Bērnudārznieka slimošana – vai tiešām tagad visu laiku bērns slimos?

Cik gan bieži ilgi gaidītais prieks – bērnudārza gaitu uzsākšana – atnes vilšanos un teju arī izmisumu vecākiem: te bērnam piemetas iesnas, te klepus, te kāds nejauks vēdera vīruss. Reizēm vecāki piktojas, ka mājās bērns pavada vairāk laika nekā dārziņā.
 

Vai tiešām bērnudārza gaitu uzsākšana vai atsākšana nozīmē nemitīgu slimošanu? Par to, ko nozīmē pārāk bieža slimošana, stāsta “Rimi Bērniem” bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Vai saslimstam no aukstuma?

Par saaukstēšanos parasti dēvē akūtu vīrusa infekciju, kas rodas, kad, saskaroties ar aukstumu un diskomfortu, organismam pazeminās imunitāte, bet tajā caur augšējo elpceļu gļotādu viegli iekļūst vīruss. Tad seko dažādu simptomu kopums – šķaudīšana, iesnas, sāpes kaklā, klepus un paaugstināta temperatūra. Citreiz vecāki domā, ka slimošana tieši stiprina imunitāti. Un tā ir taisnība, jo katra viegli izslimota akūta vīrusa slimība, kas tiek ārstēta simptomātiski, bez antibiotiku un citu zāļu iejaukšanās, tikai stiprina imunitāti, īpaši bērniem, kas tikko uzsākuši bērnudārza gaitas.

Imunitāte ir organisma vispārējā spēja aizsargāt sevi. Bērnam augot un attīstoties, nobriest arī imunitāte. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka bērni ik dienas ir pakļauti dažādām baktērijām, vīrusiem un infekcijām, kas var izraisīt slimības. Vairāk jāuztraucas par novājinātu imunitāti, ja katras iesnas, klepus, ar ko mazais saslimis, beidzas ar kādām komplikācijām vai antibiotiku lietošanu.

Ar ko visbiežāk slimo bērnudārznieki?

  • Vīrusu izraisītas iesnas

Pirmsskolas vecumā bērni ar vīrusu izraisītām iesnām var slimot līdz pat desmit reizēm gadā – tas nozīmē, ka gada aukstajos mēnešos bērns var saķert iesnas pat vairākas reizes mēnesī. Iesnas ir kā pirmais aizsargmehānisms pret šiem dažādajiem vīrusiem. Biežākais iesnu izraisītājs ir rinovīruss, kam ir pat ap 300 paveidu. Tas, cik izteikti iesnas izpaužas, ir atkarīgs no katra organisma individuālajām īpašībām. Parasti smagākās ir pirmās trīs slimības dienas, bet kopumā akūtas iesnas visbiežāk ilgst 7–10 dienas. Vairāk par to, kā saprast, vai iesnām nepieciešama papildu ārstēšana, lasi šeit.

  • Klepus

Ar klepu bērni sasirgst ļoti bieži, īpaši bērnudārza vecumā. Nereti klepus sākas dažas dienas pēc iesnu parādīšanās, un, sākoties aukstajai un mitrajai sezonai, bērnudārzos strauji aug klepotāju skaits. Klepus var būt dažādu veidu – sauss, mitrs, rejošs. Augšējo elpceļu (piemēram, iesnu) slimības gadījumā klepošana var pamazām pāriet reizē ar citiem simptomiem, bet dažreiz klepus var signalizēt par nopietnu slimību, piemēram, bronhītu, pneimoniju vai garo klepu. Ļoti svarīgi, lai vecāki prastu saklausīt, kā klepo bērns, lai saprastu, vai jādodas pie ārsta.

Jāatceras, ka bērnu ar klepu vai citiem slimības simptomiem uz dārziņu noteikti nevajadzētu vest!

  • Paaugstināta temperatūra

Reizēm bērniem “uzlec” temperatūra it kā bez īpaša, acīm redzama iemesla, taču parasti tā nepalielinās tāpat vien. Paaugstināta temperatūra vai drudzis nav slimība, bet gan simptoms, kas norāda, ka organisms ir mobilizējies, lai cīnītos ar iebrucēju organismā, visbiežāk – ar vīrusu vai baktēriju izraisītu iekaisumu. Ir iespēja, ka temperatūra ir reakcija uz kādu medikamentu, pārkaršanu vai to izraisījis emocionāls diskomforts.

