Iepirkšanās kopā ar bērnu. Padomi, kā izvairīties no trača veikalā

Iepirkšanās ir katras ģimenes dzīves sastāvdaļa. Kā rīkoties, lai, iepērkoties kopā ar bērnu, mazajam neuznāktu niķis, un ko darīt, ja tas tomēr noticis? Stāsta Rimi bērniem eksperte, emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

iepirkšanās kopā ar bērnu

Bērniem došanās uz veikalu kopā ar vecākiem ir ierasta lieta, jo mamma un tētis atvasi uz veikalu ņem līdzi jau no pavisam agra vecuma. Sākumā mazulis guļ ratiņos vai auto sēdeklīti. Vēlāk viņš ratiņos sēž un lūkojas apkārt. Drīz vien bērniņš izaudzis tik liels, ka pats savām kājiņām tipina gar plauktiem. Un tajā brīdī vecāki mēdz priecāties, kad bērns pastiepj roku un paņem kādu rotaļlietu vai kārumu – šķiet tik jauki, ka viņš prot izvēlēties! Sākotnēji vecāki mēdz ļauties un labprāt bērna vēlmes īsteno. Ja vecāks nav plānojis iegādāties bērna izraudzīto lietu, šajā vecumā ir salīdzinoši viegli novērst mazuļa uzmanību uz citām lietām vai citiem pirkumiem. Grūtības sākas nedaudz vēlāk, kad bērns pavisam skaidri apzinās, ko vēlas, un vairs nesaprot, kāpēc pēkšņi tieši šajā reizē vecāki pasaka – nē!

Gatavoties veikala gājienam
Pie pirkumu veikšana bērnu vecākiem ir jāradina jau pavisam agrā vecumā. Lai arī sākumā var šķist, ka bērns īsti nesaprot tik sarežģītu jautājumu kā finanšu plānošana, tā nav gluži tiesa. Bērns ļoti ātri saprot, ja vecāki stāsta, ka veikalā nopirksim produktus vakariņām un pienu brokastīm. Jā, arī bērns noteikti izrādīs vēlmi ņemt produktus no plauktiem un likt iepirkumu grozā. Un to vajag ļaut! Lai bērns palīdz paņemt maizi, salikt maisiņā tomātus, ielikt grozā tēju. Pārdomātu pirkumu veikšana prasa no vecākiem zināmu disciplīnu – veikals nav tā vieta, kur dodamies izklaidēties. Tas nozīmē, ka vecākiem jārāda labais piemērs, atturoties no impulsīviem pirkumiem. Tas no vecākiem pirms veikala apmeklējuma prasa nedaudz laika, lai aprunātos ar bērnu par to, ko šajā reizē plānots nopirkt. Jā, tie var būt arī bērnam tīkami pirkumi, taču par tiem vislabāk iepriekš sarunāt.

Ja mazais patiesi ir kļuvis satraukts, raud, varbūt pat nokritis zemē un dauza kājas, labākais, ko vecāki var darīt – atstāt iepirkumus veikala vidū, paņemt bērnu klēpī un doties no veikala prom.

Ja nu tomēr veikalā ir tracis
Lai vai kā, ir liela varbūtība, ka bērns kādu reizi veikalā sarīkos traci, jo mēģinās panākt savu interešu īstenošanu. Un te ir ļoti svarīgi, kā vecāki reaģēs. Ja mazais patiesi ir kļuvis satraukts, raud, varbūt pat nokritis zemē un dauza kājas, labākais, ko vecāki var darīt – atstāt iepirkumus veikala vidū, paņemt bērnu klēpī un doties no veikala prom. Šis noteikti nav piemērots brīdis, lai liktu bērnam “savākties” un uzvesties “kārtīgi”. Arī apelēšana pie labās uzvedības vai solījumi citā reizē neņemt uz veikalu nebūs piemērotākais risinājums. Aprunāties par to, kāpēc bijāt devušies uz veikalu un kāpēc, neko nenopirkuši, devāties prom, varēsiet vai nu mašīnā vai arī mājās, kad bērns būs nomierinājies. Šādi jārīkojas ikreiz, kad veikalā rodas sadarbošanās grūtības, jo vecāku uzdevums ir panākt, lai bērni sāk uzticēties un ticēt tam, ko pieaugušie savām atvasēm saka. Ja mamma un tētis ir kaut ko pateikuši, tad tā arī būs. Pieaugušajam ir bērnam jāparāda un jāpasaka, ka viņš redz un saprot to, kā bērns jūtas, un var bērna tā brīža intensīvās emocijas izturēt nesadusmojoties.

