Noderīgi jaunajiem vecākiem: nesteidzini bērniņu piecelties kājās!

Viens no bērna attīstības posmiem, pirms viņš iemācās staigāt, ir rāpošana. Tai ir ļoti liela nozīme, lai vēlāk staigāšanu mazais cilvēks uzsāktu stabili un pārliecinoši. Par rāpošanas nozīmi bērna attīstībā stāta Rimi bērniem eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

rāpošana

Rāpot bērns parasti iemācās aptuveni sešu līdz septiņu mēnešu vecumā. Visbiežāk reizē ar prasmi rāpot viņš apgūst arī iemaņu apsēsties. Taču nav noteikts, ka secībai jābūt tieši šādai. Ir bērni, kuri vispirms iemācās apsēsties un tikai tad rāpot.

Kāpēc bērnam ir jārāpo?
Rāpošana ir loģisks un nepieciešams bērniņa attīstības posms, jo attīsta un nostiprina muskulatūru un iegurni, tādējādi sagatavojot ķermeni staigāšanai. Rāpošanu zināmā mērā var nosaukt par iešanas atdarinājumu – ja staigāšana notiek vertikāli, rāpošana – horizontāli.

Pareiza rāpošana
Ir novērots, ka mazuļi iemanās pārvietoties visdažādākajos veidos – velties, ripot, šļūkt, pārvietoties kā partizāns (tā saucamā zemā rāpošana). Kad bērniņš ir sācis pārvietoties, svarīgi pavērot, lai viņš to dara pareizi, ar to saprotot, ka mazulis rāpo vai lien krusteniski. Krusteniskā rāpošana nozīmē, ka pārvietošanās brīdī tiek likta uz priekšu viena roka un pretējā kāja. Princips ir tieši tāds pats kā staigājot – arī tad mēs virzām uz priekšu vienu no rokām un pretējo kāju. Tātad nav tik svarīgi, vai pārvietošanās notiek vairāk rāpus vai partizāna pozīcijā, svarīgākais, lai tas notiek krusteniski. Starp citu, arī senioriem pēc dažādām saslimšanām iesaka rāpošanas vingrinājumus, kas veicina gan kreisās, gan labās puses muskuļu attīstību.

Rāpot pēc iespējas ilgāk
Ņemot vērā iepriekš minēto, ieteicams veicināt, lai mazulis rāpošanas attīstības stadijā pavadītu pēc iespējas ilgāku laiku. Lai bērnu lieki nestimulētu celties kājās, ir jānodrošina, lai telpā, kurā uzturas bērns, būtu brīva grīda. Tas nozīmē pietiekami lielu laukumu, pa kuru pārvietoties, kā arī to, lai būtu mērķis un nepieciešamība pa to pārvietoties. Jo vairāk bērnam būs priekšmetu, pie kā pieķerties, jo vairāk viņš to darīs un centīsies celties kājās. Tāpat jārūpējas, lai vide uz grīdas bērnam būtu interesanta. Ja bērnam uz grīdas ir garlaicīgi, ir tikai loģiski, ka viņš interesantas nodarbes, priekšmetus meklē augstāk – uz dīvāna, zemākiem galdiņiem, tiecas pie vecākiem, kuri, visticamāk, sēž dīvānā, uz krēsliem. Lai veicinātu vēlmi mācīties pareizi rāpot, uz grīdas var nolikt zemu spilvenu vai sarullētu dvieli. Zemais šķērslis mudinās celties uz augšu, lai tiktu tam pāri un sasniegtu aiz šķēršļa novietoto rotaļlietu.

Viena no kļūdām, ko pieļauj vecāki – ņem mazuli aiz rociņām un viņu “staidzina”, apgalvojot, ka bērniņš vēlas staigāt.

