Veselība

Rehabilitācija zīdainim: ko tas īsti nozīmē?

Kad pirmie mēneši pagājuši un ģimenē izveidojusies noteikta, mazulīša diktēta kārtība, nereti vecāki sāk prātot par zīdaiņiem piemērotām nodarbēm attīstības veicināšanai. Ja vēl rodas bažas par muskuļu tonusu, šaubu nav – bērns jāved pie speciālista. Ko nozīmē rehabilitācija zīdainim, stāsta “Rimi bērniem” kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Skaidrs, ka doma par nepieciešamību zīdaini vest uz masāžām vai nodarbībām pie fizioterapeita vecākiem rodas tāpēc, ka viņi savam mazulim vēlas dot pašu, pašu labāko. Turklāt šīs nodarbības valsts apmaksā, tātad – “mums pienākas!”.

Taču katram zīdainim nav obligāti jādodas uz rehabilitāciju, uzsver Jekaterina Bovtramoviča.

No fizioterapijas viedokļa, vesela zīdaiņa attīstībai nepieciešama vien grīda, kur mācīties velties, rāpot un vēlāk arī staigāt, kā arī vecumam atbilstošas lietas, piemēram, lupatiņa, ko čamdīt, mīcīt, košļāt, koka vai plastmasas karotīte.

Citādi ir tad, ja mazā cilvēka attīstībā kaut kas norit aplam vai rehabilitācija nepieciešama pēc noteiktām manipulācijām.

Ceļš uz rehabilitāciju

Parasti viss sākas pie ģimenes ārsta, kurš zīdaiņa vecumā bērnu apskata vidēji reizi mēnesī, veicot kontrolmērījumus – nosver, nomēra ķermeņa garumu un galvas apkārtmēru –, kā arī uzrauga vispārējo veselības stāvokli un attīstību.

Ja ārsts secina, ka zīdainim ir, piemēram, paaugstināts vai pazemināts muskuļu tonuss, motorās attīstības aizture vai neiroloģiski traucējumi, tiek sākta mazuļa rehabilitācija.

Nosūtījumu pie konkrētā speciālista, visbiežāk – fizioterapeita vai masiera, var iedot ģimenes ārsts. Tad tās būs piecas valsts apmaksātas vizītes pie attiecīgā speciālista.

Taču gadās, ka ģimenes ārsts uzraksta nosūtījumu arī, piemēram, pie neirologa, ja nepieciešama padziļināta apskate, vai rehabilitologa. Šie speciālisti var nozīmēt līdz pat 10 valsts apmaksātām nodarbībām vai procedūrām.

Visbiežāk zīdainim rehabilitācijas kursu paraksta, ja:

ir paaugstināts vai pazemināts muskuļu tonuss;
ir gūžas displāzija, locītavu problēmas;
ir ķermeņa asimetrija, šķībais kakls;
ir pēdu deformācija, greizā pēda;
ir veikta kāda operācija, pēc kuras nepieciešama rehabilitācija pie speciālista;
ir galvaskausa asimetrija – nelīdzenumi, izcilnīši utt.

Galvaskausa asimetrijas gadījumā fizioterapeits gan var tikai ieteikt likt bērniņu gulēt uz grīdas un, grozot galvu, mēģināt to izlīdzināt. “Te vairāk palīdz osteopāts, kas arī ir viens no rehabilitācijas speciālistiem, taču pieejams tikai par maksu,” saka Jekaterina Bovtramoviča.

Ko katrs speciālists dara?

Rehabilitologs jeb fizikālās medicīnas rehabilitācijas (FMR) ārsts. Runājot līdzībās, var teikt, ka šis speciālists ir karalis, virsvadītājs visiem pārējiem rehabilitācijas procesā iesaistītajiem speciālistiem. FMR ārsts izvērtē, cik reižu un kuras nodarbības vai procedūras nepieciešamas bērnam, kā arī uzrauga rehabilitācijas procesu, vērtējot, vai uzrakstītais plāns ir efektīvs un tiek sasniegts vēlamais rezultāts. Ja ne, FRM speciālists var mainīt rehabilitācijas kursa plānu, kā arī pagarināt vai samazināt nozīmēto nodarbību un procedūru skaitu.

