Bērna valodas attīstība un iemesli, kādēļ runāšana kavējas

Kad bērnam būtu jāsāk runāt un kā veicināt bērna runu, stāsta Rimi Bērniem ekspertes - pediatre Sanita Mitenberga un psiholoģe Iveta Aunīte.

Kas būtu jāprot?
Savu runātprasmi bērns sāk rādīt jau četru piecu mēnešu vecumā, izrunājot pirmās zilbes – „gu-gu”, „da-da” u. tml. Sasniedzot gada vecumu, parasti mazais prot pateikt dažus vārdus (vārdu krājumu veido aptuveni desmit vārdi), piemēram, atdarināt „vau-vau!”, „ņau-ņau!”, „atā!”. Tomēr joprojām galvenais sazināšanās veids ir žesti un emocijas. Pusotru gadu vecs bērns runāšanas procesā parasti sāk izrādīt iniciatīvu, kļūst aktīvāks un jau sarunājas, atbild vecākiem ar „jā” un „nē”. Divgadnieks visbiežāk veido teikumus no diviem vārdiem (vārdu krājums ap 300 vārdiem). Sākot ar trim gadiem, teikumi kļūst garāki, arī vārdu krājums bagātāks (ap 1000–1500 vārdiem). Tieši šis vecums – trīs gadi – ir brīdis, kad var sākt runāt par valodas aizturi gadījumā, ja bērns vēl nespēj veidot teikumus, kas sastāv vismaz no diviem vārdiem.

Trīs gadi – ir brīdis, kad var sākt runāt par valodas aizturi gadījumā, ja bērns vēl nespēj veidot teikumus, kas sastāv vismaz no diviem vārdiem.

Kāpēc valoda klibo?
Valodas traucējumiem var būt dažādi cēloņi. Pirmkārt, jāņem vērā, kā noritējusi grūtniecība: vai tās laikā bijusi kāda vīrusu izraisīta slimība, vai lietoti medikamenti, varbūt bijuši psihiski pārdzīvojumi, kā arī – kādas bijušas dzemdības. Iespējams, mazulim dzimstot, bijis skābekļa trūkums vai pat asins izplūdums smadzenēs. Valodas attīstību var kavēt arī bērna slimības, piemēram, aizdegunes mandeļu iekaisums (adenoīdu hipertrofija), balsenes slimības, vidusauss slimības, infekcijas slimības, kā arī galvas traumas. Ja mazulis divu gadu vecumā tikpat kā nerunā, tad tiek pārbaudīts, vai viņa zemmēles saitīte nav īsa, kā arī tiek ieteikts veikt dzirdes kontroli.

Ja mazulis divu gadu vecumā tikpat kā nerunā, tad tiek pārbaudīts, vai viņa zemmēles saitīte nav īsa, kā arī tiek ieteikts veikt dzirdes kontroli.

Svarīga apkārtējā vide
Bērna runas attīstību var ietekmēt ne tikai viņa fiziskā un garīgā attīstība, bet arī vide, kurā aug, – vai ar viņu kāds bieži sarunājas, spēlējas, vai ir brāļi un māsas, vai iet bērnudārzā. Svarīgi, lai bērnam apkārt ir cilvēki, no kuriem var mācīties valodu – ne tikai vārdus un kā pareizi runāt, bet arī to, ka saruna ir veids, kā cilvēki cits ar citu sazinās un paziņo par savām vēlmēm, kā var reaģēt uz apkārt notiekošo.

Bērna runas attīstību var ietekmēt ne tikai viņa fiziskā un garīgā attīstība, bet arī vide, kurā aug, – vai ar viņu kāds bieži sarunājas, spēlējas, vai ir brāļi un māsas, vai iet bērnudārzā.

Nav pat nepieciešams veidot speciālas rotaļas, pietiek, ja ar mazo runā par ikdienišķām norisēm, piemēram, mainot viņam autiņbiksītes, ēdinot, apģērbjot. Jo vairāk ar mazuli sarunājas, jo veiksmīgāk viņš apgūst valodu. Jo biežāk pieaugušais atkārtos vienus un tos pašus vārdus, papildus izmantojot mīmiku, žestus un intonāciju, jo ātrāk bērns iemācīsies atkārtot teikto.
Ņem vērā, ka televīzija un animācijas filmas nebūs labi skolotāji, jo tā bērns neiemācās sarunāties, bet tikai atkārtot neloģiskus vārdu virknējumus, neprotot izmantot tos sadzīvē.

Kā var palīdzēt?
Bērna valodas attīstībai var palīdzēt arī fiziskās aktivitātes un procedūras, kas veicina ķermeņa atsevišķu daļu kustību koordinēšanu, piemēram, peldēšana. Runas tempu un ritmu palīdz aktivizēt mūzikas nodarbības, tās arī var uzlabot bērna runas intonāciju un mīmikas izteiksmīgumu. Bērna valodu attīsta sīkās motorikas jeb pirkstu kustību vingrinājumi, arī mēles un elpošanas vingrinājumi. Ļauj mazajam pūst ziepju burbuļus un balonu ne tikai priekam, bet arī tādēļ, lai attīstītu lūpu muskulatūru. Atceries, ka bērniem jājūtas mīlētiem, viņi jāslavē un jāakcentē viņu labās īpašības, lai celtu pašapziņu. Un tad, ja nav kādu medicīnisku šķēršļu, bērns palēnām sāks runāt.


Foto: Shutterstock

Veselība

22. Februāris, 2018


Lasi vairāk