Kāpēc kustība pavasarī ir svarīga bērna smadzenēm? Plus idejas ģimenes spēlēm pagalmā
Pat vienkārša pastaiga sniedz bagātīgu informāciju bērna smadzenēm
Svarīgākais princips ir vienkāršs. Kustībai jābūt priekam, nevis pienākumam. Nav nepieciešams sarežģīts aprīkojums vai īpašas treniņu programmas. Bērnam daudz svarīgāk ir brīvi kustēties, izpētīt apkārtējo vidi, kāpt, lēkt, krist un atkal piecelties. Šajā procesā bērns mācās kontrolēt savu ķermeni un vienlaikus trenē arī nervu sistēmu. “Bērna nervu sistēma attīstās, saņemot dažādus impulsus no ķermeņa. Signāli nāk no locītavām, muskuļiem, orgāniem. Jo daudzveidīgāka kustība, jo bagātāku informāciju saņems smadzenes,” saka Gustavs Mellenbergs.
Bagātīgu impulsu apjomu var sniegt pastaiga svaigā gaisā. Pietiek ar parku, pagalmu vai meža taku, lai bērnam radītu dažādus “izaicinājumus” – var mēģināt iet pa apmales malu, iedomājoties, ka tas ir šaurs tiltiņš. Var lēkt pāri zariem vai akmeņiem, kas kļūst par šķēršļiem ceļā. Var uzkāpt nelielā pakalnā un paskriet lejup. Šādas vienkāršas darbības trenē līdzsvaru, kustību plānošanu un drosmi. Nervu sistēma šajā laikā mācās pielāgoties, prognozēt un ātri reaģēt.
Rāpot kā kaķim un lēkt kā vardei – rotaļīgi vingrinājumi stipram ķermenim
“Ļoti vērtīgas ir arī aktīvas rotaļas. Stafetes, bumbas vai balona mešana un ķeršana attīsta reakcijas ātrumu un koordināciju, jo mūsu nervu sistēmai īpaši patīk kustības ar ritmu. Atkārtotas kustības palīdz bērnam labāk sajust savu ķermeni un var radīt arī nomierinošu efektu,” skaidro Rimi Bērniem eksperts. Ikdienā var izmantot arī rotaļīgus vingrinājumus. Bērniem patīk kustēties kā dzīvniekiem. Var rāpot kā kaķis, lēkāt kā varde vai staigāt kā lācis uz rokām un kājām. Šādas kustības stiprina plecu joslu un korsetes muskulatūru. Tās palīdz veidot stabilu stāju un labāku ķermeņa kontroli, ilgtermiņā. “Vēl viena ideja ir vienkārša šķēršļu josla. Bērns var pārlekt pāri virvei, palīst zem sola, apiet akmeņus vai kokus un noslēgumā iemest bumbu mērķī. Šāda kustību secība attīsta līdzsvaru, koordināciju un spēju plānot savas darbības,” iesaka fizioterapeits, Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.
Spēles ģimenei pagalmā vai laukos iesaka Inga Akmentiņa-Smildziņa
“Sunīši”. Iemāci bērnam savas bērnības spēli!
“Šī klasiskā pagalma spēle ir mūsu pavasara sezonas hits! “Sunīši” ir spēle, kas nododama no paaudzes paaudzē. Tā ir lieliski piemērota laika pavadīšanai brīvā dabā, jo spēlei nepieciešama
tikai bumba un vismaz trīs dalībnieki,” pieredzē dalās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Spēles norise: divi dalībnieki nostājas viens otram pretī noteiktā attālumā un mētā bumbu savā starpā. Trešais dalībnieks jeb “sunītis” atrodas vidū un cenšas bumbu pārtvert vai tai pieskarties, kamēr tā atrodas gaisā. Ja vidū esošajam bumbu izdodas noķert vai aizskart, viņš ieņem metēja vietu, bet tas dalībnieks, kura mestā bumba tika pārtverta, kļūst par jauno “sunīti” un dodas vidū. Vidū var atrasties vairāki “sunīši” vienlaikus.
Ieguvums kustībām: spēle “Sunīši” lieliski attīsta bērna reakcijas ātrumu un koordināciju, jo metējam jāparedz bumbas lidojuma virziens, bet vidū esošajam – ātri jāreaģē uz bumbas kustību. Tāpat ritmiskas kustības un atkārtota bumbas ķeršana palīdz bērnam labāk sajust savu ķermeni un trenē nervu sistēmu pielāgoties mainīgām situācijām.
Jautra spēle ar mammas kapļiem un grābekļiem
“Mēs likām lietā manu dārza inventāru – kapļus un grābekli – un izmēģinājām internetā noskatītu spēli. Sanāca patiešām jautri! Turklāt izkustējāmies pamatīgi. Tātad pat parasti dārza darbarīki var kļūt par inventāru jautrai un dinamiskai kopā būšanai,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Spēles norise: spēles dalībnieki nostājas aplī, katrs turot vienu darbarīku (piemēram, grābekli vai kapli) vertikāli pret zemi. Pēc komandas visi dalībnieki vienlaikus atlaiž savu darbarīku un mēģina paspēt noķert kaimiņa rīku, pirms tas ir nokritis zemē. Spēli var sarežģīt, palielinot attālumu starp dalībniekiem vai mainot kustības virzienu (pa labi vai pa kreisi).
Ieguvums kustībām: šī spēle ir lielisks veids, kā trenēt reakcijas ātrumu, uzmanības koncentrēšanu un kustību plānošanu. Tā kā dalībniekam ir strauji jāreaģē un jādodas uz nākamo pozīciju, nervu sistēma mācās pielāgoties, prognozēt un ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem.
Atkārto izaicinājumu!
“Ziemā mūsu pagalma bērzam lielais vējš bija nolauzis zarus. Tagad, talkojot un tos vācot, ģimene izdomāja improvizētu spēli, kas kļuva par prieka pilnu sacensību. Šī spēle māca saskatīt rotaļu iespējas tur, kur sākotnēji redzams tikai nolūzis zars vai apsūnojis akmens,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Spēles norise: spēles dalībnieki izvēlas nejaušu šķērsli, piemēram, nolūzušu bērza zaru. Viens dalībnieks izdomā un izpilda kustību, kā šim šķērslim tikt pāri – tas var būt lēciens ar abām kājām, lēciens uz vienas kājas u.c. Otra dalībnieka uzdevums ir precīzi atkārtot šo kustību. Pēc tam lomas mainās, un izaicinājumu izdomā nākamais.
Ieguvums kustībām: šāds improvizētu kustību izaicinājums trenē bērna līdzsvaru, kustību plānošanu un drosmi. Lēkšana pāri zariem palīdz nervu sistēmai mācīties pielāgoties jauniem apstākļiem, prognozēt kustības gaitu un ātri reaģēt uz šķērsli. Turklāt daudzveidīgas kustības sniedz bagātīgu informāciju smadzenēm, uzlabojot bērna ķermeņa kontroli un vispārējo fizisko sagatavotību.
15. Maijs, 2026