Signe Meirāne

Lieldienu mielasta bagātīgās garšas

Padomi • 19. Marts, 2020
SVĒTKU BRĪVDIENAS IR ĪSTAIS LAIKS, KO PAVADĪT KOPĀ AR ĢIMENI VAI DRAUGIEM – LIELDIENU LAIKĀ IR ČETRAS BRĪVAS DIENAS! 

DODIES PIKNIKĀ UZ KĀDU PARKU, PIE JŪRAS, UZRĪKO PIEMĀJAS DĀRZA PIKNIKU UN PAGATAVO KO GARDU SVĒTKU GALDAM. LIELDIENAS VAR SVINĒT GAN TAUTAS TRADĪCIJĀS, GAN KĀ RELIĢISKUS SVĒTKUS, BET VAR PADARĪT ARĪ PAR VIEGLU, PRIECĪGU UN MODERNU ĢIMENES KOPĀ SANĀKŠANU PAR GODU PAVASARIM, KAS NEUZLIEK NEKĀDUS PIENĀKUMUS. TIEŠI TĀPAT IR AR LIELDIENU GALDU. VIENAM TĀS BŪS BROKASTIS PĒC BAZNĪCAS APMEKLĒJUMA, CITAM – OLU RIPINĀŠANA UN IZĒŠANĀS, VĒL KĀDS PA ĪSTAM SVINĒS PUSDIENLAIKĀ VAI VAKARĀ, GALDĀ CEĻOT CEPEŠUS.

Lai gan man patīk ideja par Lieldienu svinēšanu ar vakariņām, mūsmājās vēl arvien īstās svinības notiek dienas pirmajā pusē un sākas ar pirmo un svarīgāko darbu – olu krāsošanu, kas vienmēr notiek tikai un vienīgi ar sīpolu mizām. Tradīcija jau no manas bērnības ir sagriezt vecās, tīrās zeķubikses un zeķes, tās pildīt ar sīpolu mizām un graudiem, likt iekšā olu un satīt ar diegu. Tā cita pēc citas olas nonāk katlā. Kamēr tās vārās, visi klāj un dekorē galdu, bet es gatavoju to, ko celt galdā. Mums uz galda ir daudz gardumu: paštaisīta paipalu olu majonēze (man patīk tās vieglums), kūpināts savvaļas lasis vai pikša, kaut kas ar tunci, jo tas ļoti piestāv olām, pašcepta maize – vai nu vīra vai manis cepta, un, protams, kādi salāti.

Kamēr pieaugušie vēlo rītu iesāk ar gardu kafiju, bērni – ar paštaisītu citronu limonādi. Tad tiek attītas olas, visi piedalās olu kaujās un ietur kopīgu maltīti. Desertā mēdz būt pasha, itāļu maize Colomba, kaut kas ar marcipānu vai arī citronu tartes – tas atkarīgs no tā, kāds ārā laiks un man – garastāvoklis. Katrā gadījumā mūsu mājās vēl nav piedzīvotas tādas Lieldienas, kad galdā ir tikai viens deserts. Un neiztrūkstoša svinību sastāvdaļa ir nesteidzīga pastaiga pēc maltītes.

Tradīcijas dažādās pasaules valstīs gan mēdz būt krietni atšķirīgas. Varbūt ir vērts smelties tajās iedvesmu vēl nebijušam Lieldienu galdam arī tavās mājās?

Britu tradīcijās galvenā Lieldienu maltīte ir svētdienas pusdienas, kad tiek pasniegts jērs ar piparmētru mērci vai šķiņķis, cepti kartupeļi un desertā, slavenākā no visām kūkām – Simnel Cake, žāvētiem augļiem un garšvielām bagāts un ar marcipānu pārklāts gardums. Neiztrūkstoša maltītes sastāvdaļa ir arī hot cross buns – rauga maizītes ar rozīnēm, dekorētas ar mīklas krustu, – un šokolādes olas.

Francijā, pēc Lieldienu dievkalpojuma visa ģimene parasti sapulcējas mājās un sāk mielastu ar glāzi dzirkstošā vīna vai šampanieša un uzkodām. Pēc tam seko gara, nesteidzīga maltīte ar jēru, kartupeļiem, dārzeņiem un Pâté de Pâques Berrichon jeb mīklā ieceptu pastēti, kas noslēdzas ar dažādiem desertiem un slaveno mouna – saldu brioša maizi.

Pēc neskaitāmām parādēm pilsētas ielās un dievkalpojuma arī itāļi sanāk kopā uz svētdienas pusdienām, galdā ceļot jēru, salami, olas, Torta Pasqualina (filo mīklas pīrāgu ar spinātiem), Pastiera napoletana (kūku ar rikotas sieru) un Colomba (raudzētu maizi ar mandelēm).

Savukārt katra kārtīga austrieša māja noteikti ir izrotāta ar kādu no klasiskajiem olu kokiem – kociņu, kura zari tiek dekorēti ar raibām olām. Līdzīgi kā latvieši, arī austrieši spēlē Eierpecken – olu sišanu, bet mielastā bauda ķiploku krēmzupu, šķiņķi ar sautētiem kāpostiem un Lieldienu jēru, kas patiesībā ir tradicionāla kūka jēra formā.

Grieķu Lieldienu galds vienmēr lūst no ēdieniem – tur ir tsoureki maize, jēra cepetis, vista ar citronu un kraukšķīgiem kartupeļiem jeb kotopoulo lemonato sti skhara, baklava, tzatziki mērce, spinātu un siera pīrāgs spanakopita, sviesta cepumi koulourakia un krētiešu deserts galaktoboureko. To visu bagātina raki, alus un vīns, bet punkts uz “i” ir stipra grieķu kafija.

Slovēnijā līdzās daudziem tradicionāliem ēdieniem tiek pasniegta riekstu maize, Krievijā – kuličs, Armēnijā – maize choreg, Āfrikā – rīsi ar tomātiem, Tuvajos Austrumos – moutabal jeb grilētu baklažānu krēms, bet Kanādā, kur Lieldienas vairāk svin vakariņu laikā, galda tiek celts šķiņķa, tītara vai kāds cits cepetis ar bagātīgu klāstu dārzeņu.

Iepazīstot ēdienu tradīcijas dažādās pasaules valstīs, skaidrs ir viens – pēc 40 dienu gavēņa visi ir izsalkuši pēc kā sātīga un garda, pēc svētkiem un bagātīgi klātiem galdiem. Vienalga, vai tās būtu brokastis, pusdienas vai vakariņas, Lieldienas ir laiks, kad neatkarīgi no valsts un tradīcijām visa saime sanāk kopā un garšīgi paēd.


Populārākie raksti