Bērnam interesantas vides veidošana uz grīdas
Bērni attīstās caur spēlēšanos, tas nozīmē, ka ir jānodrošina, lai bērnam uz grīdas būtu iespēja šo vajadzību īstenot. Rāpošana nav rotaļāšanās, bet paņēmiens, kā nokļūt līdz spēlēm. Lai veicinātu rāpošanu, ir jānodrošina mērķis, uz ko rāpot. Vērojiet savu bērnu un piedāvājiet tādas rotaļlietas, kas ir attīstošas un atbilstošas vecumposmam. Tādas, kas saista bērna uzmanību – karotes, bļodiņas, kluči, bumbiņas. Ja mājokļa grīdas segums ir parkets vai lamināts un bērnam ir grūti pa to rāpot, ieteicamas zeķubikses ar gumijotu aplikāciju uz ceļgaliem, kas mazina slīdēšanu. Dažkārt vecāki dodas uz konsultāciju pie speciālista, sakot, ka bērniņš nerāpo. Taču izrādās, ka mazulim nav nekādu veselības un attīstības problēmas, vien tas, ka lielu daļu sava nomoda laika atvase atrodas aprūpētājam uz rokām. Ja vecākiem šķiet, ka bērnam uz grīdas vienam ir garlaicīgi, viņi var tur kādu brīdi būt kopā ar mazo, tajā pašā laikā neaizmirstot, ka pakāpeniski bērnam jāmācās patstāvība un spēja pašam sevi nodarbināt. Izlasi arī rakstu Iekārtojam rotaļāšanās vietu mazulim līdz 1 gada vecumam. Foto pamācība!

Ja bērniņš ļoti vēlas piecelties
Ja bērns aktīvi izrāda interesi par celšanos, svarīgi noņemt slodzi no mazā ķermeņa. Kā to izdarīt? Piedāvājiet bērnam kādu zemu soliņu vai zemu stabilu kasti, pie kuras malām viņš var turēties. Te svarīgākais ir tas, lai bērns, stāvot kājās, būtu saliecies uz priekšu, svaru pārliekot uz rokām. Viena no kļūdām, ko pieļauj vecāki – ņem mazuli aiz rociņām un viņu “staidzina”, apgalvojot, ka bērniņš vēlas staigāt. Tāpat vecākiem jāsaprot, ka staigulīšu izmantošana bērnam kaitē, jo tajā nav pareizi pozicionēts bērna ķermenis, tie veicina bērna muskuļu tonusa veidošanos un būtiski palielina traumu risku. Ne velti daudzviet pasaulē tie ir aizliegti.

Svarīgi par sēdēšanu
Jau minēts, ka reizē ar rāpošanu mazulis apgūst iemaņu apsēsties, kas ir svarīga, jo bērns iemācās pārnest svaru, noturēt to. Arī šo prasmi nav ieteicams kā īpaši veicināt, bērnu speciāli sēdinot spilvenos, jo muskuļu attīstība notiek pakāpeniski. Laikā, kad mazulis mācās sēdēt, attīstās mugurkaula krūšu daļa un tikai pēc tam reizē ar spēju nostāvēt nostiprinās muguras muskuļi jostasvietas rajonā.

Barošanas krēsliņš - tikai ēšanas laikā, autokrēsliņš - braukšanai
Dažkārt vecāki nepareizi lieto barošanas krēsliņu un autokrēsliņu, tos izmantojot kā pieskatīšanas ierīces. Kamēr bērniņš vēl nemāk piecelties, vecāki mēdz viņu ilgstoši iesēdināt barošanas krēsliņā, jo, viņuprāt, bērnam tā patīk – atvase labāk pārredzot telpu. Līdzīgi ir ar autosēdeklīti, taču tas paredzēts tikai pārvietošanas nolūkam! Un arī tad jāatceras, ka pārbrauciena laikā, ja tas ir garāks par četrdesmit minūtēm un bērns ir nomodā, jārīko atpūšanās pauzes, kuras laikā mazuli no sēdeklīša izņem, ļaujot viņam izvingrināties.

Foto: Shutterstock

Veselība

21. Aprīlis, 2017


Lasi vairāk

Noderīgi

Informācija par 30 dienu zemāko pārdošanas cenu mājaslapā norādītajām precēm, kuras nav ātrbojīgas, pieejama tirdzniecības vietā (pie preces cenu zīmes) vai arī e-veikalā.