas, ar kurām es šobrīd spēlējos. Lūdzu, atdod man lācīti!”

Foto: Shutterstock.com

Izglītība

28. Decembris, 2017


Lasi vairāk