Latvijā vienmēr ir bijušas spēcīgas pārtikas ražošanas tradīcijas, priecējot mūs ar gardiem produktiem un palīdzot attīstīties arvien jauniem, vietējā un arī starptautiskā mērogā veiksmīgiem uzņēmumiem.
Tāpēc Rimi turpina kampaņu “Audzē Latviju”, lai atbalstītu jaunos Latvijas pārtikas ražotājus ceļā uz panākumiem, kopā attīstot vietējo pārtikas ražošanu un audzējot Latvijas labklājību.
Rimi jau ilgstoši veicina atbalstu vietējiem ražotājiem – gan aktīvi iekļaujot to produktus veikalu plauktos, gan koncepta veikalos “Klēts” dodot iespēju mazākiem ražotājiem un mājražotājiem piedāvāt savu produkciju plašākam pircēju lokam. Zemāk varat iepazīt aizraujošus izaugsmes stāstus no dažiem Rimi “Klētī” izaugušajiem pārtikas ražotājiem, kuri sekmīgi attīstījušies un iekarojuši pircēju sirdis.
Šeit ir daži spēcīgi un iedvesmojoši izaugsmes stāsti no Rimi “Klētī” iepazītajiem pārtikas ražotājiem, kuri ticējuši savai idejai un ambiciozi attīstījušies, iekarojot pircēju sirdis.
Zivs uz ledus
Brāļi Helmuts un Lauris nenobijās no skeptiķiem, ticot savai idejai attīstīt ilgtspējīgu arktisko palliju audzēšanu dzimtas īpašumā. Neatlaidīga darba rezultātā ir tapusi Baltijā lielākā un modernākā recirkulācijas tipa zivju audzētava, kuras produkti iecienīti gan vietējo, gan arī Somijas un Vācijas gardēžu vidū.
Tagad brāļi kopā audzē ne tikai zivis, bet arī Latviju, spēcinot vietējo ekonomiku!
Raiskumietis
Vieta tukša nestāv – tieši tā, meklējot pielietojumu brīvai saimniecības ēkai, dzima ideja par savas alus darītavas izveidi Raiskumā. Iedvesmojoties no senču tradīcijām alus vārīšanā, Raiskumieša saimnieki mērķtiecīgi apguva šo prasmi un pastāvīgi rūpējas par to, lai katrs brūvējums būtu ar nemainīgi augstu kvalitāti. Tieši šāda atbildīga pieeja ļauj nonākt lielveikalu plauktos un pastāvīgi audzēt savu klientu loku.
Smalkais muslis
Uzzini, kā ideja par Vācijā pamanīta produkta pagatavošanu pašu spēkiem savā mājas virtuvē burtiski eksplodēja, lai īsā laikā iekarotu Latvijas pircēju sirdis. Šāds “Pelnrušķītes stāsts” nozīmē pamatīgu darbu, lai izmantotu apstākļu sniegtās iespējas. Mušļa malšana naktīs, lai dienā priecētu tirdziņu apmeklētājus – tā ir neatlaidība, kas ļāvusi īsā laikā augt no mājražotāja līdz pilnvērtīgam pārtikas ražotājam.
Pupuchi
Divām māsām apvienojot Dienvidamerikā aizgūtu ideju un pārtikas tehnologa prasmes, tapis jauns un unikāls kārums, kas izmaina ierastos priekšstatus par cūku pupām. Pusotrs gads neatlaidīgu eksperimentu, lai dzimtu stāsts par izaugsmi no radu un draugu mizotām cūku pupām un nelielas krāsniņas pašu mājās līdz ražotnei, kas nodrošina kraukšķīgās cūku pupas veikalos visā Latvijā.
Pupuchi pierāda, ka Latvija ir fantastiska vieta, kur var eksperimentēt un īstenot inovatīvas idejas!
Kapačmuiža
Vienkārša vēlme pēc sava ābeļdārza un studenta gados iegādāts simtgadīgs, krūmājos ieaudzis lauku īpašums Jēkabpilī Jāņa Kapača un viņa vectēva gādīgajās rokās pārtapis par veiksmīgu augļkopības saimniecību. Zaudētas pirmās ražas, sāpīgas mācības, bet tas viss pārtapis vērtīgā pieredzē, kas likusi pamatus stabiliem sasniegumiem un tam, lai Kapačmuižā ievāktās ražas priecētu mūs lielveikalu plauktos. Kā saka Jānis Kapačs – ja kaut ko dara, tad kārtīgi un nebaidoties sapņot.
ZS Sprīdīši
Jāizmēģina kaut kas pilnīgi jauns, kas izaicinātu apgūt jaunu saimniekošanas pieredzi - tā zemnieku saimniecībā Sprīdīši dzima ideja par labos apstākļos audzētām vistām. Saimnieks Artis ar sievu Ievu kopš idejas pirmsākumiem 2012. gadā piedzīvojuši gana daudz eksperimentu un mācību. Artis gana optimistiski saka, ka tā ir daļa no spēles un sava veida dzinulis, kas liek cīnīties par savu ieceri un turpināt to attīstīt, pārvarot arvien jaunus izaicinājumus. Tas arī palīdzējis no pirmās olu ražas, kas krauta istabā uz grīdas, tikt līdz stabilai vietai Rimi veikalu plauktos. Tikmēr Sprīdīšu saimnieki neatlaidīgi strādā pie tā, lai izaugsmes ambīcijas sabalansētu ar mazas saimniecības burvību.
AR KO LATVIJAS KĀPOSTS ATŠĶIRAS NO IMPORTĒTA?
Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem tērē aptuveni 2‒2,5 miljardus eiro gadā. No tiem tikai 900 miljonu eiro nonāk pie Latvijas pārtikas ražotājiem.
