Alerģija pret olām – rīcības plāns vecākiem

Agrākos laikos olas dzeltenums bija viens no pirmajiem piebarojumiem mazulim. Tagad atzīst, ka alerģija pret olām ir viena no visizplatītākajām, un zīdaiņiem šo produktu iesaka dot ļoti uzmanīgi un tuvāk gada vecumam.

“Rimi Bērniem” bērnu veselības eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga skaidro, ka alerģiskās reakcijas iemesls visbiežāk ir bērna imūnās sistēmas paaugstināta jutība pret kādas vielas olbaltumu. Gan olas dzeltenums, gan baltums satur virkni olbaltumu, kas var izraisīt alerģiju. Biežāk tomēr alerģiju izsauc tieši olas baltums.

Simptomi, kas var norādīt uz alerģisku reakciju uz olām, ir ādas iekaisums vai nātrene, alerģiska astma, alerģisks deguna dobuma iekaisums (rinīts) un kuņģa–zarnu trakta simptomi, tādi kā krampji, slikta dūša un vemšana.

Ja bērnam ir ļoti izteikta alerģiska reakcija uz olas olbaltumu, tad pat zīdainim, kas tiek barots ar mammas pienu, var būt reakcija uz mammas apēstu olu. Olbaltums nonāk mātes pienā, un to saņem bērniņš! Alerģija pēc olas saturošo produktu lietošanas uzturā parasti parādās dažu minūšu līdz stundu laikā. Ņem vērā!

Zīdaini vispirms sāk piebarot ar olas dzeltenumu un tad – ar baltumu. Ja ola izraisa alerģiju, jāievēro divu nedēļu pauze, tad mēģina atkal. Ja alerģija rodas atkārtoti, olu vairs nevajadzētu mēģināt dot, labāk doties pie alergologa.

Kāpēc rodas alerģijas

Imūnsistēma kļūdaini atpazīst noteiktus olas proteīnus kā kaitīgus jeb svešus, stimulējot organismu producēt imūnglobulīna E (Ig E) antivielas, lai neitralizētu šo “svešo” olbaltumu jeb alergēnu. Kad organisms nākamreiz saskaras ar šiem olbaltumiem, Ig E antivielas atpazīst tos un raida signālu imūnai sistēmai izdalīt histamīnu un citus mediatorus. Šīs aktīvās vielas izraisa virkni alerģisku pazīmju un simptomu. Histamīns daļēji atbild par alerģiskām reakcijām, ieskaitot “tekošu” degunu, niezošas acis, sausu rīkli, izsitumus, nātreni, sliktu dūšu, caureju, apgrūtinātu elpošanu un anafilaktisko šoku. Dažiem cilvēkiem piedevām vistu olu alerģijai ir alerģija arī pret citu putnu olām – pīļu, tītaru, zosu vai paipalu.

Kad jāvēršas pie ārsta

Vizītē pie ģimenes ārsta vai alergologa vajadzētu doties tad, ja alerģijas pazīmes parādās uzreiz pēc iespējamā alerģiskā produkta – olas – ēšanas. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja parādās kaut vai mazākie anafilakses (niezoši izsitumi, kakla pietūkums un spiediena pazemināšanās) simptomi.

Riska faktori

Vairāki faktori var palielināt olu alerģijas riska attīstību:

  • citas alerģijas. Dažos gadījumos olu alerģija parādās, pievienojoties citām alerģijām;
  • atopiskais dermatīts. Bērniem ar šādu ekzēmas tipu bieži attīstās pārtikas alerģijas;
  • anamnēze (ģimenes locekļu slimības vēsture). Palielināts alerģijas risks ir gadījumā, ja vienam vai abiem jūsu vecākiem ir astma, pārtikas alerģija vai cita tipa alerģija, tāda kā siena drudzis, nātrene vai ekzēma;
  • vecums. Olu alerģija ir raksturīga bērniem. Ar vecumu gremošanas sistēma nobriest, un organismam ir krietni mazāka tieksme absorbēt uzturu vai uztura komponentus, kas var izprovocēt alerģiju. Bērniem šāda veida alerģija parasti pāriet, sasniedzot 5 gadu vecumu.

Kā pasargāt bērnu no alerģijas?

Pasargāt sevi no pārtikas alerģijas var, tikai izvairoties no pārtikas, kas satur konkrēto alergēnu. Ja bērnam ir alerģija pret olām, tad vienīgais drošais veids, kā izvairīties no alerģiskas reakcijas, ir atteikties no visiem olu produktiem. Tas varētu būt tiešām ļoti sarežģīti, jo olas ir viens no biežākajiem komponentiem dažādiem rūpnieciski ražotiem uztura produktiem. Dažiem cilvēkiem piedevām vistu olu alerģijai ir alerģija arī pret citu putnu olām – pīļu, tītaru, zosu vai paipalu. Interesanti, ka stāvoklis ir saistīts ar vistas olām, bet ne ar pašu vistu. Citiem cilvēkiem, kas cieš no olu alerģijas, ir alerģija arī pret vistas gaļu. To sauc par putnu un olu sindromu.

Kādi produkti var saturēt olas?

Sekojiet līdzi tam, ko ēd un dzer jūsu bērns. Ļoti uzmanīgi lasiet pārtikas produktu marķējumu. Produkti, kas satur olas, ir zefīrs, majonēze, bezē cepumi un jebkuri citi cepumi, krēmi, želejkonfektes, kūkas, konfektes, saldējums, dažādi maisījumi, sviesti un mērces, pārstrādāta gaļa, gaļas rulete un frikadeles, gaļa vai sviestā cepta zivs, pudiņi, gatavās salātu mērces, daudzi makaroni.

Ir arī tik jutīgi cilvēki, kuriem alerģisku reakciju pret olām var izraisīt tikai ādas saskare ar olu, tāpēc jācenšas izvairīties no jebkādas saskares ar tām. Olu baltumu var saturēt šampūns, medikamenti, kosmētika.

Olu olbaltumiem ir vairāki nosaukumi, kurus izmanto ražotāji, norādot tos produkta sastāvā uz marķējuma:

  • albumīns (albumin);
  • globulīns (globulin);
  • apovitelenīns (apovitellenin);
  • livetīns (levetin);
  • vārdi, kas sākās ar “ova” vai “ovo”, piemēram, ovalbumīns vai ovoglobulīns;
  • fosvitīns (phosvitin).

Olu alerģija un vakcinācija pret gripu

Gripas vakcīna satur nelielu daudzumu olu olbaltumu, tādēļ pastāv risks alerģiskai reakcijai. Tomēr lielākā daļa gripas vakcīnu satur patiešām tik niecīgu olu proteīnu daudzumu, ka var droši vakcinēt arī cilvēkus, kuriem ir alerģija pret olām. Ja bērnam jebkad ir bijusi reakcija uz olām, obligāti pirms gripas vakcinēšanas konsultējieties ar savu ārstu. Ar testa palīdzību ārsts var pārbaudīt, vai gripas vakcīna izraisa kādu alerģisku reakciju. Pirms vakcinācijas obligāti pabrīdiniet par jebkad notikušām alerģiskām reakcijām uz olu.

Olas baltuma alerģija, pat ja tā izpaužas kā pārtikas alerģija ar anafilaksi, nav iemesls, lai neveiktu vakcināciju ar inaktivētu sezonālās gripas vakcīnu, MMP (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts) vakcīnu un vakcīnu pret ērču encefalītu.

Veselība

25. Maijs, 2021


Lasi vairāk