Skolēna režīms – kas tas ir un kāpēc vajadzīgs?

Daudz esam dzirdējuši par to, cik noderīgs ir dienas režīms mazuļiem. Bērnam augot, šis jautājums bieži vien kļūst mazāk aktuāls. Tomēr arī skolēniem ir nepieciešams režīms, stāsta “Rimi bērniem” bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Dienas režīms ir kā pieturas punkti noteiktām aktivitātēm, taču tas nav jāuztver burtiski – ka viss jādara pēc noteikta pulksteņa laika. Dienas režīms ir ikdienas rituāli un ieradumi, kas palīdz sabalansēt dažādas aktivitātes, kuras nodrošina bērnam nepieciešamo enerģiju un labsajūtu. Nereti skolēniem ir ļoti liela slodze, tāpēc vecākiem ir vērts pasekot līdzi, vai bērns ēd pilnvērtīgi, vai ir gana laika atpūtai, vai pietiekami un kvalitatīvi izguļas.

Ieguvumi no sakārtotas dienas ritma

  1. Paredzamība – gan skolēns, gan vecāki zina, kas kurā brīdī ir jādara un kas kam seko. Tas sniedz drošības sajūtu.
  2. Enerģija un spēks – sakārtots ritms bērnam palīdz mācīties, sasniegt labākus mācību rezultātus, kā arī nodrošina, ka viņš būs apmierinātāks, labākā garastāvoklī, gatavs mācīties un sadarboties.
  3. Ieradumu veidošana – veselīga ikdienas ritma ievērošana bērnībā palīdz veidot un nostiprināt šo ieradumu nākotnē.

Sabalansētas maltītes palīdz mācīties

Lieliski, ja skolēns dienu sāk ar brokastīm un stundās nesēž ar tukšu vēderu. Brokastis nevar aizstāt ar lielāku pusdienu porciju! Šāds ieradums var izraisīt gan enerģijas trūkumu, gan koncentrēšanās grūtības. Ja iespējams, brokastis vēlams pielāgot bērna vēlmēm, piedāvājot graudaugu produktus, putras, augļus vai olu ēdienus.

Tikpat svarīgas ir pusdienas. Ideāli, ja bērnam dienas laikā ir iespēja ieturēt siltu maltīti skolā.

Ja uzreiz pēc mācību stundām jādodas uz interešu nodarbībām, vecākiem vajadzētu parūpēties, lai skolēnam būtu pieejamas veselīgas uzkodas.

Noteikti jāseko līdzi, lai bērna uzturs nav vienveidīgs. Augšanas periodā īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Tās satur kā gaļa, piena produkti, olas, tā arī dažādi augu valsts produkti, piemēram, pākšaugi.

Protams, neviens bērns neiztiks bez našķiem, taču vecākiem vajadzētu sekot līdzi tam, lai ar tiem netiktu aizstātas maltītes.

Vai zini?

Padomā par to, kad un ko bērns dienas gaitā padzersies! Ja skolā ir pieejams dzeramais ūdens, nodrošini, ka viņam pastāvīgi līdzi ir, piemēram, plastmasas pudele, kurā to iepildīt.

Fiziskās aktivitātes un būšana laukā

Sports un fiziskā aktivitāte ir neaizstājama veselīga režīma sastāvdaļa. Cik daudz skolēns kustas un pavada laiku ārā, svaigā gaisā? Ja bērnu ar auto aizved līdz skolai un pēc stundām pārvizina mājās, bet nekādās papildu fiziskajās nodarbībās viņš nepiedalās, ar skolas sporta stundām veselīgai attīstībai varētu būt par maz.

Tāpat nevienam nenāk par labu ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī.

Izkustēties ļauj kaut vai pastaigas, dzīvošanās pa rotaļu laukumu, braukšana ar velosipēdu, peldēšanās baseinā.

Visas šīs aktivitātes var kalpot arī kā iespēja ģimenei pavadīt laiku kopā. Svaigā gaisā, pie dabas pavadīts laiks sniedz atelpu prātam un nostiprina vispārējo veselību.

