Kā motivēt bērnu rēķināt. Praktiski uzdevumi un speciālistu ieteikumi

“Rosināt bērnu skaitļot un rēķināt, un apgūt telpiskās formas vecāki var sākt jau no mazām dienām – pirms vēl mazais sācis iet skolā. Turklāt lieliski, ja to dara rotaļu un praktisku piemēru veidā ikdienas situācijās,” teic “Rimi Bērniem” bērnu lietu eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. Kad uzsāktas skolas gaitas, ieradumu saskatīt matemātiku sev visapkārt var turpināt.

Veidus, kā veicināt matemātikas apguvi bērnudārzniekam un pirmo klašu skolēnam, iesaka “Rimi Bērniem” ekspertes – ārste psihoterapeite Laura Valaine un trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa.

“Matemātikas zināšanas ir neaizstājamas kā profesionālajā, tā sociālajā dzīvē: spēt sekot līdzi ienākumiem un izdevumiem, aprēķināt istabas remontam nepieciešamo tapešu ruļļu skaitu, saprast, cik daudz miltu nepieciešams, ja vēlas cept divas reizes lielāku kūku, nekā rakstīts receptē utt. Diemžēl matemātikas mācīšanās skolas laikā rada galvassāpes samērā lielam skaitam skolēnu un viņu vecāku,” teic “Rimi Bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.

Iesaka speciālists: “nē” matemātiskajai trauksmei

“Zinātniskajā literatūrā ir pat izdalīts atsevišķs termins – ar matemātikas mācīšanos saistītā trauksme jeb matemātikas trauksme (eng. “math anxiety”). Izpētīts, ka matemātikas trauksmes biežums pieaug ar katru skolas klasi.

Vecākiem ir būtiski pamanīt, ja bērns piedzīvo matemātikas trauksmi, un meklēt citu pieeju matemātikas mācīšanai, jo neirozinātņu pētījumi rāda trauksmes negatīvu ietekmi uz smadzeņu reģioniem, kuri ir atbildīgi par matemātikas apguvi,”

kāpēc matemātikas apgūšanai jānotiek bez liekiem satraukumiem, stāsta ārste psihoterapeite Laura Valaine.

1. Mācīšanās pēc mūsdienu metodēm. “Vecākiem vajadzētu būt atvērtiem, ka matemātiku šobrīd skolā māca citādāk nekā “jūsu” laikā,” iesaka Laura Valaine. “Bērni bieži satraucas, sadusmojas, ja lūdz vecākam palīdzību, bet vecāks skaidro “pa savam”. Aicinu izlasīt bērnam pieejamo mācību grāmatas paragrāfu un mēģināt mācīt pēc tā, kā bērns šo vielu apgūst skolā.”

2. Nekritizēt, bet slavēt bērnu! Tādi komentāri kā “tas taču ir viegli! / kā šo var nesaprast! / ko tieši tu nesaproti, ja es tev visu laiku stāstu vienu un to pašu!” bērnam nepalīdz.

Kritizēšana rada nosodījuma un kauna izjūtu, savukārt kauns ir sarkanā signāla emocija: tā apstādina darbību.

Ja bērns jau bija satraucies par matemātiku, tad smadzeņu darbība noteiktajos reģionos jau ir ietekmēta, un pie kritikas tā samazinās vēl vairāk.

3. Mācīt pamanīt likumsakarības. Ir jāmēģina piemeklēt piemērus reālajā dzīvē – tādus, kas bērnu varētu ieinteresēt. Vecākiem jāapdomā, kam bērns krāj naudu, kas viņam patīk, kādi ir viņa hobiji – varbūt kādu no šīm lietām ir iespējams iekļaut skaidrojumos, mācoties matemātiku. Bērniem ir vieglāk ko apgūt, ja viņi var pamanīt likumsakarības pašu pieredzē.

4. Mazināt pašiem savu matemātikas trauksmi. Jāiedrošina bērnu, ka noteikti ir veidi, kā ikviens var apgūt matemātiku. Ja tas viņam vēl neizdodas, tad tas nav īstais veids un ir jāmeklē nākamais.

Būtiski ir arī pašiem vecākiem mazināt savu matemātikas trauksmi: ja pašiem kā vecākiem matemātika liksies interesanta, jo lielāka varbūtība, ka arī bērns tā domās, un attiecīgi mazināsies trauksme.

Kā arī, ja vecākiem matemātika liksies svarīgs priekšmets, arī bērns uz to sāks skatīties līdzīgā veidā.

5. Pielietot apbalvojuma nevis soda sistēmu. Mācoties ir ļoti būtiski motivēt caur apbalvojumiem nevis sodiem! Vecākiem jāatrod mazi soļi, par kuriem var lepoties ar bērnu, viņu paslavēt, veidot “bonusu sistēmu”. Piemēram, sakrājot 5 uzlīmītes, bērns ir nopelnījis kaut ko, ko viņš kāro.

