AR KO LATVIJAS KĀPOSTS ATŠĶIRAS NO IMPORTĒTA?

Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem tērē aptuveni 2‒2,5 miljardus eiro gadā. No tiem tikai 900 miljonu eiro nonāk pie Latvijas pārtikas ražotājiem.

Latvijas kāposts ir arī lielāks kāposts zinātnei.

Un Latvijas siers ir arī mazāki robi autoceļos.

Izvēloties vietējo produkciju, mēs palīdzam audzēt Latvijas labklājību.

EKSPERTU PROGNOZES

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists

“ Ja mēs pirktu vairāk vietējo produktu, tad mūsu valsts maciņš kļūtu biezāks.

Aizstājot 2 no 5 ārzemju precēm ar vietējām, varam gada laikā radīt līdz pat 20 000 jaunu darbavietu un valsts budžetu izaudzēt lielāku pat par 120 miljoniem eiro."

Avots: bankas Citadele aprēķini, izmantojot CSP datus

Kā, pērkot vietējos produktus, audzējam Latvijas ekonomiku?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste

"Atbalstot vietējos pārtikas ražotājus, mēs veicinām vienlīdzīgāku reģionālo attīstību.

Pārtikas un lauksaimniecības nozarē reģionos strādā vairāk nekā 70 % no visiem nozares darbiniekiem."

Avots: Swedbank aprēķini, izmantojot Eurostat un CSP datus.

Kā vietējie produkti palīdz rūpēties par vidi?

Dr. oec. Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors

Kā sākt audzēt Latvijas labklājību?

1.Jurijs Ščitovs

2. Kristīne Brunovska

3. Juris Paulovičs

Jurijs Ščitovs, A/S “Lazdonas Piensaimnieks” pārdošanas daļas vadītājs

"Iespēja iedzīvotājiem piedāvāt pašu labāko, tajā skaitā bioloģisko, Latvijā ražoto produkciju ir ļoti būtiska, lai ikviens var rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Nekas nevar būt labāks par Latvijā ražotiem piena produktiem uz katras ģimenes galda!”

Kristīne Brunovska, Mārupes siltumnīcas valdes locekle

"Katra TAVA izvēle iegādāties Latvijā audzētus dārzeņus ir būtiska MŪSU Latvijas valsts budžetam.

15 centi no katra pārdotā gurķu un tomātu kilograma papildina līdzekļus sociālajai aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai."

Juris Paulovičs, z/s "Ķelmēni" saimnieks

"Pērkot Latvijā audzētus un ražotus produktus, kopā kļūstam zaļāki, jo netiek tērēta lieka degviela un līdzekļi produkcijas pārvadāšanai. Katrs vietējā apgrozījumā palikušais cents ir iespēja ieguldīt ražošanas attīstībā un jaunu darbavietu nodrošināšanā."

KĀ ŠOBRĪD IZSKATĀS MŪSU IZVĒLES?

Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem tērē aptuveni 2‒2,5 miljardus eiro gadā. No tiem tikai 900 miljonu eiro nonāk pie Latvijas pārtikas ražotājiem.

Iepriekšējos gados ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas apgalvo, ka labprātāk iegādājas vietējās, ne ievestās preces

Avots: Brand Capital Latvijas izpēte 2020, (n=1000). Skaitļi norādīti procentos.

VAIRĀK PAR PROGNOZĒM

#AudzēLatviju aprēķini tapuši ciešā sadarbībā ar nozares speciālistiem un banku ekonomistiem. 

 

Pēc “Citadele Banka” ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro Mārtiņš Āboliņš.

Arī Swedbank ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda – pārtikas ražošana var būt viens no mūsu ekonomikas balstiem. Mazas valsts nākotnes labklājība lielā mērā atkarīga no veiksmes eksporta tirgos. Jau šobrīd lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Tomēr parasti uzņēmumi sāk savu darbību tieši vietējā tirgū, un, lai audzētu muskuļus un nonāktu līdz eksporta tirgiem, noderīgs būs katrs eiro, ko pircējs samaksās par vietējā ražotāja produkciju. Latvijas pircēju atsaucība, iegādājoties vietējos produktus, varētu būt lielāka, stāsta ekonomiste: “Kā liecina Swedbank aprēķini, apmēram 45% iepirkumu groza Latvijā veido vietējā ražojuma pārtika, bet pārējos 55% – importēti produkti. Perfektu līdzsvaru jeb 50:50 būtu iespējams panākt, ja katra mājsaimniecība ik mēnesi aizstātu importa produktus ar vietējo ražojumu vien 20 eiro vērtībā.”

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. oec. Arnis Sauka norāda, ka vietējo preču izvēle ir būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnosacījums – ne mazāk svarīgs kā ārvalstu investīciju piesaiste, paredzama un kvalitatīva nodokļu sistēma, zema ēnu ekonomika vai stabila finanšu sistēma. Tāpat profesors uzsver arī identitātes veidošanas aspektu vietējo preču izvēlē: “Jo vairāk naudas paliek pašu mājās un neaizplūst uz citām valstīm, jo vairāk iespēju to ieguldīt kopējās labklājības celšanā. Sevišķi būtiski tas ir Covid-19 pandēmijas ietekmē, kad mūsu izvēle par labu vietējam ražotājam var būt izšķiroša šo uzņēmumu pastāvēšanā. Protams, ir ieteicams izlasīt sīko druku uz etiķetes, lai pārliecinātos, ka produkts patiešām ir ražots Latvijā, nevis tikai pielāgots Latvijas tirgum. Tāpat ar vietējiem ražojumiem iespējams veidot savas valsts identitāti, kas palīdz piesaistīt tūristus, gūstot attiecīgu pienesumu ekonomikai.”