Kāpēc aizliegs plastmasas kokteiļsalmiņus?

“Izvērtē, kādus kokteiļsalmiņus tu pērc un lieto, kā arī iegaumē – nepirkt salmiņus arī ir opcija!” aicina Rimi Bērniem eksperts Klāvs Smildziņš.

Vienreizlietojamai plastmasai – nē!
Plastmasas kokteiļsalmiņus, kā arī plastmasas vienreizlietojamos galda piederumus Eiropas Savienībā ir plānots aizliegt – to tirdzniecība jāpārtrauc līdz 2021. gadam. Plastmasa ne tikai veido neizmērojamus atkritumu kalnus, bet, ja nonāk vidē, arī lēnām sadalās mazākos gabaliņos, veidojot mikro un nanoplastmasas piesārņojumu. “Ir atklāts, ka mikroplastmasa jau ir atrodama, piemēram, dzeramajā ūdenī – mēs paši katru dienu nemanot to apēdam,” uzsver Klāvs.

“Mani interesē vides aizsardzības jautājumi, un savus ikdienas paradumus es nopietni pārdomāju, kad uzzināju: ja dzīvnieks apēd plastmasas gabaliņu, ir liela varbūtība, ka viņš nomirs, piemēram, nosmaks, vai tam radīsies nopietnas veselības problēmas. Tas ir iemesls, kāpēc mūsu ģimene sen vairs neizmanto arī ar hēliju pildītus balonus, kas var aizlidot un nokrist dzīvniekiem pieejamā vietā,” teic bērnu lietu eksperts.

Ir atklāts, ka mikroplastmasa jau ir atrodama, piemēram, dzeramajā ūdenī – mēs paši katru dienu nemanot to apēdam.

Jauni materiāli kokteiļsalmiņiem
Ja kādam šķiet – kā iztiksim bez kokteiļsalmiņiem? –, var nebēdāties! Nebūs jāiztiek, jo ir radīti kokteiļsalmiņi no citiem materiāliem, piemēram:
- stikla;
- bambusa;
- niedrēm;
- metāla;
- papīra.

“Esmu testējis visu nosaukto materiālu salmiņus. Stikla salmiņi man patika vislabāk – tie izskatās labi, tos ir patīkami lietot un viegli izmazgāt ar speciāli tam paredzētu birstīti. Savukārt, dzerot ar bambusa salmiņu, šķita, ka no tā veidojas piegarša,” pieredzē dalās Klāvs Smildziņš. Viņš uzsver: “Ikdienā es kokteiļsalmiņus neizmantoju, jo uzskatu tos par dekoratīvu lietu. Bez salmiņiem mierīgi var iztikt, bet, ja ļoti gribas tos izmantot, iesaku tikai tādus, kas ir vairākas reizes lietojami.”

Arī vienreizlietojamam papīra izstrādājumam – nē!
Klāvs negatīvi vērtē arī vienreizlietojamos papīra kokteiļsalmiņus, jo īpaši tos, kas ir krāsaini, – papīram samirkstot, krāsa nonāk mutē. “Ja runā par videi draudzīgu dzīvošanu, tad zelta likums ir – neizvēlies vienreizlietojamus izstrādājumus! To skaitā papīra salmiņus,” saka Klāvs. Viņš aicina izprast, kādu ietekmi uz vidi rada šāda vienreizlietojama salmiņa ražošana. Turklāt koksni, kas izmantota papīra trauka ražošanā, daudz vērtīgāk būtu izmantot, gatavojot daudzreizlietojamus produktus.

“Esmu pārliecināts, ka, iedziļinoties problēmas nopietnībā, katra ģimene atradīs savu risinājumu. Piemēram, mūsu ģimene viesībās izmanto tikai daudzreizlietojamus traukus. Piekritīsiet, ka ēst ar metāla dakšiņu taču ir ērtāk?” smaida Klāvs. Viņš ierosina šādu ideju: katram viesim piešķirt savu šķīvi un dakšiņu, ko katrs pats pasākuma laikā var nomazgāt un lietot vēlreiz, ja nepieciešams.

Maini ieradumus!

• Neizvēlies vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus – kad plastmasa nonāk vidē, tā lēnām sadalās mazākos gabaliņos, veidojot mikro un nanoplastmasas piesārņojumu.
• Arī vienreizlietojami papīra trauki nav videi draudzīga izvēle. Papēti tos! Diemžēl liela daļa no papīra traukiem ir ar plānu plastmasas pārklājumu – lai trauks nesamirktu, tikko saskāries ar mitru ēdienu. Šādu trauku nav iespējams pārstrādāt.
• Baidoties, ka bērnu ballītē plīsīs trauki, ir vērts iegādāties daudzreizlietojamus plastmasas vai bambusa traukus – vēlāk tie noderēs daudziem pasākumiem!
• Tas, ka bērnu iepriecinās kokteiļsalmiņš, visticamāk, ir pieaugušo iedomas. Parasti bērni pasākumos ir tik aizņemti, ka salmiņu neesamību diezin vai pamana.

Vērts zināt!
SIA “Getliņi EKO” atkritumu poligona preses sekretāre Linda Vītola atzina, ka vienreizlietojamie trauki Latvijā netiek pārstrādāti – tos apglabā poligonā [3]. Apglabāšana ir droša, lai nekas nekur neaizplūstu, taču tas ir un paliek atkritumu kalns. Un tas ar katru dienu aug lielāks!

Statistika:
* 2015. gadā pasaulē radīja 380 miljonus tonnu jaunas plastmasas. Tas ir apmēram tik, cik sver divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju.
* Aptuveni 40% no radītās plastmasas kļūst par iepakojumu un tiek izmantota vienu reizi [1].
* Eiropas Savienībā 2015. gadā tika radīts ap 30 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu – aptuveni 16 miljoni tonnu pirms tam bija nodzīvojuši pavisam īsu dzīvi iepakojuma statusā [2].

Izmantotā literatūra:
1. How much plastic does the world produce? Pieejams: https://ourworldindata.org/plastic-pollution#how-much-plastic-does-the-world-produce
2. Reuse and recycling are key to tackling Europe’s waste problem and to foster a more circular economy. Pieejams: https://www.eea.europa.eu/highlights/reuse-and-recycling-are-key
3. Kolāte, Elīna. “Videi draudzīgas idejas ballītes mielastam”. Mammamuntetiem.lv, 2019.