Kad cilvēks no rīta dzer kafiju, velk mēteli un dodas ārā pa durvīm, suns bieži paliek sēžot un klusēdams vēro viņa aiziešanu. Mums šī aina šķiet pašsaprotama, taču suņa skatījumā tā ir noslēpumaina – viņš redz notikumus, bet nesaprot tos tā, kā tos saprot cilvēks. Lai gan suņi nezina, ko nozīmē “darbs” vai “rēķini”, viņi ļoti labi jūt mūsu dienas ritmu un mācās to paredzēt.
Suņa laika izjūta un cilvēka ritms
Vairāki etologi ir novērojuši, ka suņi spēj veidot laika izjūtu nevis pēc pulksteņa, bet gan pēc ritma, smaržām un skaņām. Viņi zina, kad tuvojas saimnieka atgriešanās brīdis – nevis tāpēc, ka saprot, cik ilgi viņš “strādājis”, bet gan tāpēc, ka gaisā un skaņās mainās cilvēkam nemanāmas nianses un atgriešanos nodod trokšņi uz ielas. Tāpēc var teikt, ka suns neizprot darbu kā sociālu fenomenu, bet izjūt to kā noteiktu cilvēka kustības un emocionālā stāvokļa ciklu.
Atdalīšanās un drošības sajūta
Cilvēka došanās uz darbu suņa skatījumā nozīmē atdalīšanos, taču arī paredzamību. Suns ātri iemācās pazīt rituālus – kad cilvēks uzvelk kurpes, satver atslēgas vai uzliek somu, dzīvnieks saprot, ka drīz sāksies “klusuma posms”. Un viņš zina, ka tam sekos prieks par atkalredzēšanos. Šī prognozējamība suņiem sniedz drošības sajūtu un palīdz uzturēt dienas struktūru.
Patiesībā pārmaiņas cilvēka rutīnā var būt lielāks izaicinājums sunim nekā pati prombūtne. Ja cilvēks pēkšņi ilgstoši uzturas mājās, dzīvnieks var būt neizpratnē – pazūd ierastais ritms, un tas var radīt vieglu stresu vai nemieru. Tāpēc arī mūsu darba paradumi, kaut cilvēkam šķiet ikdienišķi, sunim palīdz uzturēt skaidru kārtību viņa pasaules uztverē.
Kā suns uztver cilvēka prombūtni
Vai suns domā, ka mēs ejam uz darbu, lai pelnītu naudu ēdienam un rēķiniem? Droši vien ne. Viņš redz, ka pēc promiešanas cilvēks atgriežas ar jaunām lietām – rotaļlietu, kārumu, svaigu smaržu uz drēbēm. Sunimm cilvēka prombūtne saistās ar resursiem, nevis ar ekonomiku, un šī saikne ir instinktīvi saprotama. Mūsu atalgojuma sistēma viņa skatījumā pārtop par uzvedības ķēdi: cilvēks iet prom, tad atgriežas ar pozitīvu enerģiju un priecīgs atkal redzēt mājdzīvnieku vai ar dāvanām. Tā ir droša un paredzama uzvedība. Suns saprot mūsu dienas ritmu.
Suņa pielāgošanās mūsu dzīves ritmam
Suņi brīnišķīgi pielāgojas saimnieka dienas ritmam. Kamēr cilvēki ir darbā, suņi parasti guļ, bet kļūst aktīvāki, kad jūt atgriešanās pazīmes – soļus kāpnēs, balsi aiz durvīm vai pazīstamu auto skaņu. Tā ir sava veida sadzīves simbioze, kas apliecina, cik cieši mūsu paradumi ietekmē dzīvnieku uzvedību un emocionālo līdzsvaru.
Attiecības – nozīmīgākais jēdziens suņa pasaulē
Varbūt suņi nesaprot, kāpēc mēs strādājam, taču viņi ļoti labi saprot, kāpēc mēs atgriežamies. Viņiem darbs nav mērķis, bet pārtraukums starp diviem kopā būšanas brīžiem. Tieši šajos brīžos – kad cilvēks pārnāk mājās un suns ar priecīgu astes vēzienu viņu sagaida – atklājas būtiskākais: mūsu sarežģītā pasaule suņiem reducējas līdz vienam vienkāršam, bet visvērtīgākajam jēdzienam – attiecībām.