Kaviārs ar šampanieti vai pankūkas ar ikriem – tās ir brīnumgardas delikateses, kas liek domāt par karaļa cienīgu mielastu.
Salīdzinot veikalā nopērkamo ikru iepakojumus, redzam, ka it kā viens un tas pats produkts pieejams plašā cenu amplitūdā. Turklāt dažreiz ikri fasēti stikla burciņā, skaisti izrādot vienādas pērlītes, citreiz – necaurredzamā bundžā, atstājot neziņā par to, ko īsti grasāmies iegādāties. Kā tad izvēlēties vislabāko produktu? Lai to noskaidrotu, devos ciemos pie kompānijas Sanitex, kas izplata savvaļas laša ikrus Santa Bremor un Russkoje More.
NO UPES LĪDZ VEIKALA PLAUKTAM
Tradicionāli ikrus iegūst no savvaļas zivīm nārstošanas laikā. Mūsdienās – arī no fermās audzētām zivīm, kas “nārsto” visu laiku. Veikalu plauktos atrodami savvaļas zivju, fermās audzētu zivju, biofermās audzētu zivju un mākslīgie ikri. Protams, savvaļas zivju ikrus var uzskatīt par vislabāko produktu, jo zivis nārstojušas dabiskos apstākļos un barojušās tikai ar dabisku barību.
Fermās audzētās zivis tiek barotas ar uzturvielām, kas veicina ikru veidošanos un palīdz biežāk un vieglāk tos iegūt. Atkarībā no tā, vai zivis fermā saņem mākslīgu, vai bioloģisku barību, arī ikri tiek atbilstoši apzīmēti – kā fermā vai kā biofermā audzētu zivju ikri.
SAVUKĀRT MĀKSLĪGOS IKRUS IEGŪST NO ZIVJU BULJONA UN JŪRAS ZĀLĒM.
Kā stāsta rūpnīcas Santa Bremor pārstāvji, viņu produkcijas ražošanā izmantotie lašu ikri tiek iegūti Tālajos Austumos nārsta laikā, kas ilgst no jūlija līdz septembrim.
Kad laši no jūras ir iepeldējuši upē pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu dabisku vairošanos, uzraugošās iestādes dod zvejas atļauju. Nozvejotās zivis 6 stundu laikā tiek iztīrītas un ikri – iesālīti.
Pēc tam ikrus sasaldē un ar gaisa transportu maksimāli drīz nogādā rūpnīcās, īpaši pieraugot, lai tie neatkustu. Tikai tad, kad kāds klients kaut kur pasaulē veic pasūtījumu, ikri tiek atkausēti, pildīti burkās vai bundžās un nogādāti klientam. Uz Santa Bremor iepakojumiem vienmēr norādīti trīs datumi : tie, sākot no kreisās puses, nozīmē laiku, kad zivs ir nozvejota, datumu, kad ikri fasēti, bet labajā pusē atzīmēts produkta derīguma termiņš – gads no nozvejas brīža.
Daži ražotāji ikrus vispirms sasaldē, pēc tam atkausētus sāla un uzreiz pilda burkās vai bundžās, kur tie gaida savu pircēju. Ja uz iepakojuma nav norādīti trīs datumi, tie, visticamāk, nav savvaļā, bet gan audzētavā iegūti ikri, kur tos iegūst visu gadu. Arī bio ikri tiek iegūti visu gadu no zivīm, kas barotas ar bioloģisku pārtiku.
ARĪ VISI LAŠU IKRI NAV VIENĀDI!
Veikalos nopērkami dažādu veidu lašu ikri, kam piemīt atšķirīgas garšas nianses – kuprlaša jeb gaišā laša, nerkas jeb sarkanā laša un ketlaša ikri.
KUPRLAŠA ikri ir apmēram 5 mm lielas pērlītes rozīgi sarkanā krāsā ar klasisku, maigu ikru garšu un patīkamu pēcgaršu.
NERKAS JEB SARKANĀ LAŠA ikri ir izteikti ķieģeļsarkanīgi, nedaudz pikanti un rūgteni, salīdzinoši mazāki – ap 3 mm.
KETLAŠA ikri ir sarkanīgi rozā ar nedaudz oranžīgu toni, ļoti piesātinātu garšu un blīvu konsistenci. Tie ir arī vislielākie – ap 6 mm.
KĀ IZVĒLĒTIES IKRUS?
Viens no galvenajiem faktoriem ikru izvēlē ir cena. Dārgākie ikri tiek iegūti no īstām zivīm, lētākie, visdrīzāk, ir mākslīgi radīti.
MĀKSLĪGAJIEM IKRIEM UZ MARĶĒJUMA NOTEIKTI BŪS NORĀDĪTS MĀKSLĪGIE IKRI, VAI IKRU IMITĀCIJA.
Cenu nosaka arī tas, kur zivis augušas – savvaļā vai fermā, jo tas tiešā veidā ietekmē ikru garšu. Mēdz uzskatīt, ka bundžās parasti tirgo lētākus ikrus, bet tā ne vienmēr ir taisnība, jo iepakojuma veida izvēle ir ražotāja ziņā. Stikla burciņas pircējiem varētu šķist pievilcīgākas, jo ikriem jābūt vesliem un skaistiem, bez plīsumiem, bet to var novērtēt tikai caurspīdīgā iepakojumā.
Valda priekšstats, ka ikriem obligāti jābūt simetriski apaļiem, taču tā nav. Toties jo labāka kvalitāte, jo ikri būs sausāki, bez lieka šķidruma. Veikalā vienmēr pārliecinies, ka ikru burkas vāciņš ir it kā iespiedies uz iekšu. Tas nozīmē, ka ikri ir pareizi konservēti un iepakojumā nav iekļuvis gaiss.
IR VĒRTS ZINĀT
• Ikru smaržai jābūt svaigai – tie nedrīkst smaržot izteikti skābeni vai asi.
• Pēc iepakojuma atvēršanas ikri jāglabā ledusskapī un jāapēd 72 stundu laikā. Tos var glabāt arī ilgāk, taču, nonākot saskarē ar gaisu, mainās ikru smarža, garša un arī sastāvs.