Vasaras brīvlaiks pie vecvecākiem – ieguvumi bērniem un ieteikumi vecākiem

“Mūsdienās daudzi vecvecāki vai nu vēl strādā, vai citu iemeslu dēļ nevar pieskatīt mazbērnus, taču tās ģimenes, kas vasaras periodā var pie sevis paņemt mazbērnus, ir zelta vērtē – tā ir liela palīdzība un atbalsts,” ir pārliecināta Iveta Aunīte, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.

 

Kādi ir ieguvumi, ja bērns vasaru pavadīs pie vecvecākiem, un ko ņemt vērā vecākiem?

Mazliet lutināšanas

Vecākiem dažreiz to negribas apjaust, tomēr vecvecāku funkcija ir arī nedaudz palutināt mazbērnu. Tāpēc vecākiem būtu labi pieņemt, ka pie vecvecākiem bērniem ir pieejamas kādas ekstras un nebūs pieturēšanās pie tā noteiktā ritma, kas ir mājās, skolā vai dārziņā. Protams, abām pusēm ir jāievienojas par pamatprincipiem un noteikumiem, taču kādas neikdienišķas lietas, mazas nianses – papildu saldējums, ilgāka palikšana nomodā, spēlējot spēles, – ir atbalstāmas.

Ko iegūst bērns no vasaras ar vecvecākiem?

  • Nedalīts laiks, kas tiek veltīts bērniem. Vecvecāki bieži vien vēlas atdot parādu saviem bērniem tieši caur laika veltīšanu mazbērniem. Ja jaunībā, esot vecākiem, vecvecākiem nebija laika, pieredzes, zināšanu un tādu vērtību, lai sniegtu saviem bērniem nedalītu uzmanību, tagad viņi to var dot mazbērniem.
  • Mierīgs ritms, mazāka steiga. Parasti vecvecāki var atļauties būt pacietīgāki – viņiem ir sapratne, ka īsti neko nemaz nevar nokavēt. “Vecvecāki var būt kā miera osta, kur bērni var atpūsties, dauzīties un pavadīt laiku tā, kā bērniem tas būtu jāpavada,” teic Iveta Aunīte.
  • Ja tie ir lauki vai mazpilsēta – dabas klātbūtne ir liels bonuss pilsētas bērniem. Dzīvnieciņi, kukaiņi, ezeru vai upju tuvums, mežs un pļavas paver jaunus izpētes laukus. Tāpat, esot dabai tuvāk, iesējams iepazīties ar tās ritmu – saullēktu, saulrietu, kas nereti pilsētā nav novērojams augsto celtņu dēļ.
  • Darbiņu apgūšana. Bērniem var uzticēt tādus darbus kā puķu apliešanu, mājdzīvnieku pabarošanu, ravēšanu, vēlāk jau arī palīdzēšanu dažādos lauku darbos, ja tie ir aktuāli. Darbojoties bērns mācās darba tikumu, neatlaidību, gūst pārliecību, ka ir nozīmīgs, un jūt gandarījumu par paveikto.
  • Arī lietains laiks var tikt jauki pavadīts – galda spēles, grāmatu lasīšana vai kopīgi noskatītas ģimenes filmas sniegs prieku kā bērniem, tā vecvecākiem. Piemēram, “Saulessvece”, “Vārnu ielas republika”, “Vectēvs, kas briesmīgāks par datoru”, “Ūdensbumba resnajam runcim”, “Emīla nedarbi” un citas.

Līdz apmēram 10, 11 gadu vecumam bērns labprāt dzīvosies pie vecvecākiem, taču pēc 11 gadiem aktuālākas būs aktivitātes ar vienaudžiem.

Cik vecu bērnu atstāt pie vecvecākiem vasarā?

Jāatceras, ka posms no 1 līdz 3 gadiem var būt ļoti nogurdinošs un izaicinošs – bērns nemitīgi ir jāpieskata, viņš ir ļoti kustīgs. Ja tas ir laukos, kur ir daudz apdraudējumu – plaša teritorija, kūts, mājlopi, dīķi –, var saprast, ka vecvecākiem uzdevums pieskatīt mazbērnu var būt par grūtu. Ja ģimenē ir vairāki mazi bērni, tad ieteikums būtu bērnus vecvecākiem vienlaikus atstāt uz neilgu laika posmu vai bērnus dalīt: vienai vecvecāku ģimenei atstāt vienu bērnu, otrai – otru.

No 3 gadiem pieskatīšana jau kļūst vieglāka, bet parasti vecumā no 4 gadiem vecvecāki ļoti izbauda kopā būšanu ar mazbērnu. Savukārt no 5 gadiem līdz skolas vecumam parasti pieskatīšana nerada sarežģījumus un ļoti bieži bērns jau pats spēj sevi nodarbināt ar lietām, kas aktuālas pie vecvecākiem, – mājdzīvnieku aprūpe, cālēnu barošana, dārza darbiņi –, bērnam tas sagādā ļoti lielu prieku. Līdz apmēram 10, 11 gadu vecumam bērns labprāt dzīvosies pie vecvecākiem, taču pēc 11 gadiem aktuālākas būs aktivitātes ar vienaudžiem.

Ieteikumi vecākiem

  • Jau sākumā jāvienojas par laiku, ko bērni pavadīs pie vecvecākiem. Tas dos skaidrību jau no paša sākuma visām iesaistītām pusēm un ļaus izvairīties no bērna lūgumiem braukt viņam pakaļ, kad notiek kaut kas tāds, kas mazo apbēdina. Strīdus situācijas ir jāļauj atrisināt vecvecākiem ar mazbērniem, tāpēc vecākiem nav jābrauc pakaļ bērnam, ja vien nav noticis kaut kas ārkārtējs.
  • Vecākiem jābūt saprotošiem, ja vecvecāki piekrīt mazbērnus pieskatīt uz mazāku laiku, nekā vecāki vēlētos.
  • Vecākiem noteikti vajadzētu bērnus apciemot. “Nebūtu īsti godīgi bērnus aizvest 1. jūnijā uz laukiem un 31. augustā atvest mājās. Brīnišķīgi, ja katru nedēļas nogali vecāki var atrast laiku un aizraukt apciemot gan savus vecākus, gan bērnus,” norāda speciāliste.
  • Rēķināties, ja vecāki neapciemo bērnus vismaz trīs nedēļas, no bērnu puses var būt rezervēta attieksme. Tas ir loģiski, un tāpēc vecākiem par to nevajadzētu dusmoties, bet atjaunot kontaktu ar bērniem caur kopā pavadītu laiku.
  • Jo mazāks bērns, jo biežākam vajadzētu būt kontaktam ar vecākiem, tāpēc mazākus bērnus pie vecvecākiem vajadzētu atstāt uz īsāku laika posmu.

Izglītība

15. Jūlijs, 2021


Lasi vairāk