Bērns vairs negrib doties uz sporta treniņiem. Kā rīkoties vecākiem?

Futbols, dejas vai vieglatlētika – lai kāds arī būtu bērna sports hobijs, mirklis, kad viņš paziņo, ka to vairs negrib apmeklēt, vecākiem var būt nepatīkams pārsteigums. Tik daudz laika, enerģijas un, iespējams, finanšu veltītas… Kā labāk rīkoties šādā situācijā, stāsta “Rimi bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts, sertificēts sporta treneris Kārlis Birmanis.
 

Ja bērns nāk klajā ar paziņojumu, ka nevēlas vairs apmeklēt sportu, iespējams, viņš kādu laiku sevī to jau ir turējis un par to domājis. Visticamāk, pasakot, bērns savā prātā pieņem – es nodarbības vai treniņus vairs neapmeklēšu. Kā reaģēt vecākiem? “Ļoti svarīgi ir bērnam sarunā ļaut būt sadzirdētam. Ne vienmēr iemesls, kāpēc viņš vairs negrib doties uz treniņiem, slēpjas sporta veidā, slodzē, treniņu biedros, lai gan arī tas var būt faktors,” teic Kārlis Birmanis.

Rīcības plāns vecākiem

  1. Mierīgi uzklausi, ļaujot bērnam pastāstīt, kāpēc vairs negrib apmeklēt nodarbības.
  2. Sadzirdi! Tam, ko bērns pastāsta, nevajadzētu uzreiz likt pretī dažādus argumentus – tev taču tik labi sanāk, tev tur ir draugi, es tikko tev jaunu tērpu nopirku, maksāju par treniņiem… Tamlīdzīgas lietas dzirdot, bērns nejūt, ka būtu sadzirdēts. Tieši pretēji – viņam ir sajūta, ka teiktais tiek ignorēts.
  3. Pieņem! Kad ir pārgājis pirmais emociju karstums, iespējams, citā dienā, to visu var pārrunāt plašāk. Noskaidrot, kas bērnam ir paticis, kas ir bijis pozitīvs, kā arī pajautāt, kas ir traucējis. Iespējams, tas nemaz nav saistīts ar sportu!

Iemesli, kāpēc bērns varētu negribēt doties uz ierasto pulciņu

Situācijas un iemesli, kāpēc bērni vairs negrib doties uz sportu, ir daudz un dažādi. Lūk, daži no tiem!

  • Sporta nodarbībām jāvelta pārāk daudz laika. Iespējams, bērnam gribas vairāk laika veltīt, lai socializētos ar skolas biedriem, spēlētu spēles vai ietu laukā. Un bērns var sajusties vientuļš, jo gribas darīt to pašu, ko citiem. To var risināt, ieplānojot vairāk laika nodarbēm, kuru bērnam pietrūkst.
  • Trūkst iekšējās motivācijas doties uz nodarbībām. Tādā situācijā bērnam, piemēram, var nelikties svarīgi izpildīt atspoles skrējienu vai kādu citu sporta veidā nepieciešamu elementu.
  • Spriedzes moments pirms turnīra. Ja bērns paziņo, ka negrib vairs sportot, pirms sacensībām, tad vecākiem vajadzētu sniegt visu viņam nepieciešamo atbalstu. “Mēdz būt gadījumi, kad vecāki spēles vai sacensību laikā stāv laukuma malā un skaļi jūt līdzi vai kliedz uz bērnu. Nez vai tas būs labākais veids, kā viņu atbalstīt,” aizdomāties rosina Kārlis Birmanis.

Svarīgi!

Bailes ir paralizējošs mehānisms. Bailes kaut ko neizdarīt pareizi, nesasniegt mērķi mēdz būt spēcīgākas nekā vēlēšanās to sasniegt.

  • Problēmas ar treneri, biedriem. Ja bērns stāsta, ka, piemēram, treneris uz viņu kliedz, vecākiem noteikti vajadzētu pateikties, ka viņš šo informāciju ir uzticējis. Vecākiem jāuzņemas atbildība par situāciju un jāizrunā šī lieta ar treneri, pēc tam sniedzot bērnam atgriezenisko saiti. “Situācijas un ģimenes ir dažādas – kas vienā ģimenē pieņemts, otrā nav. Piemēram, ir ģimenes, kurās nelieto rupjus vārdus, kā arī ir bērni, kuriem skarbāks aizrādījums var izraisīt pārdzīvojumu. Vecākiem nepieciešams izprast situāciju – vai treneris ir skarbs ar pamatojumu vai bez?” norāda Kārlis Birmanis.

Kompromisu māksla

Lielā mērā vecākiem šādā situācijā ir jāpaļaujas uz savu iekšējo sajūtu. Protams, iesāktās lietas nav tik viegli pamest – ir atbildība pret treneri, komandas biedriem, ir līgumsaistības, iestrādāta loģistika. Tomēr “Rimi bērniem” eksperts uzskata: to, ka bērns patiešām nav apmierināts ar izvēlētajām nodarbībām, vecākiem parasti pasaka priekšā intuīcija jeb iekšējā sajūta.

“Manuprāt, to nevar nepamanīt! Brīdī, kad bērns runā par to skaļi, ir jārespektē arī sava intuīcija. Svarīgi izteikt atzinību bērnam par drosmi – paldies, ka tu man to pasaki,” atgādina Kārlis Birmanis.

Viņš norāda, ka ir pieļaujama kompromisu meklēšana. Var izrunāt to, kā vecāki vairāk var palīdzēt un atbalstīt bērnu, ko darīt citādi, apspriest, vai uztaisīt pārtraukumu sporta apmeklēšanā.

Ja saistības tomēr ir jāpārtrauc

Ja pēc pārdomām un risinājuma meklēšanas ir pieņemts lēmums par saistību pārtraukšanu, tā var būt laba iespēja bērnam rādīt, kā notiek sadarbības pārtraukšana. Būtu korekti vienoties par pārejas termiņu, paziņot to trenerim un biedriem, ka tiek paņemta pauze – iesākumā uz divām nedēļām. Tas ir optimāls laiks, lai varētu saprast, kā bērns par šo lēmumu jūtas. Tajā vecāki ar bērnu var vēlreiz pārrunāt lēmumu.

“Mēs varam bērnam rādīt labās prakses piemēru par komunikāciju un neslēpties. Ir normāli gribēt pārtraukt kādas saistības, normāli gribēt atpūsties, un ir ļoti labi atpazīt sevi pārslodzē,” skaidro Kārlis Birmanis.

Kad saistības ir pārtrauktas, būtu ieteicams bērnam iedot mazu pauzi un tikmēr padomāt, ko viņš varētu darīt tālāk. Kad process ir izreaģēts, kad vairs nav baiļu, vainas sajūtas par pieņemto lēmumu, ir vieglāk saprast, kas bērnam un ģimenei būtu labākais.

Veselīgs dzīvesveids

07. Novembris, 2022


Lasi vairāk