Iekārtojam rotaļāšanās vietu mazulim līdz 1 gada vecumam! Foto pamācība

Rotaļāšanās bērnam ir kā darba un mācību process, kura laikā attīstās viņa prāta un kustību spējas. Tāpēc ir ļoti būtiski, kā iekārtojam vidi, kurā mazulim būs dota vaļa spēlēties. Stāsta fizioterapeite un Rimi bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Kad bērns sasniedz trīs mēnešu vecumu, ir vēlams viņam iekārtot vietu rotaļām. Rimi bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča iesaka izmantot pasaulē pazīstamās bērnu ārstes Emmijas Pikleres metodes, lai veicinātu bērna prāta un kustību attīstību caur brīvu spēlēšanos. Emmija Piklere ir pārliecināta: bērns, kurš lietas atklāj, patstāvīgi eksperimentējot, iegūst pavisam citas zināšanas, nekā bērns, kuram piedāvāts gatavs uzdevuma atrisinājums.

Kādas rotaļlietas izvēlēties?
Spēlēšanās vidi jāiekārto atbilstoši zīdaiņa vecumam, izvietojot tajā vecumam piemērotas rotaļlietas. Tām nav jābūt nopirktām veikalā - bērnam ļoti interesē vienkārši un pat saimniecībā atrodami priekšmeti, piemēram, kokvilnas lakatiņš, nelielas bļodiņas, koka karotes, plastmasa pudeles, mazas bumbiņas. Vecākiem bērna spēlēšanās procesā nav jāiesaistās, jo bērna spēlēšanās ir pielīdzināma darba procesam, kura laikā bērns pats izdomā, ko ar atrasto mantu, kuru viņš var paņemt un pataustīt, var izdarīt. Tieši tad, kad viņš izdomā, ka bumbiņu var ielikt bļodā vai lupatiņu uzlikt uz acīm, bērns attīstās, nevis tad, kad viņa priekšā tiek nolikts lācītis, kas stāsta priekšā pasaciņas. Vecākiem nereti šķiet, ka šāda tipa rotaļlietas - ar skaņām, dziesmām -, mazulim patīk, taču tās ir nevis attīstošas, bet izklaidējošas. Vecāki bērnam grib sniegt labāko un izklaidēt viņu, taču nezinot pat rada zīdainim paaugstināta satraukuma stāvokli, jo patiesībā šādas rotaļlietas mazuļa uzmanību piesaista varmācīgā veidā - piespiežot viņu ar skaņas, gaismas un citiem efektiem, turklāt bērns ar šādām rotaļlietām neko nevar pasākt, tās pašas visu dara bērna vietā.

Iekārtojot rotaļāšanās vietu, nevajag pārspīlēt ar mantu daudzumu. Jo vairāk to būs, jo bērnam grūtāk saprast, ar ko tad īsti spēlēties.

Iekārtojot rotaļāšanās vietu, nevajag pārspīlēt ar mantu daudzumu. Jo vairāk to būs, jo bērnam grūtāk saprast, ar ko tad īsti spēlēties. Mazulis paņems vienu lietu, paskatīsies, noliks malā un ņems nākamo, un tā līdz kaste būs izkrāmēta, bet rezultātā ne ar vienu nav līdz galam paspēlējies. Pavēro, ar kurām rotaļlietām vai mantām bērns visilgāk spēlējas un tās arī atstāj, pakāpeniski pieliekot klāt jaunas mantas, atbilstošas vecumam. Tās lietas, kuras mazo neuzrunā, no laukuma izņem un piedāvā citu mantiņu.

Mazulim 3 - 4 mēneši
Pirmais signāls, ka bērns ir gatavs spēlēties - viņš sāk skatīties uz savām rociņām, celt tās gaisā un pētīt. Tas nozīmē, ka viņu sāk interesēt, kas notiek apkārt. Šāda vecuma bērnam - aptuveni trijos četros mēnešos -, spēlēšanās vieta iekārtota ar minimālu detaļu skaitu, taču tā ir kustību raisoša un izpētes mudinoša vide.

