Rimi bērniem logo

Svarīgi jautājumi par drošību: bērns brīvlaiku pavada pilsētā

Diemžēl skolēnu brīvlaikos, kad bērniem parādās daudz brīva laika, pieaug dažādu traumu skaits. Kādus jautājumus jo īpaši svarīgi pārrunāt ar bērnu, stāsta “Rimi Bērniem” eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga. Šoreiz par drošību bērniem un pusaudžiem, kas vasaru pavada pilsētā.

Aktivitātes
Ja laukā spoži spīd saule, bērnam gribēsies izbraukt ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli vai skrejriteni. Tas ir ļoti labi, tikai jāraugās, lai viņš zinātu, ka jānodrošinās ar nepieciešamo aizsarginventāru – ķiveri, ceļu, elkoņu un plaukstu sargiem, kā arī atstarotājiem, kas marķēti ar CE marķējumu. Lai skolēnam rūpes par sevi kļūtu pašsaprotamas, viņam, vēl mazam esot, pirmkārt, jāredz, ka aizsarginventāru lieto vecāki (bērns mācās no piemēra), un, otrkārt, arī pašam tas jāizmanto katru reizi, kad dodas izbraukt ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrituļdēli. Šādi bērnam izveidojas noteikts ieradums.
Ja bērnam patīk pārvietoties ar velosipēdu, vēl pirms garā vasaras brīvlaika vecākiem kopā ar atvasi vajadzētu izbraukt iespējamos maršrutus, vienlaikus bērnu brīdinot, kam pievērst īpašu uzmanību, lai nenotiktu negadījums. Iegādājoties ķiveri, jāraugās, lai tā labi pieguļ galvai un, cieši piesprādzētu, to nevarētu pagrozīt uz vienu vai otru pusi.
Labi iegādāties arī speciālos velosipēdistu cimdus: tie neslīd, tāpēc palīdz bērnam labāk noturēt stūri, savukārt kritiena gadījumā pasargā plaukstas no nobrāzuma.
Jāizrunā ceļu satiksmes drošība – kurās vietās var šķērsot ielu, uz kuru pusi jāpaskatās, pa kuru ielas pusi jābrauc, ja nav speciāli velosipēdam paredzētie celiņi, un cik tālu no ielas jāturas. Ja bērnam (pusaudzim) paredzēts nokļūt tālākā galamērķī, labi ieteikt kādu ceļa gabalu tomēr nobraukt ar autobusu.

Lai skolēnam rūpes par sevi kļūtu pašsaprotamas, viņam, vēl mazam esot, jāredz, ka aizsarginventāru lieto arī vecāki, jo bērns mācās no piemēra.

Rotaļu laukumi
Joprojām īpaši Rīgas mikrorajonos ir atsevišķi bērnu laukumi, kuros no padomju gadiem vēl saglabājušās dažādas dzelzs konstrukcijas. Liela daļa savu laiku jau nokalpojušas un pat bīstamas. Par to bērns būtu jābrīdina, vienlaikus parādot vietas, kur ir droši kāpelēt.
Bērnam jāizskaidro arī, ka no šūpolēm jāturas drošā atstatumā, kamēr kāds cits šūpojas. Un, ja bērns šūpina kādu citu, nedrīkst novērst skatu.
Tāpat bērnam vajadzētu mācīt, ka, izmantojot slīdkalniņu un šļūcamcaurules, jāsagaida sava kārta. Tos drīkst izmantot tikai tad, kad iepriekšējais jau nobraucis.
Ja pagalmā vai parkā, kur netālu ir kāda ūdenstilpne vai ceļa braucamā daļa, tiek spēlēta bumba, ir jāizrunā situācijas, kā rīkoties, ja bumba izripo uz ielas vai iekrīt kanālā, – labāk zaudēt bumbu, nekā riskēt pašam.
Ar vecākiem bērnam savukārt labi pārrunāt drošības jautājumus, kas saistīti ar pamestām vietām: nepabeigtām un pamestām jaunceltnēm, graustiem. Tie dažkārt kļūst par magnētiem asu izjūtu cienītājiem. Diemžēl ne vienmēr pusaudži ir spējīgi novērtēt risku: traumas tiek gūtas, krītot no liela augstuma, pusaudži lauž locekļus, gūst galvas traumas.

Bērnam jāizskaidro arī, ka no šūpolēm jāturas drošā atstatumā, kamēr kāds cits šūpojas. Un, ja bērns šūpina kādu citu, nedrīkst novērst skatu.

Ceļi un dzelzceļš
Visvairāk negadījumu kā uz autoceļiem, tā dzelzceļa līnijām notiek blīvi apdzīvotās vietās. Kļūdas gadu no gada ir vienas: bērns, nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, šķērso ceļu. Tāpat bērni (sekojot negatīvam pieaugušo piemēram) nereti šķērso arī dzelzceļa līniju par spīti nolaistai barjerai. Tāpēc svarīgākais būtu ar savu piemēru rādīt, ka dzelzceļa sliedes var pāriet tikai atļautajās vietās un drošos apstākļos, respektējot aizlieguma signālus.
Bērniem vajadzētu izskaidrot, ka vilciens sver tūkstošiem tonnu un tā bremzēšanas ceļš ir 500–700 metru, tāpēc tā priekšā nedrīkst izskriet. Šķērsojot dzelzceļu, galva ir jāpagriež gan uz vienu, gan otru pusi, lai pārliecinātos, vai netuvojas vilciens. Vietās, kur ir vairāki sliežu ceļi, par drošību jāpārliecinās pirms katra sliežu ceļa. Savukārt, gaidot vilcienu, jāstāv metru no perona malas: jo mazāks bērns un mazāka viņa ķermeņa masa, jo lielāka iespēja, ka ar gaisa plūsmu viņš var tikt parauts zem vilciena.
Ceļu un dzelzceļu tuvumā nevajadzētu klausīties arī mūziku austiņās – arī tas apdraud bērna drošību. Starp citu, mūzikas klausīšanās austiņās šobrīd ir viens no biežākajiem negaidījumu iemesliem.

Mūzikas klausīšanās austiņās šobrīd ir viens no biežākajiem negaidījumu iemesliem uz ceļa.

Elektrība
Bērni atkal un atkal jābrīdina arī par to, ka nedrīkst mēģināt iekļūt transformatora būdās, kāpt elektrības vados, kā arī tuvoties teritorijām, kur redzama melna zibens zīme uz dzeltena fona, jo tā brīdina, ka teritorija ir bīstama. Aizliegums būtu arī jāizskaidro: ja cilvēks pieskaras augstsprieguma vadam, elektronu plūsma plūst cauri viņa ķermenim, apdedzinot un uzkarsējot audu šķiedras un šādi izraisot smagus bojājumus. Tā kā šajā brīdī cilvēka muskuļi saraujas, viņš nespēj no elektrības vada atrauties. Turklāt vienlaikus saraujas arī elpošanas muskuļi, līdz ar to var apstāties arī elpošana.
Bērnam arī būtu jāzina: ja ar kādu no draugiem gadās nelaime, nepieciešams saukt glābējus, zvanot pa tālruni 112.

Izglītība

30. Maijs, 2018


Lasi vairāk