6. Izkustēties! 10-15 minūšu izkustēšanās pirms matemātikas mācīšanās palīdzēs bērnam vieglāk koncentrēties un apgūt vielu.

Fiziskās aktivitātes palīdzošā veidā stimulē smadzeņu reģionus, kuri tiešā vai netiešā veidā saistīti ar matemātikas mācīšanos.

Ja bērns mācās matemātiku un ir saguris, tad vajag nevis “spiest” mācīties, bet iziet, piemēram, izskriet apkārt mājai un tad atgriezties pie mācīšanās!

Iesaka mamma:

Saskati matemātiku ikdienas dzīvē

“Visvienkāršāk ierādīt bērnam matemātikas pasauli ir, nevis apsēdinot un sakot, ka tagad mācīsimies matemātiku, bet, pievēršot tai uzmanību ikdienas darbībās – aprēķināt vai saskatīt lietu daudzumu, garumu, augstumu, svaru un izmēru,” iesaka mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa, norādot, ka matemātikas apguve veicina atmiņu, uzlabo uzmanību un citas pamata kognitīvās prasmes.

Saskaitīt dažnedažādas lietas sev visapkārt

“Jau agrīnā vecumā rosinājām bērnus skaitīt un salīdzināt saskaitītā daudzumu. Piemēram, norādot, ka viņa jakai gan ir daudz pogu, bet tētim – daudz mazāk. Cik tad pogu katram ir?” pieredzē dalās mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Skaitīšanas apguve jāsāk ar maziem skaitļiem – ne vairāk kā pieciem – un pamazām jāpievieno nākamie.

Skaitīt tiešām var jebko, kas ir visapkārt – cik dakšiņu jāuzliek uz galda vakariņām, cik pakāpieni ir pie veikala ārdurvīm, cik zivis peld mūsu akvārijā utt. Galvenais saglabāt šajos uzdevumos spēles un zinātkāres veicināšanas noskaņu.

Galda spēļu spēlēšana, kas ietver skaitīšanu

Lielisks veids skaitīšanas un skaitļu izpratnes veidošanai ir galda spēles, kurās ietverta skaitīšana. Piemēram, “Cirks”, “Riču raču”, “Uno” un citas. “Skaitīšanas prasmi veicina visas spēles, kur izmantots metamais kauliņš, kā arī mūsu ģimene spēlē dažādas kāršu spēles – tajās veidojas izpratne, kurš skaitlis ir lielāks vai mazāks, cik kāršu iztērēts un cik jāpaņem vietā,” teic mamma.

Atrast mājās dažādas formas

Vai mājās vari atrast apļus un kvadrātus? Varbūt vari sameklēt kādu trīsstūri un ovālu? Un cilindra formu? Gaļas dēlītis ir taisnstūra formā, ola – ovāla, cepumu trauks – cilindra formā. Kāda forma ir skapim, galdam un kāda tējkannai? “Atrodiet pamata formas visā mājā! Bērnu var aicināt paskaidrot, pēc kā viņš spriež, ka šis ir trīsstūris nevis kvadrāts – kādas ir katras formas definējošās pazīmes,” iesaka Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Salīdzināt augumu, roku, pēdu izmērus

Matemātika nav iedomājama bez mērīšanas – kas ir garāks un kas īsāks, kas šaurāks un kas platāks? “Mūsu mājās ir siena, kur no mazām dienām katrs bērns tiek mērīts, pie katras mērījuma atzīmes norādot datumu.

Pēc laika, kad bērns paaudzies un veikts jauns mērījums, bērni ar azartu ņem lineālu un rēķina – par cik centimetriem noteiktajā laikā ir izauguši,”

praktiskā piemērā, kā pildīt teksta uzdevumus, dalās Inga. Mērīt un salīdzināt var arī bērna un vecāku rokas vai pēdas. Ja pašu vai radu ģimenē piedzimis bērniņš, var rosināt savu roku pielikt pie viņējās – atšķirības vērot ir pārsteidzoši!

Uzminēt preču svaru lielveikalā

Veikals un tirgus ir lieliskas vietas, kur apgūt, ieraudzīt un sajust matemātiku!

“Lielveikalā, kur brīvi pieejami svari, bērnu var rosināt uzminēt preces svaru – bērni šādi var izprast smaguma un viegluma jēdzienus.

Atceros, ka bērnībā man tika uzdots atjautības uzdevums: kas ir smagāks – viens kilograms spalvu vai viens kilograms akmeņu? Šādi uzdevumi lieliski rosina domāt un analizēt, piemēram, ka tas, kas lielāks, ne vienmēr ir smagāks!”