  • Vēdera vīrusi

Vēdera vīrusi (jeb akūtas zarnu infekcijas) ir sastopami visu gadu, jo sevišķi izplatīti mēdz būt mazāku bērnu grupiņās, jo tie ir ļoti lipīgi, visbiežāk notiek pēc kontakta ar zarnu infekcijas slimnieku vai tā aiztiktajiem priekšmetiem. Nenomazgājot rokas, infekcija caur muti tiek pārnesta uz kuņģi un zarnu traktu, kur vīrusam ir labvēlīgi apstākļi, un tas sāk vairoties. Simptomi ir caureja, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vēdera pūšanās. Ja bērnam gadās saslimt ar vēdera vīrusu, svarīgi ir ievērot ģimenes ārsta norādījumus un neatgriezties pāragri dārziņā, bet ļaut mazajam atkopties pēc slimošanas.

  • Bērnu infekcijas slimības

Piemēram, tādas slimības kā vējbakas un skarlatīna joprojām izplatās bērnu vidū, un šīs slimības katram noris individuāli. Pret vējbakām ir iespējams vakcinēties, un vakcīna ir iekļauta Latvijas vakcinācijas kalendārā. Gan skarlatīnas, gan vējbaku ārstēšanu būtu jāuztic ģimenes ārstam.

No slimošanas parasti “izaug”

Lai cik grūti to būtu pieņemt mazo bērnudārznieku vecākiem, no biežās slimošanas bērni tomēr parasti izaug – lielākoties biežāk slimo mazie bērni, bet skolas vecumā jau ir noturīgāki pret dažādiem vīrusiem. Vairumam bērnu imunitāte pilnībā attīstās apmēram sešu gadu vecumā, kad tā sāk strādāt līdzīgi kā pieaugušajiem.

Labākais scenārijs, ja bērns ir saslimis, ir atstāt mazo mājās mierīgā vidē atpūsties un veseļoties.

Miers, mājas vide, izgulēšanās un kāda mīļa cilvēka (mammas, tēta, vecvecāka vai auklītes) klātbūtne palīdzēs bērnam justies labāk. Pat tikai dažas dienas šādas atpūtas var palīdzēt izvairīties no smagākas saslimšanas.

Svarīgi arī nepārcensties un nepārstimulēt bērna imunitāti, jo katrs bērns ir personība un katram slimošanas process norit citādi.

Lai bērni mazāk slimotu, īpaša uzmanība jāpievērš:

  • gaisa kvalitātei telpās – sauss un karsts gaiss sausina deguna un mutes gļotādu, bērns sāk elpot ar vaļēju muti, un vīrusam ir vieglāk nokļūt organismā. Telpas ieteicams vēdināt, pievērst uzmanību gaisa mitrumam, un, ja nepieciešams, to papildus mitrināt;
  • bērna uzņemtajam šķidruma daudzumam;
  • saldumu un ogļhidrātu saturošu produktu lietošanai slimošanas laikā – lai to nebūtu pārāk daudz, jo tas tikai samazinās imunitāti un neļaus organismam cīnīties ar vīrusu;
  • atbilstošam apģērbam kā telpās, tā ārtelpās – nevajag saģērbt bērnu pārāk biezās drēbēs. Uz mūsdienu apģērbiem bieži vien ir norādīta temperatūra, kādai konkrētais ietērps ir piemērots;
  • pie ilgstošām iesnām un klepus, kuru nepavada temperatūra, ieteicams aprunāties ar ģimenes ārstu, vai nav nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, piemēram, pie alergologa, jo šādām izpausmēm par pamatu var būt arī kāda alerģija;
  • medikamentu lietošanai – nepamatota zāļu uzņemšana pazemina imunitāti;
  • pārmērīgi stimulējot imunitāti, var notikt pretējs efekts;
  • tam, lai, izvairoties no visādām infekcijas vai vīrusa slimībām, netiktu ierobežotas bērna aktivitātes un socializēšanās – imunitātes stiprināšanu tas neveicinās.

Būtisks ir arī bērna psihoemocionālais stāvoklis. Īpaši tiem mazuļiem, kas tikai uzsāk iet dārziņā, tā ir liela emocionāla slodze, tāpēc iespēju robežās vēlams iedot mazajam arī kādu brīvdienu, piemēram, nedēļas vidū ļaut mājās izgulēt pusdienlaiku vai tieši otrādi – no rīta kārtīgi izgulēties un negulēt pusdienlaiku. Bērni var nogurt no skaļuma, kas valda grupiņās. Dažiem bērniem patīk paspēlēties arī vienatnē, nevis visu laiku kopā ar vienaudžiem vai dalīties ar rotaļlietām.

Veselība

04. Oktobris, 2021


Lasi vairāk