Latvijas kāposts ir arī lielāks kāposts zinātnei.
Un Latvijas siers ir arī mazāki robi autoceļos.
Izvēloties vietējo produkciju, mēs palīdzam audzēt Latvijas labklājību.
EKSPERTU PROGNOZES
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
“ Ja mēs pirktu vairāk vietējo produktu, tad mūsu valsts maciņš kļūtu biezāks.
Aizstājot 2 no 5 ārzemju precēm ar vietējām, varam gada laikā radīt līdz pat 20 000 jaunu darbavietu un valsts budžetu izaudzēt lielāku pat par 120 miljoniem eiro."
Avots: bankas Citadele aprēķini, izmantojot CSP datus
Kā, pērkot vietējos produktus, audzējam Latvijas ekonomiku?
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste
"Atbalstot vietējos pārtikas ražotājus, mēs veicinām vienlīdzīgāku reģionālo attīstību.
Pārtikas un lauksaimniecības nozarē reģionos strādā vairāk nekā 70 % no visiem nozares darbiniekiem."
Avots: Swedbank aprēķini, izmantojot Eurostat un CSP datus.
Kā vietējie produkti palīdz rūpēties par vidi?
Dr. oec. Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors
"Nauda, kas cirkulē vietējā ekonomikā, nāk par labu visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Dati rāda, ka 52 % no vietējo mazumtirgotāju ienākumiem paliek Latvijas ekonomikā."
Kā sākt audzēt Latvijas labklājību?
1.Jurijs Ščitovs
2. Kristīne Brunovska
3. Juris Paulovičs
Jurijs Ščitovs, A/S “Lazdonas Piensaimnieks” pārdošanas daļas vadītājs
"Iespēja iedzīvotājiem piedāvāt pašu labāko, tajā skaitā bioloģisko, Latvijā ražoto produkciju ir ļoti būtiska, lai ikviens var rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Nekas nevar būt labāks par Latvijā ražotiem piena produktiem uz katras ģimenes galda!”
Kristīne Brunovska, Mārupes siltumnīcas valdes locekle
"Katra TAVA izvēle iegādāties Latvijā audzētus dārzeņus ir būtiska MŪSU Latvijas valsts budžetam.
15 centi no katra pārdotā gurķu un tomātu kilograma papildina līdzekļus sociālajai aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai."
Juris Paulovičs, z/s "Ķelmēni" saimnieks
"Pērkot Latvijā audzētus un ražotus produktus, kopā kļūstam zaļāki, jo netiek tērēta lieka degviela un līdzekļi produkcijas pārvadāšanai. Katrs vietējā apgrozījumā palikušais cents ir iespēja ieguldīt ražošanas attīstībā un jaunu darbavietu nodrošināšanā."
KĀ ŠOBRĪD IZSKATĀS MŪSU IZVĒLES?
Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem tērē aptuveni 2‒2,5 miljardus eiro gadā. No tiem tikai 900 miljonu eiro nonāk pie Latvijas pārtikas ražotājiem.
Iepriekšējos gados ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas apgalvo, ka labprātāk iegādājas vietējās, ne ievestās preces
Avots: Brand Capital Latvijas izpēte 2020, (n=1000). Skaitļi norādīti procentos.
#AudzēLatviju aprēķini tapuši ciešā sadarbībā ar nozares speciālistiem un banku ekonomistiem.
Pēc “Citadele Banka” ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro Mārtiņš Āboliņš.
Arī Swedbank ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda – pārtikas ražošana var būt viens no mūsu ekonomikas balstiem. Mazas valsts nākotnes labklājība lielā mērā atkarīga no veiksmes eksporta tirgos. Jau šobrīd lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Tomēr parasti uzņēmumi sāk savu darbību tieši vietējā tirgū, un, lai audzētu muskuļus un nonāktu līdz eksporta tirgiem, noderīgs būs katrs eiro, ko pircējs samaksās par vietējā ražotāja produkciju. Latvijas pircēju atsaucība, iegādājoties vietējos produktus, varētu būt lielāka, stāsta ekonomiste: “Kā liecina Swedbank aprēķini, apmēram 45% iepirkumu groza Latvijā veido vietējā ražojuma pārtika, bet pārējos 55% – importēti produkti. Perfektu līdzsvaru jeb 50:50 būtu iespējams panākt, ja katra mājsaimniecība ik mēnesi aizstātu importa produktus ar vietējo ražojumu vien 20 eiro vērtībā.”
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. oec. Arnis Sauka norāda, ka vietējo preču izvēle ir būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnosacījums – ne mazāk svarīgs kā ārvalstu investīciju piesaiste, paredzama un kvalitatīva nodokļu sistēma, zema ēnu ekonomika vai stabila finanšu sistēma. Tāpat profesors uzsver arī identitātes veidošanas aspektu vietējo preču izvēlē: “Jo vairāk naudas paliek pašu mājās un neaizplūst uz citām valstīm, jo vairāk iespēju to ieguldīt kopējās labklājības celšanā. Sevišķi būtiski tas ir Covid-19 pandēmijas ietekmē, kad mūsu izvēle par labu vietējam ražotājam var būt izšķiroša šo uzņēmumu pastāvēšanā. Protams, ir ieteicams izlasīt sīko druku uz etiķetes, lai pārliecinātos, ka produkts patiešām ir ražots Latvijā, nevis tikai pielāgots Latvijas tirgum. Tāpat ar vietējiem ražojumiem iespējams veidot savas valsts identitāti, kas palīdz piesaistīt tūristus, gūstot attiecīgu pienesumu ekonomikai.”