Dzīvnieki, kas var ārstēt, – suņi un zirgi. Kas jāzina vecākiem?

Pūkaini, mīlīgi, silti un draudzīgi – tādus parasti iztēlojamies mājdzīvniekus. Varētu šķist, ka kucēna vai kaķēna pieņemšana ģimenē visiem tās locekļiem mazinās stresu un var kalpot terapeitiskā nolūkā, tomēr “Rimi Bērniem” kustības un stājas eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča norāda, ka terapija ar dzīvnieku ir īpaša ārstniecības metode.
 

Mājdzīvnieka paņemšana ģimenē bērnam mācīs uzņemties rūpes un atbildību par dzīvnieku, dos iespēju izvest viņu pastaigā, samīļot un sajust viņa klātbūtni, taču tas nebūs ārstniecisks efekts. Veseliem bērniem mājdzīvnieks var sniegt lielu prieku, taču terapiju ar dzīvniekiem parasti nosaka bērniem ar konkrētām diagnozēm, un to ārstēšanai nevar tikt izmantots vienkāršs mājas mīlulis.

Terapija ar dzīvnieku – tā nav mājdzīvnieka mīļošana

Dzīvnieku piesaiste terapijām ir dažāda, tomēr ne visi mājdzīvnieki noder terapijai. Latvijā ārstniecības procesā izmanto zirgus un suņus, bet pasaulē arī citi dzīvnieki tiek piesaistīti cilvēku ārstēšanai, piemēram, ir delfīnu terapija, arī ziloņi var tikt apmācīti. Taču, ja domājam par zirgu un suņu iesaisti ārstniecībā, jāzina, ka ne katrs suns un ne katrs zirgs būs derīgs terapijai! Terapijai dzīvnieki tiek stingri izvēlēti pēc šķirnes, rakstura, vecuma, un viņus īpaši apmāca un dresē. Ja terapija ar dzīvnieku ir veiksmīga, ar to var sasniegt labus rezultātus.

Ko bērnam var sniegt terapija ar dzīvnieku:

  • primāri bērnam ir jānodibina kontakts ar dzīvnieku – bērns iemācās paļauties un uzticēties dzīvniekam;
  • dzīvnieka siltums sniedz bērnam baudu, nomierina, dod patīkamas sensorās sajūtas;
  • kad kontakts ir nodibināts un bērns ir atvērts sadarbībai, var noritēt ārstniecisks process.
  • Ārstēšana notiek gan fiziski, gan psihoemocionāli.

Kanisterapija

“Kanis” latīņu valodā nozīmē ‘suns’, tātad tā ir terapija, kurā izmanto suņus. Parasti terapija ir domāta bērniem ar īpašām vajadzībām. “Diagnozes bērniem, kam tiek noteikta šī terapija, var būt ļoti dažādas – cerebrālā trieka, psihomotorā aizture, dažādas ģenētiskās, psihiatriskās un psiholoģiskās slimības, kā arī autisms,” atzīst J. Bovtramoviča. Suņi, kas nodrošina kanisterapiju, ir īpaši apmācīti un noteikti nedrīkst būt agresīvi. Veseliem bērniem parasti šāda terapija netiek nozīmēta.

Terapija notiek, vispirms bērnam nodibinot kontaktu ar dzīvnieku. Bērnam tiek uzdoti uzdevumi, dažādi viņam nepieciešamie vingrinājumi.

Terapija ar suni bērnu motivē darbam, suņa siltums var nomierināt.

Ja sunim ir gara spalva, ar to var attīstīt arī sīko motoriku, sensorās sajūtas – ķemmējot suni, sienot sunim lentes, paijājot to.

Sadarbojoties ar suni, veidojas beznosacījuma mīlestība un uzticēšanās, bērns mācās iniciatīvu, pacietību un paškontroli. Bērnam aug pašnovērtējums un kompetence, mazinās muskulatūras tonuss, uzlabojas izruna, lasītprasme (dodot komandas, lasot priekšā grāmatu), smalkā motorika. Bērns nevis uztver nodarbības kā kārtējo ārstniecības kursu, bet vienkārši priecājas par pavadīto laiku ar suni. Efekts no šīs metodes paliek arī tad, kad suņa nav klāt.

Kanisterapija nav iespējama, ja bērnam ir alerģija pret suņa spalvu, atvērtas brūces, dažādas ādas slimības, infekcijas slimības, parazītu klātbūtne, paaugstināta temperatūra.

Reitterapija

Reitterapija ir metode, kad ārstēšanā izmanto zirgus. Reitterapijas zirgi ir speciāli atlasīti, apmācīti, un tos sertificē Latvijas Profesionālā reitterapijas asociācija. Ne katrs zirgs var būt piemērots terapijai, zirgam jāatbilst dažādiem kritērijiem. Reitterapiju izmanto neiroloģisko, ortopēdisko, terapeitisko, kardioloģisko, oftalmoloģisko pacientu, kā arī personu ar garīga rakstura traucējumiem rehabilitācijai – diagnožu, pie kurām nosaka šo terapiju, spektrs ir visai plašs.

Praktiski terapija notiek, bērnam sēžot zirga mugurā un zirgam ejot. Terapeitiskie elementi ir kustību impulsi, kurus pacients saņem no zirga. Zirgam ejot, viņa mugura veido triju dimensiju kustības, kas pilnībā atbilst vesela cilvēka gaitas kustībām. Šādu kustību modeli zirgs pārnes uz pacientu, kurš sēž viņa mugurā. Kombinācijā ar ātruma un virziena maiņu tas kļūst par stipru stimulāciju un dod pacientam iespēju trenēt normālas gaitas procesu.

Lai tiktu uz reitterapijas nodarbību, pacientam ir nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista. Šo terapiju var izmantot arī agrīnā vecumā, piemēram, jau gada vecumā.

Reitterapiju nevar izmantot ārstēšanai, ja pacientam ir alerģija no zirga, bailes no zirga, skolioze 3–4 pakāpē, arī daļas neiroloģisko un psihisko slimību ārstēšanā nevar to lietot, kā arī akūtu infekciju periodā, pēc operācijas.

Reitterapijas mērķi:

  • uzlabot un atjaunot daļēji zaudētas vai arī kompensēt pilnīgi zaudētas kustību un balsta aparāta funkcijas;
  • uzlabot līdzsvaru un koordināciju;
  • normalizēt muskuļu tonusu;
  • panākt gaitas iniciāciju, to trenēt, uzlabot gaitas kvalitāti;
  • veicināt slimnieka pašpaļāvību, pašcieņu, paškontroli un neatkarību.

Kas jāatceras, lai terapija ar dzīvnieku bērnam būtu veiksmīga:

  • vecākiem ir jāuzticas šai metodei un jājūtas par to drošiem;
  • bērnam ir jāspēj nodibināt kontaktu ar konkrēto dzīvnieku;
  • svarīgi, lai bērnam terapija sagādātu prieku;
  • jānovēro, vai bērnam nav alerģija pret dzīvnieka spalvām, izdalījumiem;
  • jāievēro katras terapijas kontrindikācijas.

Kur meklēt informāciju par reitterapiju Latvijā

Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.

Kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri”.

Zirgu sēta “Klajumi”.

Informācija pa reitterapeitiem Latvijā:

Kur meklēt informāciju par kanisterapiju Latvijā

“Arho medicīnas serviss”.

Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš”.

Latvijas Kanisterapijas asociācija.

Veselība

15. Oktobris, 2021


Lasi vairāk