Kāpēc bērns veikalā sakreņķējas?
Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ visādi citādi paklausīgais bērns veikalā sataisa traci, ir tas, ka metodes, kā vecāki mēdz tikt galā ar bērnu mājās, atšķiras no tām, ko pielieto uz ielas, veikalā un citās publiskās vietās. Bērni lieliski jūt, ka viņiem ir vara un iespējas publiskajās vietās panākt savu. Konfliktsituācija saasinās, jo vecāki var kļūt dusmīgi uz bērniem, ar kuriem mājās bieži vien daudzas lietas var sarunāt pavisam mierīgi. Vecākiem jāatceras, ka veikalā vai citā publiskā vietā bērns izjūt lielāku satraukumu – veikalā tomēr ir ļoti daudz kairinājumu. Rezultātā bērnam ir grūtāk tikt galā ar sevi un savām emocijām.

Vecākiem jāatceras, ka veikalā vai citā publiskā vietā bērns izjūt lielāku satraukumu – veikalā tomēr ir ļoti daudz kairinājumu. Rezultātā bērnam ir grūtāk tikt galā ar sevi un savām emocijām.


Pieaugušais var nosaukt vārdos to, ko tajā brīdī redz:
- es redzu, ka tu šobrīd esi ļoti dusmīgs. Esi tik dusmīgs, ka gribas skaļi kliegt un dauzīt kājas pret zemi. Es to redzu un esmu gatavs pagaidīt, kamēr dusmas mazināsies;
- es redzu, ka tu šobrīd jūties neapmierināts;
- es redzu, ka tu šobrīd jūties ļoti apvainojies. Ja vēlies, varu tevi samīļot un palīdzēt nomierināties.


Ko noteikti nedrīkst darīt?
- nekad nedrīkst draudēt, ka nenomierināšanās gadījumā bērns tiks pamests viens;
- nedrīkst demonstrēt, ka vecāks tūliņ dosies prom vai pat to sākt darīt;
- mīļā miera labad nedrīkst atcelt aizliegumu un tomēr nopirkt kāroto;
- nedrīkst solīt neizpildāmas lietas, piemēram, “nekad vairs neņemšu līdzi uz veikalu”;
- nedrīkst ļauties apkārtējo provokācijai, solot atdot līdzi kādai garāmejošai tantei vai policistam.

Ja bērns krāj naudu
Bieži vien bērniem no aptuveni četru gadu vecuma ir iespēja sākt krāt naudu. To viņam iedod vai nu vecāki vai vecvecāki, tāpat naudu uzdāvina jubilejās vai svētkos. Šeit ir ļoti svarīgi novilkt robežu, ka tā ir bērna nauda, ko viņš drīkst tērēt pēc saviem ieskatiem, ja vien sākotnēji nav bijusi kāda noruna, ka, piemēram, nauda tiek dāvāta kādam konkrētam mērķim. Tajā pašā laikā spēkā drīkst būt noteikums, ka bērns par savu naudu nedrīkst iegādāties lietas, par kuru nepirkšanu ģimenē ir vienošanās, piemēram, neveselīgas uzkodas vai saldinātos dzērienus.

Izglītība

18. Marts, 2017


Lasi vairāk