Atpūtas režīms un laiks sev

Jā, arī atpūta piederas ikdienas režīmam! Ja bērns regulāri iziet no mājas agrā rīta stundā, bet atgriežas vēlā vakarā, jo ir noslogots dažādās ārpusskolas nodarbībās, organismam tā var būt pārāk liela slodze.

Ik dienu skolēnam vajadzētu būt laikam, kad pabūt ar sevi, savā nodabā un mierīgi padarīt to, kas viņam ir aktuāls. Tāpat svarīga dienas ritma sastāvdaļa ir laika pavadīšana ar citiem ģimenes locekļiem – māsām, brāļiem, vecākiem – un pat mājdzīvniekiem.

Svarīgi!

Lai arī mēdz būt diskusijas par to, ka mājasdarbu apjomam vajadzētu samazināties, ir skolas, kurās tos aizvien uzdod gana daudz. Ja pēc skolas bērns dodas uz mākslas pulciņu, bet pēc tam uz basketbola treniņu, kad viņš izmācīsies? Īpaši bērnam paaugoties, vajadzētu apdomāt, kurā laikā viņš to varēs netraucēti izdarīt.

Mazliet par ekrāniem

Dažāda veida ekrāni un ierīces mūsdienās ir neatņemama skolēnu dzīves sastāvdaļa, tomēr, lai bērns varētu veselīgi augt un attīstīties, ierīču lietošanā ir jāievēro daži priekšnosacījumi. Lai arī nereti tiek minēti konkrēti ierobežojumi, cik daudz laika drīkst pavadīt, izmantojot viedierīci, katrai ģimenei pašai tas būtu jāizvērtē, balstoties uz to, kāds ir bērna un vecāku dienas ritms.

Ja bērns ir veselīgi izgulējies, izkustējies un pavadījis laiku ārā, pilnvērtīgi paēdis, ir izpildījis mājasdarbus un pavadījis laiku kopā ar citiem ģimenes locekļiem, tas, cik daudz minūšu tiek pavadīts telefonā, vairs nav tik būtiski.

Tomēr silti ieteicams nelietot viedierīces vēlās vakara stundās, tieši pirms miega. Tas uzlabos gan miegu, gan vispārējo pašsajūtu. Sanita Mitenberga piebilst, ka ar šo nelāgo ieradumu nereti grēko arī paši vecāki.

Cik daudz un kā guļ skolēns

Miegs ir organismam enerģijas atjaunotājs, tāpēc tam noteikti jāpievērš uzmanība. Neizgulējies skolēns nākamajā dienā nevarēs ne pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā, ne gūt prieku no kopā būšanas ar draugiem.

Nepieciešamais miega daudzums katram cilvēkam ir atkarīgs no vecuma. Skolēniem un pusaudžiem būtu vajadzīgas 8 līdz 11 stundas miega. Ieteicamais laiks, kad skolēnam būtu jādodas pie miera, ir ap pulksten 22, uzskata pediatre. Tāpat jāskatās, lai miegs būtu kvalitatīvs.

Vairāk par kvalitatīva miega nozīmi aktīva bērna dzīvē lasiet šeit.

Brīvdienas – atpūtai, bet ne tikai!

Nereti visi tik ļoti piekūstam no darbdienu intensīvā ritma, ka brīvdienā tā vien gribas palikt gultā un nedarīt neko. Jā, brīvdienas ir paredzētas atpūtai, taču nevajadzētu būt tā, ka skolēns guļ līdz pusdienas laikam vai visu dienu pavada gultā.

Protams, ir patīkami necelties ar modinātāju un pagulēt ilgāk, tomēr svaigs gaiss, mērena fiziskā aktivitāte un veselīga miega ritma saglabāšana ir ieteicama arī brīvdienās. Un, protams, tas ir laiks, kad pabūt visai ģimenei kopā, pagatavot ko garšīgu vai doties ģimenes piedzīvojumos, lai uzkrātu spēku jaunai darba un mācību nedēļai.

Veselīgs dzīvesveids

12. Oktobris, 2022


Lasi vairāk