Kas ir probiotikas, kas – prebiotikas, un kad tās var noderēt

Pieauguša cilvēka zarnu traktā dzīvo ap diviem kilogramiem labo baktēriju jeb probiotiku. Mūsdienu mediķi un zinātnieki arvien vairāk runā par to, cik nozīmīga loma veselības uzturēšanā ir tieši zarnu trakta veselībai. Vairāk par to, kas ir šīs vielas, stāsta “Rimi Bērniem” bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
 

Pirmais, kas par to aizdomājās, bija Iļja Mečņikovs – krievu impērijas laika zinātnieks, kurš pieļāva, ka pārtikas produktos atrodamās baktērijas ietekmē organisma fiziskās veselības stāvokli. Probiotikas mēdz dēvēt arī par eubiotiķiem.

No jauna temats par “vēdera baktērijām” savu popularitāti piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Mūsdienās šis ir arī populārs temats zinātnei, kur tēma “probiotikas” ir atrodama jau gandrīz visās iespējamās medicīnas literatūras sekcijās, – par probiotiķu vēsturi stāsta Sanita Mitenberga.

Probiotiku nozīme

Pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, uzņemti pareizā daudzumā, atstāj labvēlīgu ietekmi uz saimniekorganisma gremošanas traktu un veselību kopumā. Tātad tā ir organismam labvēlīgu baktēriju un/vai rauga sēnīšu kombinācija, kas dabiski atrodas organismā. Populārākās probiotiskās baktērijas ir Lactobacillus un Bifidobacterium dzimtas, kuras lielākā daudzumā atrodas gremošanas sistēmā, precīzāk, zarnās. To funkcijas ir šķelt noteiktus ogļhidrātus, lai organisms tos varētu izmantot enerģijas ražošanai, piedalīties B un K vitamīnu producēšanā, veicināt minerālvielu uzsūkšanos, šķelt un izvadīt toksīnus, aizsargāt pret patogēniem mikroorganismiem (iespējamas slimības izraisošiem), konkurējot ar tiem par barību un teritoriju, kā arī atbalstīt imūnsistēmu, piedaloties veselīga zarnu mikroklimata izveidē.

Apēst ar kapsulām vai pārtiku?

Probiotikas atrodamas ne tikai aptiekā nopērkamajos preparātos, bet dabiski arī fermentētos pārtikas produktos. Populārākie no tiem ir jogurts, kambuča (tējas sēne), kefīrs, skābēti kāposti, biezpiens. Tomēr visai plašs dažādu probiotiku piedāvājums ir arī aptiekās. Jāņem vērā gan, ka tās netiek klasificētas un līdz ar to reģistrētas kā medikamenti, tāpēc ir arī mazāk regulu, kas uzraudzītu to ražošanu, lietošanas drošumu un veiktu pārējo ar medikamentiem saistīto uzraudzību.

Kad noder probiotikas

Tiek uzskatīts, ka probiotikas palīdz atjaunot dabisko baktēriju līdzsvaru zarnās, ja tā ir izjaukta slimības vai tās ārstēšanas rezultātā.

Ir daži pierādījumi, ka probiotikas atsevišķos gadījumos var būt ar labvēlīgu efektu, piemēram, palīdzot mazināt šķidra vēdera izeju pēc antibiotiku lietošanas, kā arī atvieglot dažus kairinātu zarnu sindroma simptomus.

Tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu, ka probiotikas var ārstēt ekzēmu, astmu, palīdzēt atvieglot alerģiju izpausmes, arī ne visos tā sauktās ceļotāju caurejas gadījumos tā būs īstā ārstēšana. Tomēr lielākajai daļai cilvēku probiotikas ir drošas. Ja ir vēlēšanās un ja cilvēkam ir veselīga imūnsistēma, noteiktās situācijās tās var lietot.

Prebiotikas un sinbiotikas – kas tās tādas?

Prebiotikas (piemēram, inulīns, fructooligosaharīdi) ir cilvēka zarnu traktam nesagremojamas pārtikas daļas, pārsvarā šķiedrvielas, kas veicina probiotisko mikroorganismu augšanu un aktivitāti zarnu traktā, piedalās sāta sajūtas radīšanā, imūnmodulācijā un minerālvielu biopieejamībā. Prebiotiķi sastopami sēklās, riekstos, dārzeņos, pākšaugos un graudaugos. Savukārt sinbiotikas ir probiotiku un prebiotiku mijiedarbība, kas darbojas simbiozē – viena otru labvēlīgi ietekmējot.

“Kopumā jāatzīst, ja ir nopietnas veselības problēmas, probiotikas nav nekāda panaceja. Ikdienā ieteiktu skatīties, ko liekam uz sava šķīvja, nevis uzreiz ķerties klāt farmācijas produktiem,” dzīvot veselīgāk mudina speciāliste.

Veselība

15. Februāris, 2022


Lasi vairāk

Noderīgi

Informācija par 30 dienu zemāko pārdošanas cenu mājaslapā norādītajām precēm, kuras nav ātrbojīgas, pieejama tirdzniecības vietā (pie preces cenu zīmes) vai arī e-vaikalā.