Ļena Valdmane
Suņu dzīves eksperte, kinoloģe

Kā rīkoties, ja bērni kaitina dzīvnieku vai dara tam pāri?

Mājdzīvnieku labsajūta • 22. Aprīlis, 2020
Otrpus žogam varoņi ir visi – bet, kas notiks, satiekoties aci pret aci? Suņu saimnieki ir noraizējušies par bērnu un pieaugušo visatļautību pret dzīvniekiem, kas atrodas aiz sētas. Suņi tiek kaitināti, bakstīti ar kokiem un pat apmētāti ar akmeņiem. Kā rīkoties?

Vienpadsmit gadus vecais Dodžers un četrus gadus vecais Dugijs var lepoties ar plašu pagalmu. Ja Dodžers ir miermīlīgs un paklausīgs puika, tad adoptētais Dugijs pagalmā ir īsts delveris.

“Ar viņu mums viņa rakstura dēļ suņu skolā gāja diezgan pagrūti, bet nu mēs centāmies un, cik maksimāli ar viņu varējām, tik mēs arī darbojamies un, protams, arī šobrīd darbojamies,” stāsta Dodžera un Dugija saimniece Agnese Birkenšteina.

Ikdienā suņi dzīvo gan pagalmā, gan iekštelpās. Tā kā šobrīd Agnese uzturas mājās, viņa sākusi novērot to, ko kaimiņi teikuši jau agrāk – ka bērni suņus kaitina, lēkājot pie sētas un bakstot ar kokiem.

“Dugim ir tas, kad viņš ir skaļš un tad bērniem tieši interesantāk , kad viņš rej un tad var provocēt viņu, lai viņš rej skaļāk un līdz ar to, ja Dugi aiztiek, tad arī Dodžers iet aizstāvēt,” stāsta Dodžera un Dugija saimniece Agnese Birkenšteina.

Protams, noķert kaitinātājus neizdodas – bērni vienmēr aizskrien un saimniekam jādomā, kā suņus nomierināt. Turklāt Agnese novērojusi dzīvnieku ķircināšanu arī pret citiem suņiem.

“Divas meitenes gāja pa priekšu un kaimiņu suni sāka kaitināt, un viņām bija koks rokā un viņas tur lēkāja uz sētu un tas suns, protams, tā kā asi reaģēja un tad es tikai dzirdu, ka tās meitenes saka, davai iemetam viņam ar koku. Nu un tad es arī teicu, meitenes, ko jūs darāt, ka tā nedrīkst darīt!” stāsta Dodžera un Dugija saimniece Agnese Birkenšteina.

Lai gan Dugijs un Dodžers ir skoloti suņi, saimnieci uztrauc, ko šāda rīcība mīluļiem var nodarīt ilgtermiņā – ja nu suns atceras pāridarītāju situācijā, kad abi satikušies uz ielas?

“Tajā gadījumā, ja viņš uzbruks, tad jau būšu vainīga es kā saimniece, ne jau tas cilvēks, kurš viņu ir iepriekš, piemēram, nesaku regulāri, varbūt vienu, divas reizes viņš viņu pakaitinājis, un jā, tad uzbruks un tad es būšu pie vainas,” atklāj Dodžera un Dugija saimniece Agnese Birkenšteina.

Ko darīt? Padomu sniedz eksperte.

Lai gan pieaug atbildīgo saimnieku skaits, kuri apzinās obligātu mīluļa apmācību, daudzi joprojām suņu skolu uzskata par nevajadzīgu ekstru. Taču tikai paklausīgu suni būs iespējams kontrolēt stresa situācijā, tādēļ kucēna skološanu vajadzētu sākt jau trīs mēnešu vecumā.

“Suni var sasaukt, vieglāk atsaukt no sētas, varbūt dot viņam kādu komandu tur aizliedzošu vai klusu,” atklāj Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe, Ļena Valdmane. “protams, nevar prasīt no suņa, lai viņš nereaģē vispār vai nerej, jo riešana ir normāla, dabīga parādība sunim, suns tādā veidā komunicē un brīdina saimnieku vai nu par briesmām, vai vienkārši aiz uzbudinājuma rej.”

Ja suns ilgstoši tiek kaitināts, viņam var rasties uzvedības problēma – tā sauktais nožogojuma stress. Suns pastiprināti uzmana visus, kas pārvietojas aiz žoga.

“Tas rodas tāpēc, ka ir kaut kāds kairinājums aiz tā žoga, vai nu cilvēki, vai riteņbraucēji, vai tie paši bērni, kas speciāli provocē un kaitina suni. Un suns to kairinājumu redz un dzird, bet nevar sasniegt, netiek klāt, līdz ar to tad suns sāk riet, pastiprināti patrulēt gar to žogu,” stāsta Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe, Ļena Valdmane.

