Kā attārpošana ietekmē mājdzīvnieku un cik bieži tā būtu jāveic?

Šobrīd pieejami dažādi un kvalitatīvi attārpošanas līdzekļi – gan tabletes, gan pastas, gan šķidrumi, kā arī lokāli uz ādas lietojamas medikamentu formas. Svarīgākais, iegādājoties attārpošanas līdzekli, ir zināt sava mīluļa svaru, kā arī minēt, kad pēdējo reizi attārpošana veikta un vai ir manītas pazīmes, ka ir zarnu parazīti, piemēram, caureja vai vemšana, parazītu daļiņas, svara zudums un citas pazīmes. Profilaktiska attārpošana ir jāveic 2–4 reizes gadā atkarībā no dzīvnieka dzīvesveida.

Tiem dzīvniekiem, kas regulāri iet ārā, kam ir tendence ēst to, kas nokritis uz zemes, vai kuri ēd svaigu ēdienu, profilaktiska attārpošana nepieciešama biežāk, aptuveni reizi 3 mēnešos. Ja parazītu invāzija konstatēta, atkarībā no to veida jau tiek piemērota attārpošanas shēma, kuru individuāli piemēro veterinārārsts.

Cik bieži jāattārpo mājdzīvnieki?

Šis jautājums bieži aktuāls kaķu saimniekiem. Ja kaķis uzturas tikai dzīvoklī, vai tas ir jāattārpo? Atbilde ir jā. Šajos gadījumos attārpošana var tikt veikta retāk nekā ārā ejošiem kaķiem, bet jāveic tā ir tik un tā, jo, piemēram, blusas, kas neaicinātas var ienākt dzīvoklī, ir starpsaimnieks zarnu parazītiem, kā arī mēs paši mājoklī varam ienest parazītu oliņas.

Kaķiem, kas dodas ārā, tāpat kā suņiem attārpošana rekomendējama 4 reizes gadā, tātad ik pa 3 mēnešiem pretparazitārās tabletes būtu jāiedod. Ja sunim tabletes viegli iedodamas ar kādu kārumu, gadās, ka kaķim tablešu iedošana ir ļoti apgrūtināta un saimnieki saka, ka tas mājas apstākļos nav izdarāms. Šajos gadījumos kā variants ir attārpošana pie veterinārārsta, jo klīnikas apstākļos tablešu iedošana mēdz būt vienkāršāka, bet ir pieejami arī uz ādas lietojami līdzekļi, kas organismā uzsūcas caur ādu un ir risinājums to kaķu saimniekiem, kuri nevar iedot tabletes vai atvest kaķi līdz veterinārārstam.

Kaķēna un kucēna vecumā attārpošana ir jāveic biežāk

Pirmā attārpošana dzīvē tiek uzsākta jau 3 nedēļu vecumā, un līdz 6 mēnešu vecumam tā jāveic reizi mēnesī, jo jauniem dzīvniekiem parazītu risks ir krietni augstāks.

Kāpēc ir mājdzīvnieki ir jāattārpo?

Zarnu parazīti nodara nopietnu kaitējumu dzīvnieka organismam. Pirmkārt, tie būtiski samazina imunitāti, paverot ceļu citām saslimšanām. Otrkārt, tie ir milzīgs kairinātājs gremošanas traktam, izraisot caureju un vemšanu, kas var novest pat pie zarnu samaukšanās un nepieciešamības pēc ķirurģiskas operācijas. Pie lielām parazītu invāzijām mēdz novērot pat mazasinību, kas ir nopietns apdraudējums dzīvībai. Jāsaprot, ka parazīti migrē arī caur asinsriti un plaušām savās attīstības stadijās, tādējādi bojājot citus orgānus. Un noteikti jāpatur prātā, ka arī cilvēks var tikt inficēts ar parazītiem, kas aktuāli suņiem un kaķiem, tādēļ gadījumos, kad zarnu parazīti ir konstatēti mājas mīlulim, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai izvērtētu nepieciešamību pēc medikamentiem arī citiem mājiniekiem.

Kā saimnieki uzzina, ka mājdzīvniekam ir zarnu parazīti?

Visbiežāk tārpi tiek manīti fekālijās vai vēmekļos. Bieži saimnieki pamana, ka dzīvnieks zaudē svaru un tam ir gremošanas traucējumi, tomēr šīs pazīmes ir novērojamas pie ļoti daudzām saslimšanām, tādēļ nevajadzētu uzreiz pieņemt, ka pie vainas ir zarnu parazīti, pirms ir izslēgtas citas saslimšanas.

Saimniekus nereti satrauc profilaktiska medikamentu došana mājdzīvniekam, ja parazītu tam nav. Šajos gadījumos kā risinājums ir regulāra fekāliju nodošana laboratorijā, lai pārbaudītu parazītu klātbūtni, tomēr mūsdienās izmantojamie preparāti ir droši, plaši pētīti un dzīvniekam kaitējumu nerada, savukārt parazītu klātbūtne organismā gan.