Veselība

Stresa ietekme uz bērna elpošanu un ķermeni: kā mācīt apzinātu elpošanu skolas vecumā

Vai esi pamanījis, ka bērns brīžos, kad satraucas, elpo ātrāk un seklāk? Tā nav nejaušība. “Elpošana ir kā bērna iekšējā pults, ar kuru viņš var nomierināt savu nervu sistēmu,” skaidro treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs. “Ja elpa kļūst lēnāka un dziļāka, ķermenis saņem signālu, ka viss ir kārtībā – sirdsdarbība palēninās, muskuļi atslābst un bērns atgūst līdzsvaru.”

Stress bērna organismā ietekmē gan emocijas, gan fizisko pašsajūtu – elpošana kļūst seklāka, koncentrēšanās spējas mazinās, bet ķermenis ir trauksmainā modrības stāvoklī. Tāpēc apzināta elpošana ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā bērnam palīdzēt tikt galā ar ikdienas stresu skolā vai mājās. Gustavs Mellenbergs piedāvā praktiskus padomus, kā vecāki un pedagogi var mācīt bērnam elpot mierīgi, dziļi un apzināti – lai stiprinātu gan ķermeni, gan prātu.

Kā stress ietekmē bērna ķermeni un elpošanu

Stress bērna organismā var izraisīt līdzīgas reakcijas kā pieaugušajiem – paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās muskuļu tonuss, elpošana kļūst ātrāka un seklāka. Tā ir dabiska “cīnies vai bēdz” (angļu val. fight or flight) reakcija, ko izraisa veģetatīvā nervu sistēma. Tomēr bērna nervu sistēma ir daudz jutīgāka, tāpēc hronisks stress var izpausties arī fiziski – ar biežākām saslimšanām, galvassāpēm, nogurumu vai trauksmi. Sekla elpošana nozīmē, ka asinīs nonāk mazāk skābekļa, kas samazina koncentrēšanās spējas un paātrina nogurumu.

“Vecākiem svarīgi saprast, ka stress nav tikai emocija – tas ir arī ķermeņa stāvoklis. Bērns, kurš jūtas sasprindzis, elpo pavisam citādi: sekli, ātri un virspusēji. Tas ietekmē viņa spēju nomierināties un koncentrēties,” skaidro treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Taču jāņem vērā ne tikai psihoemocionālais stress – arī “mehāniskais stress uz ķermeni” atstāj savu ietekmi. Tas atspoguļojas bērna stājā, gaitā, elpošanas paradumos un pat ķermeņa valodā.

Elpošana – bērna “pults” stresa pārvaldīšanai

Bērnam jau agrīnā vecumā ir noderīgi saprast, ka elpošana ir kā ķermeņa dabiskā nervu sistēmas kontroles “pults”. Tas var izklausīties zinātniski, taču princips ir pavisam vienkāršs: ja mēs žāvājamies vai izelpojam ilgāk, nekā ieelpojam, nervu sistēma nonāk miera stāvoklī. Savukārt, ja elpošana kļūst strauja, neregulāra un sekla – ķermenis gatavojas “cīņai”, jeb, kā saka, ieslēdzas trauksmes režīms.

“Kad bērns iemācās elpot dziļāk un lēnāk, diafragma nolaižas, krūškurvis atveras, un nervu sistēma saņem signālu, ka viss ir kārtībā – ka var atslābināties,” skaidro treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Šāda elpošana pazemina sirdsdarbības ātrumu, normalizē muskuļu tonusu un uzlabo smadzeņu apasiņošanu. Rezultātā bērns kļūst mierīgāks, labāk koncentrējas un ātrāk atgūst līdzsvaru pēc stresa situācijām.

Kā elpošana stiprina stresa noturību

No fizioterapijas viedokļa ir svarīgi attīstīt krūškurvja ekskursiju – jeb ribu izplešanos ieelpā – trijos līmeņos: plaušu bronhu, saules pinuma un ribu loku līmenī. “Pie šī raksta pievienotajā video nodemonstrēju, kā attīstīt krūškurvja kustīgumu, un šie vingrinājumi ir noderīgi ne tikai bērniem, bet arī lielākajai daļai manu pieaugušo pacientu,” stāsta Gustavs Mellenbergs. Dzīvē no stresa nevar pilnībā izvairīties – svarīgāk ir iemācīties to laicīgi atpazīt un regulēt. Regulāra fiziskā aktivitāte, pietiekams miegs, sakārtots dienas ritms un sabalansēts uzturs palīdz nervu sistēmai saglabāt elastību un spēju pielāgoties neparedzētiem apstākļiem. Elpošanas tehnikas, spēka un izturības treniņi, kā arī vienkāršas pastaigas dabā palīdz bērnam nomierināt ķermeni, kas savukārt uzlabo spēju pārvaldīt emocijas. Šāda pieeja veido stabilu pamatu stresa noturībai arī pieaugot, kad izaicinājumu kļūst arvien vairāk.

Elpošana caur degunu – dabisks ceļš uz mierīgāku ķermeni un prātu

Pētījumi liecina, ka bērni, kuri regulāri elpo caur degunu, attīsta dziļāku diafragmālo elpošanu. Tas palīdz labāk regulēt nervu sistēmu un uzturēt stabilu sirdsdarbības ritmu. Savukārt elpošana caur muti biežāk ir saistīta ar miega traucējumiem, biežākām elpceļu infekcijām un pat sakodiena problēmām.

“Agrīna deguna elpošanas ieraduma veidošana uzlabo ne tikai bērna pašsajūtu, bet arī viņa ilgtermiņa veselību,” uzsver treneris.

Stress skolēniem nav tikai emocionāla problēma – tas ietekmē arī elpošanu, ķermeņa reakcijas un veselību ilgtermiņā. Apzināta elpošana ir vienkāršs, bet ļoti spēcīgs veids, kā bērnam iemācīt rūpēties par sevi jau no mazotnes. Elpošana ir instruments, kas vienmēr ir pieejams – bez ierīcēm, speciāla aprīkojuma vai papildu laika. Kad bērns iemācās elpot apzināti, viņš iemācās arī ieklausīties sevī. Šī šķietami pašsaprotamā, bet būtiskā spēja palīdz augt veselīgam, mierīgam un drošam par sevi.

Apzinātā elpošana bērnam: vienkārši vingrinājumi stresa mazināšanai

Ribu “izplešana” elpojot

Dari tā: sarullē dvieli “desiņā” un apliec apkārt krūškurvim. Veic dziļas ieelpas tā, lai varētu pamanīt, ka dvielis cilājas. Mērķis ir iemācīties elpot, ieelpā aktīvi izplešot ribas.

Elpošana ar bumbu

Dari tā: uz krūtīm novieto bumbu, uzliec tai virsū rokas un ieelpo tā, lai bumba ceļas augšup.

Tādu pašu vingrinājumu veic, bumbu novietojot uz saules pinuma un vēdera.

Mutes un žokļa muskulatūras treniņš

Dari tā: ievieto mutē karoti, stingri to noturot ar mutes muskuļu palīdzību, tādējādi attīstot mutes muskulatūru. Karotē var ielikt nelielu priekšmetu.