Suns bērnus var uztvert dažādi – gan kā draudu, gan kā rotaļu biedru. Taču, ja pret suni tiek vērsta agresija, dzīvnieks to saprot – un atceras! Kā mīlulis reaģēs ārpus sētas?

“Suņiem ir šāda asociatīva atmiņa, kas ir visspēcīgākā, un tad suns atceras kaut kādas konkrētas lietas, cilvēkus vai kaut kādu pieredzi, ko viņš ir guvis kādā situācijā,” norāda Ļena Valdmane, “suns reaģē uz šo te konkrēto darbību, uz to bērnu ar koku vai bērnu, kas lec vai kliedz aiz žoga. Tā, ja tas bērns vienkārši iet garām, tad visticamāk suns arī vienkārši to bērnu ignorēs.”

Daudz kas ir atkarīgs no konkrētā suņa temperamenta. Stresa situācijā dzīvniekam ir divas iespējas – bēgt vai cīnīties. Sevi aizstāvēt vai padoties – un ieslīgt bailēs.

“Arī miermīlīgu suni visu laiku kacinot vai apmētājot ar akmeņiem, vai kaut kā nepārtraukti viņu kaitinot, vienā brīdī tiešām būs sasniegta robeža un suns sāks asi reaģēt uz to. Viņš sāks riet, viņš sāks uzbrukt, un viņš varēs arī iekost,” skaidro Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe, Ļena Valdmane.

Iemesli, kādēļ bērni pret suņiem izturas ļauni, ir dažādi. Pavisam mazi bērni to uzskata vienkārši par spēli – aizmeta akmentiņu un skatījās, kāda būs suņa reakcija. Jūtīgais vecums ir četri līdz seši gadi, kad bērni sāk viens otru atdarināt.

“Ja bērni virs piecu, sešu gadu vecuma mēģina tomēr kaitēt dzīvniekam, mēs nekādā gadījumā to nevaram uzskatīt par normu,” norāda bērnu psiholoģe Iveta Aunīte, “vēl viens iemesls ir bērni, kuri cieš kaut kādu iemeslu dēļ, paši ir ļoti nelaimīgi un tad sameklē kādu, kas nav spējīgs pretoties, kurš ir mazāks, kurš ir bezpalīdzīgāks, un to savu agresivitāti, to savu sāpi pārliek uz dzīvnieku, kurš nu šinī gadījumā ir gadījies pa rokai.”

Ja bērnam jau agrā vecumā nav mācītas robežas, piemēram, ka nedrīkst spert vecākiem, vēlāk šāda rīcība var izpausties uz citiem – gan suņiem, gan cilvēkiem.

“Vecākiem ir jāizrāda un ļoti uzmanīgi jāvēro, vai bērni neizdara līdzīgas darbības arī tad, kad vecāki neredz. Jo kādreiz vecāku klātbūtnē bērni spēlē vienu lomu, bet, vecākiem nezinot, vai aiz muguras kaut ko citu,” skaidro bērnu psiholoģe Iveta Aunīte, “ja mēs runājam par mērķtiecīgu agresivitāti, par darbību, kas dod acīmredzamu prieku, par tādu mērķtiecīgu cietsirdību, nu šeit nepietiek tikai ar audzināšanu, visticamāk, būs vajadzīgs ar kādu speciālistu pakonsultēties un, iespējams, arī lietot kādu medikamentu.”

Dažkārt pašiem vecākiem ir nepatika pret suņiem – un bērni to pārņem. Tas nekādā gadījumā nav attaisnojums, lai par dzīvnieku ņirgātos. Taču tie bērni, kas ar dzīvnieku kopā uzaug, diez vai gribēs darīt pāri – šeit lielākais audzināšanas darbs jāiegulda vecākiem.

Kamēr vecāki māca bērniem labu izturēšanos pret dzīvniekiem, ko darīt saimniekiem? Pirmkārt, suni apmācīt. Bez paklausības suni nebūs iespējams atsaukt no žoga un iemācīt ignorēt aiz tā notiekošo.

Otrkārt, padomāt, kādu informatīvo zīmi liekam pie sētas. Nereti tieši uzraksts “sētā nikns suns” rada cilvēkiem interesi paskatīties, kas tad aiz žoga slēpjas. Tāpat laikā, kad parasti novēro kaitināšanu, piemēram, kad bērni dodas mājās pēc skolas, vēlams suņus iesaukt istabā vai voljērā. Jāatceras – atbildība jāuzņemas gan bērnu vecākiem, gan suņu saimniekiem. Jo labi audzinātiem jābūt visiem.


Populārākie raksti