Fizioterapeits. Tas ir funkcionālais speciālists, kura pārziņā atrodas zīdaiņa attīstības, muskuļu, vēlāk arī stājas un locekļu funkcionalitātes izvērtēšana un problēmu novēršana. Tāpat fizioterapeits pārzina pareiza hendlinga jeb mazuļa aprūpes principus, kas, nepareizi veikta, var būt cēlonis zīdaiņa muskuļa tonusam.

Svarīgi!

Ne katrs fizioterapeits ir tiesīgs veikt masāžu. Lai to darītu, fizioterapeitam jābūt arī sertificētam bērnu masierim.

Bērnu masieris. Jā, tieši bērnu masieris ir tiesīgs veikt šo procedūru zīdainim. Ja masierim nav speciāla sertifikāta, ka apguvis masāžas kursu bērniem, tad šādu pakalpojumu viņš nedrīkst sniegt. Masieris var būt arī medicīnas māsa, ārsta palīgs vai kāds cits medicīnas speciālists, kas apguvis bērna masāžas sertifikācijas kursu papildus. Bērnu masāža sastāv no glāstīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas, un šos paņēmienus veic stingrā secībā, ievērojot virzienus, kuri norādīti zīdaiņu masāžas vadlīnijās. Zīdainim tā ilgts 20–30 minūtes.
Pērļu vanna, baseins jeb ūdens procedūras. Arī tādas tiek izrakstītas gana bieži, jo ūdens ir viens no labākajiem risinājumiem muskuļu tonusa problēmgadījumos, kā arī norūda bērnu un palīdz ķermenim sakārtoties. Ja vien mazajam nav nekādu alerģiju, iekaisumu un citu likstu, kā dēļ ūdens procedūras nav vēlamas, tad pērļu vanna un peldes baseinā ir pat ļoti ieteicamas. Šajā gadījumā ar zīdaini var strādāt gan fizioterapeits, gan speciāli apmācīts treneris, gan medicīnas māsa, ja vien izieta speciāla apmācība, kā peldināt zīdaini.
Ergoterapeits. Zīdaiņiem jeb bērniem līdz gada vecumam nodarbības pie šā speciālista nozīmē ļoti retos gadījumos. Ergoterapeits palīdz attīstīt sīko motoriku, apgūt pašapkalpošanās prasmes, veikt nelielu masāžu un, ja nepieciešams, izgatavot rokām paredzētas ortozes. Citiem vārdiem sakot, ergoterapeits ar dažādām aktivitātēm palīdz apgūt vai pat iegūt spējas pašam veikt ikdienišķas lietas.
Mikrologopēds. Pie šā speciālista parasti nokļūst tad, ja bērnam ir uzstādīta kāda pamata diagnoze, visbiežāk – iedzimta, piemēram, Dauna sindroms, vilka rīkle jeb aukslēju šķeltne, zaķa lūpa jeb virslūpas šķeltne, kā arī ja bijusi mutes dobuma operācija. Tomēr dažkārt nosūtījums pie mikrologopēda zīdainim tiek iedots arī citos gadījumos, kad speciālists uzskata, ka tas nepieciešams.

Piklera rotaļu grupas

Ja vecākiem ir vēlme nodarbināt zīdaini pie speciālista, taču nav indikāciju, kuru dēļ būtu vajadzīgas nodarbības rehabilitācijas nolūkā, “Rimi bērniem” eksperte iesaka izvēlēties Piklera grupu nodarbības. Tajās katram zīdaiņa vecumposmam ir sava grupiņa – rāpotāji, staigāji utt. –, kur atbilstoši iekārtota vide un caur rotaļāšanos tiek attīstītas bērna mentālās un fiziskās spējas.