Rotaļlietas zīdainim
Kā izskatās? Vislabāk, ja bērns nomoda laikā atrodas uz cieta grīdas seguma, nevis gultiņā vai dīvānā. Uz grīdas var noklāt plānu sedziņu, der arī jogas vai tā dēvētais “puzzles” paklājiņš. Apkārt mazulim novietots vai nu pakaviņš vai saritināts pleds, kas izkārtots pakava formā. Bērns guļ pa vidu uz muguras, savukārt abos sānos novietotas dažādas mantas – tām jāatrodas tuvāk pie rociņām, un tā, lai grozot galvu, mazulis tās ieraudzītu. Sākotnēji, kamēr mazulis vēl tikai cenšas satvert priekšmetus, tās var būt divas lietas. Viena no tām - košas krāsas kokvilnas lupatiņa (svarīgi, lai lupatiņa būtu koša un krāsaina - lai piesaistītu uzmanību un bērnam gribētos to satvert). Tā noteikti kļūs par zīdaiņa vismīļāko rotaļlietu. Otrā pusē - kāds viegls grabulītis, ko zīdainis var satvert, pacelt un noturēt. Ar laiku, kad mazulis cenšas velties, mantu krājumu var papildināt līdz divām mantiņām vienā pusē. Ja bērns veļas, tad kādu mantu var novietot tur, kur tā labi saskatāma, ja bērns atrodas pozīcijā guļus uz vēdera. Piemēram, kādu mazu auduma lellīti vai kādu mantu no gumijas, lai palielinātu taustes izjūtu un pilnveidotu tveršanas spēju.
Ko attīsta? Šāds rotaļāšanās vietas iekārtojums, kur mazuļa labajā un kreisajā pusē atrodas kāda, viņaprāt, interesanta rotaļlieta, mudina viņu griezt galvu no vienas puses uz otru, lai tās aplūkotu. Veicina kustināt rociņas, plaukstas un pirkstiņus, lai mantas satvertu (attīsta tveršanu). Tāpat cenšanās aizsniegt kāroto, trenē zīdaiņa velšanās prasmes. Mazāk velšanos motivējoši ir tā saucamie aktivitātes centri, kurus piedāvā bērnu preču veikalos. Tos var izmantot tikai kā paklājiņu, jo mantas, kas karājas virs bērna galvas, bērnam veicina vienīgi tveršanas refleksu uz augšu, taču vecumā no trīs līdz četriem mēnešiem daudz nozīmīgāk ir mazuli mudināt skatīties un kustēties nevis uz augšu, bet sāniem.

Mazulim 5 – 8 mēneši
Kad bērns sāk velties, tad nākamais, kas viņu interesē kustību ziņā, ir velšanās ap savu asi, līšana guļus uz vēdera, noturēšanās četrrāpus pozīcijā un rāpošana. Tāpēc laiks no rotaļvietas noņemt pakaviņu un iekārtot plašāku vidi, lai mazuli mudinātu griezties ap savu asi, līst uz priekšu, celties četrrāpus, sēdēt, rāpot, un ar paša spēkiem nonākt pie kārotās mantiņas.

Rotaļlietas zīdainim 6 mēneši
Kā izskatās? Visas rotaļlietas var sākt novietot nedaudz augstāk par grīdu, bet ne pārāk augstu - lai bērns tās var redzēt un arī aizsniegt, ja ņem vērā, ka viņš vēl nerāpo. Šim nolūkam derēs nelieli paaugstinājumi, piemēram, zemas kastes vai pat kastes vāks, uz kā zīdainis var atbalstīties ar rokām un trenēt celt augšā ķermeņa augšdaļu. Savukārt jau vēlāk - sešos un septiņos mēnešos, lai attīstītu bērna atrašanos četrrāpus pozīcijā un rāpošanu, paaugstinājumi var kļūt nedaudz augstāki. Ieteicams, ka bērns mācās rāpot pa virsmu, kas dažviet nav līdzena. Attēlā redzams, kā var izveidot nelielu slīpumu. Tādu veidojot, jālūko, lai tas būtu stabils un drošs, nevarētu apgāzties un bērns nevarētu novelties.
Ko attīsta? Bērnam ir interese, kas atrodas uz paaugstinājuma, ar to sāk spēlēties, atbalstoties pret paaugstinājumu ar vienu roku, tad ar otru, tādējādi, mazulis iemācās noturēt savu ķermeņa svaru un trenē svara pārnesi no vienas rokas uz otru, kas nepieciešams rāpošanai. Lai nonāktu pie augstāk esošajām mantām, viņš tiek mudināts pacelt ķermeņa augšdaļu no grīdas un vēlāk jau celties celīšos. Savukārt, lai nonāktu pie tālāk novietotās mantas, viņam ir motivācija sākt pārvietoties - vai nu lienot vai jau rāpojot. No sešiem mēnešiem bērnam var piedāvāt rotaļlietas, ar kurām var klauvēt, sist tās pa grīdu (pats radīt skaņu ar priekšmetu). Tās ir metāla bļodas, kāds koka vai plastmasas riņķis, grabulis, koka karote. Joprojām mīļa manta, ar ko bērns labprāt spēlējas, ir lupatiņa, arī kādas koka krellītes, kas sastāv no dažādām, interesantām detaļām. To visu neliek vienā kaudzē, bet gan izklāj atstatus vienu no otra. Pēc sešiem mēnešiem var piedāvāt bumbiņu vai ko ripojošu, jo bērnam patīk vērot priekšmetus, kuri ripo prom, viņam ir vēlme dabūt tos atpakaļ, un viņš uzkrāj pieredzi rotaļās “pazaudēt un atkal atrast”.

