Kā saglabāt mieru un sagatavoties 12. klases eksāmeniem
Pat ja visu mācību gadu ir centīgi apgūta mācību viela, stress ir neizbēgams. Visiem cilvēkiem emocijas prevalē pār intelektu, tāpēc eksāmenu laikā vieglāk veiksies tiem skolēniem, kas pratīs nomierināties. Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte atgādina, ka ne mazāk svarīga ir arī skolēnu vecāku reakcija. Lai arī 12. klasē skolēns ir gandrīz jau pieaudzis cilvēks, viņš joprojām var iespaidoties no pārāk satrauktiem un nervoziem vecākiem.
Laikā pirms eksāmeniem svarīgs ir arī režīms, rutīna, spēja tikt galā ar emocijām un pieaugušo atbalsts.
Rutīna
Mācīšanās procesā darbojas skaitļa 5 likums. Proti, ja cilvēks katru dienu dodas uz mežu un ar cirvi iecērt visresnākajā priedē vienā un tajā pašā vietā, pienāks diena, kad viņš šo koku nocirtīs. Mēs iemācāmies to, ko mēs atkārtojam, tāpēc regulāra atkārtošana ir ļoti svarīga mācību procesa sastāvdaļa.
Vecākiem un pieaugušajiem nevajadzētu skolēnus biedēt ar eksāmeniem vai atziņām, ka neveiksmīgi nokārtots eksāmens ir “pasaules gals”
Ne velti saka – atkārtošana ir zināšanu māte. Šim teicienam vajadzētu kļūt par vadošo moto ne tikai pirms eksāmeniem, bet arī ikdienā.
Režīms
Mācoties no rīta, smadzenes vielu uztvers un atcerēsies labāk. Motivējošāk ir vieglāko un saprotamāko mācību materiālu apgūt pirmo. Mācību vielas atkārtošana skaļā balsī palīdz atcerēties. Tas ir arī kā neliels eksāmens – mēģinājums atbildēt uz uzdoto jautājumu.
Laikā pirms eksāmeniem svarīgs ir arī režīms, rutīna, spēja tikt galā ar emocijām un pieaugušo atbalsts
Tagad, kad mācības notiek attālināti, šo iemaņu var trenēt, sadarbojoties pāros un sarunājoties tiešsaistē. Viena no efektīvākajām metodēm, kā kaut ko iemācīties pašam, ir mācīt citus. Lektori tieši tā noslīpē savu prasmi uzstāties publikas priekšā.
Ik pēc 40 minūtēm vai maksimums stundas ieteicami nelieli pārtraukumi, kuros vēlams izvairīties no darbošanās ap un ar ierīcēm. Visas izklaides jāatstāj pēc pienācīgi un kvalitatīvi izdarīta darba. Lieliski, ja, arī mācoties attālinātā režīmā, tiek ievērots agras celšanās, laicīgas gulētiešanas, ēdienreižu un atpūtas laiks. Ja satraukums par eksāmenu ir ļoti liels, var mēnesi pirms pārbaudījumiem dzert kādu nomierinošu zāļu tēju. Ļoti svarīgi ir labi izgulēties un katru dienu aktīvi kustēties ārpus telpām.
Emocijas
Emocijas, nosauktas vārdā, pārstāj mūs kontrolēt. Ja skolēns iemācās atpazīt un apzinās, ka ir noguris, tad ir svarīgi atpūsties un paņemt pauzi. Ja ir uztraukums, vēlams kādam uzticēt, par ko tas ir. Reizēm pietiek ar to vien, ka tiekam uzklausīti. Ja nomāc bažas par nākotni vai izgāšanos pārbaudījumos, atbalstošas sarunas ar vecākiem, kā varētu rīkoties, ja šis paredzējums piepildīsies, var dot jaunu cerību un motivēt nepadoties.
Lai nomierinātu satraukto prātu, kopā ar jaunieti izstrādājiet plānu B – kā rīkoties, ja eksāmenā uzrādītais rezultāts nebūs tāds, kā bija iecerēts
Ja eksāmenu laiks ir sakritis ar iemīlēšanos, būs grūtāk pieslēgties mācībām, taču ne neiespējami. Ir jāveic pirmie, šķietami neiespējamie soļi, lai sāktu mācīties. Ja izdodas aizrauties, tad jūtas “aizies otrajā plānā”, jo cilvēks vienlaikus var domāt par kaut ko vienu, vēlams, kaut uz brīdi, – par matemātiku.
Pieaugušo atbalsts
Vecākiem un pieaugušajiem nevajadzētu skolēnus biedēt ar eksāmeniem vai atziņām, ka neveiksmīgi nokārtots eksāmens ir “pasaules gals”, kas pārvelk svītru nākotnei. Atzīme gan ir atgriezeniskā saite apgūto zināšanu izvērtēšanai, taču diemžēl tieši eksāmenu atzīme var izrādīties neobjektīva, jo ir “laimīgie” un “nelaimīgie” jautājumi; ir viela, kura padodas grūtāk, ir dažādi veiksmes un neveiksmes faktori.
Lai nomierinātu satraukto prātu, kopā ar jaunieti izstrādājiet plānu B – kā rīkoties, ja eksāmenā uzrādītais rezultāts nebūs tāds, kā bija iecerēts. Tas var mazināt uztraukumu par pārbaudījumiem, mazināt stresu un iezīmēt pozitīvu nākotnes perspektīvu. Reālajā dzīvē mēs tiekam vērtēti nevis pēc atzīmēm, bet pēc zināšanām, prasmēm un personības īpašībām. Pat tad, ja eksāmenā iegūtā atzīme neļaus uzsākt mācības kārotajā augstskolā šogad, tas nenozīmē atvadīšanos no sava sapņa.
Neaizmirstiet uzslavēt bērnus!
Vecāki, kuri bērnībā paši ir pieredzējuši mācību spriedzi, varētu teikt saviem bērniem, ka “atzīmes var neņemt vērā, ja vien tu mācies”.
Vecāki un vecvecāki var parūpēties par veselīgu ēdienkarti, palīdzēt režīma ievērošanā, atbalstīt ar veselīgu humoru un mīlēt savus bērnus. Prasībām jābūt sabalansētām ar bērna reālajām iespējām. Bērnam būs lielākas iespējas gūt panākumus, ja vecāki būs vienoti skaidrā un labvēlīgā skolas būtības un savu gaidu skaidrojumā.
Daži ieteikumi
- Jāiemācās organizēt sava darba laiku un darba vietu. Mācīties vajadzētu vienatnē bez viedierīču klātbūtnes.
- Mērenība ir efektīvāka nekā ekstrēmisms, t.i., nevajag pārspīlēt ar mācīšanās ilgumu un nevajag arī uztvert eksāmenu kā kaut ko superglobālu.
- Jāļauj skolēnam piedzīvot savas mācīšanās vai nemācīšanās sekas. Mēs, pieaugušie, nevaram izdzīvot savu bērnu dzīvi. Un mums tas arī nav jādara.
- Ja vecākiem ir pārspīlēta reakcija uz savu atvašu panākumiem vai neveiksmēm, bērni jutīs tieksmi gūt panākumus vai arī piedzīvos izmisumu un nedrošību, sastopoties ar neveiksmēm.
- Bērni turpinās tiekties pēc panākumiem, ja pastāvīgi saskatīs saistību starp mācīšanos procesu un tā rezultātiem.
- Neaizmirstiet uzslavēt bērnus!
12. Maijs, 2020