Kāpēc mūsdienu bērniem ir garlaicīgi

Izglītība • 31. Oktobris, 2019
Viens no mūsdienu bērnu netikumiem ir slinkums, slinkums ģenerēt idejas, izgudrot aktivitātes, kā pavadīt brīvo laiku. Tā vietā viņi izvēlas vienkāršāko ceļu – TV, telefonu. Kā palīdzēt un iemācīt bērniem kliedēt garlaicību daudz radošāk, padomos dalās Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Vispirms bez ekrāniem
Moderno tehnoloģiju un interneta laikmets ir viens no iemesliem, kāpēc bērnam rodas šī sajūta – man ir garlaicīgi. Visbiežāk tas notiek, kad ir liegta pieeja internetam. “Viedierīču mīnuss – tā lietošana ikdienā samazina cilvēka radošumu,” norāda psiholoģe. “Ja visas pasaules izklaides ir tik pieejamas ar pāris klikšķiem, tad kādēļ lai bērni piepūlētos un domātu, ko darīt brīvajā laikā? Viņu fantāzija sarūk.”

Ja bērns paziņo, ka viņam ir garlaicīgi, vecāku pienākums nav viņu izklaidēt

Taču patiesībā laiks, kad bērns jūtas garlaicības mākts, ir veselīgs un vērtīgs. Jo ilgāku laiku viņš pavada garlaicībā, jo ir spiests izdomāt, fantazēt, ko varētu padarīt. Laiks “bez ekrāniem” ir brīnišķīgs starts, lai bērni paraudzītos apkārt un sāktu meklēt interesantas nodarbes ne tikai virtuālajā, bet arī reālajā pasaulē. Psiholoģe iesaka – vismaz līdz skolas vecumam bērniem nedot viedierīces. Savukārt skolas vecuma bērnam ierobežot to lietošanas laiku un saturu. “Viss pārējais laiks lai paliek tam, kam tas paredzēts, – mūsu bērnu bērnībai,” piebilst Iveta Aunīte.


“Vecās labās” spēles
Kurš gan būs labāks piemērs, ja ne mēs, vecāki. Mēģiniet atcerēties savas bērnības jautrākās spēles un piedāvāt tās uzspēlēt kopā ar bērniem. Viņiem noteikti patiks lēkt “klasītes” un “gumijas”, celt “štābiņus”, spēlēt “augstāk par zemi” un paslēpes. Nav jābūt lielam galda spēļu ekspertam, lai jautrību sagādātu arī “vecās labās” kāršu spēles, kā, piemēram, “Duraks” vai “Ēzeļi”, vai zīmēšanas un vārdu spēles.

Kas būtu vecāku pienākums? Parūpēties, lai bērnam ir brīvais laiks – vismaz stunda dienā, kad dota iespēja pašam sevi izklaidēt

Redzot, cik daudzpusīga var būt “spēlēšanās” un brīvā laika pavadīšana, pieaug bērna spēja būt kreatīvam. “Bērnībā ir ļoti svarīgi rotaļāties un spēlēties. Šīs nodarbes ne tikai attīsta intelektu, bet vieglā un nepiespiestā veidā māca sadarboties, ievērot noteikumus, pārciest zaudējumus, fiziski norūdīties. Pirmsskolas vecuma bērnam vēlams dienā noskriet tik kilometru, cik viņam ir gadu,” piebilst psiholoģe.


Vecāks nav animators
Ja bērns paziņo, ka viņam ir garlaicīgi, vecāku pienākums nav viņu izklaidēt. Mamma un tētis var šo to ieteikt, norādīt uz iespējām, bet viņiem nav jājūtas vainīgiem un jātēlo izklaides programmas vadītāji. “Bērni pie tā ir pārāk pieraduši, ka kāds viņiem saka, ko un kā darīt. Spēlēšanās tomēr būtu iespēja mazajam beidzot pašam izlemt, kā viņš gribētu pavadīt laiku,” teic Iveta Aunīte. Viņasprāt, liela daļa mūsdienu bērnu ir zaudējuši mākslu rotaļāties. Diemžēl, ja mazais cilvēks bērnībā neiemācās interesanti darboties brīvajā laikā, tas var turpināties arī pieaugušā vecumā. Cilvēks bez vaļaspriekiem var ātri “sadegt”.


Aktivitātes radošumam
Kas tad būtu vecāku pienākums? Parūpēties, lai bērnam ir šis brīvais laiks – vismaz stunda dienā, kad dota iespēja pašam sevi izklaidēt. Mazam bērnam, līdz aptuveni trīs gadu vecumam, vēl var un arī vajag parādīt dažādas iespējas, kā darboties, taču pakāpeniski jāļauj mazulim darboties pašam. Radošumu attīsta lomu spēles – spēlēšanās ar lellēm, dzīvnieku figūriņām, “Lego” cilvēciņiem, māju būvēšana no klucīšiem.

Patiesībā laiks, kad bērns jūtas garlaicības mākts, ir veselīgs un vērtīgs

Nav obligāti jāpērk dārgas rotaļlietas, lai bērnam būtu, ar ko kliedēt garlaicību. Visbiežāk parastas ikdienišķas aktivitātes ir daudz vērtīgākas un attīstošas. Nereti reklāmu iespaidā un spožo rotaļlietu ielenkumā, kāds ir lielveikalos, aizmirst pat par tik vienkāršu nodarbošanos kā zīmēšana un krāsošana. Ja vien bērnam iedod zīmuļus vai ūdenskrāsas un papīru vai krāsojamās lapas, viņš var ilgu laiku pavadīt “ķēpājoties” un jau vēlākā vecumā – skaisti zīmējot. Arī darbošanās ar aplikācijas papīru vai plastilīnu ir aizraujoša. Jāļauj bērnam uztaisīt pilsētiņu ar tās iedzīvotājiem no mīkstā plastilīna. Viņš būs sajūsmā. Kā arī nevar aizmirst, ka bērna fantāziju attīsta grāmatas, sākot ar lappušu šķirstīšanu un krāsainu bildīšu skatīšanos un beidzot ar lasīšanu.


Populārākie raksti