Mazulim 9 – 12 mēneši
Mazulim, kurš prot rāpot, sēdēt un jau cenšas celties stāvus, rotaļu videi jābūt visai plašai – ir jādod iespēju izrāpoties un izkāpelēties. Ja visas rotaļlietas stāvēs vienuviet, bērnam spēlēšanās ātri vien apniks. Labi, ja spēlēšanās vietu var ierobežot, piemēram, apkārt apliekot koka sētiņu, taču ne manēžu, kas ir tikai metru reiz metru šaura. Nosakot konkrētas spēlēšanās vietas robežas, vecāki var būt droši, ka mazais spēlējas ar tām mantām, kas viņam ir drošas, un vecākiem nenāksies nepārtraukti mazulim aizrādīt - nē, tur nedrīkst, to nevar. Bērna rotaļāšanās zonā atļautas ir visas rotaļlietas un tur viņš var justies dabiski, brīvi.

Rotaļas zīdainim 12 mēneši
Kā izskatās? Slīpa virsma noderēs arī bērniem rāpotājiem, tikai nu jau tā var būt nedaudz augstāka, taču, ierīkojot tādu slīdkalniņu, joprojām neaizmirstiet par bērna drošību. Virsmai, kas veido slīpumu, jābūt stabili nostiprinātai. Šajā vecumā svarīgi radīt vidi, kurā bērns ir pasargāts no kritieniem, jo viņš paliek arvien kustīgāks un vairāk interesējas par apkārtējo vidi. Telpiskuma izjūtas veidošanai rotaļāšanās laukumā ieteicams ievietot kādus tuneļus, piemēram, tos, kas dažkārt nāk līdzi komplektā bērnu teltīm, taču lieliski derēs arī tuneļi, ko vecāki izveido no tukšām kastēm. No rotaļlietām bērnā vislielāko interesi radīs spainīši un bļodas, piramīdas, uz kurām var uzkrāmēt riņķīšus un pēc tam atkal noņemt, kā arī klucīši, kurus var salikt vienu otram virsū. Dažādu lietu, sīku priekšmetu krāmēšana torņos vai traukos no desmit vienpadsmit mēnešiem ir bērna iecienītākā nodarbošanās.
Ko attīsta? Bērns, lienot cauri tunelim, ne tikai attīsta telpiskuma izjūtu, bet arī saprot cēloņsakarības, ka no ierobežotās vides iespējams izkļūt, dodoties uz priekšu. Kastēm, uz kurām saliek mantas, jābūt augstākām nekā tad, kad bērns vēl tikai mācās rāpot, jo nākamais attīstības posms aiz rāpošanas ir slieties kājās un mācīties staigāt. Ja priekšmeti izvietoti tālu viens no otra, bērns izdomās, ka šīm lietām nav jāstāv uz vietas, bet tās var pārnest un pārlikt un kā gan to izdarīt, ja ne paša spēkiem - aiznesot. Krāmēšana attīsta pirkstu motoriku, palīdz atšķirt lietu formas, māca salīdzināt priekšmetus. Tāpat šādā veidā mazulis apgūst, ka dažādas mantas var savienot kopā dažādos veidos, trenē spēju koncentrēties uz darbību un mudina sasniegt rezultātu uzsāktai darbībai, attīsta pilnības izjūtu. Ja bērns jau staigā, tad šādu rotaļāšanās vidi vajadzētu papildināt ar vairāk iespējām, kur bērnam uzrāpties, lai viņš mācītos arī nokāpt no paaugstinājuma, uz kura ir uzkāpis.

Foto: Artūrs Martinovs

Izglītība

27. Februāris, 2017


Lasi vairāk

Noderīgi

Informācija par 30 dienu zemāko pārdošanas cenu mājaslapā norādītajām precēm, kuras nav ātrbojīgas, pieejama tirdzniecības vietā (pie preces cenu zīmes) vai arī e-veikalā.