Olga Ļubina

Zivis un jūras veltes bērnu uzturā!

Padomi • 14. Augusts, 2019
Zivju sortiments ir diezgan plašs, bet vai visas zivis un jūras veltes ir piemērotas arī bērniem? Kādā vecumā un secībā tās piedāvāt mazajiem gardēžiem? Vispirms būtu svarīgi atgādināt, kāpēc ir vērts iekļaut zivis un to produktus bērnu uzturā.

Zivis satur visas neaizvietojamās aminoskābes, kas ir nepieciešamas organisma normālai augšanai un attīstībai. Tāpat zivīs 100 gramos produkta ir aptuveni 20 grami olbaltumvielu, kas ir galvenais organisma būvelements. Zivīs ir daudz taukos šķīstošo vitamīnu, tādukāD,A,EunK,kāarīzivisirļoti bagātīgs nepiesātināto taukskābju avots. Tās satur polinepiesātinātās un omega 3 taukskābes, kā dēļ vien būtu vērts ēst zivis. Omega 3 taukskābes nodrošina labāku nervu sistēmas darbību un uzlabo imūnsistēmu, kas ir svarīgi jebkurā vecumā, bet it īpaši bērniem, kuri vēl aktīvi aug un attīstās.

Zivis bērna uzturā var sākt pakāpeniski ieviest, kad zīdainis ir sasniedzis 10 mēnešu vecumu. Mans ieteikums būtu sākt ar mencu, lasi vai foreli. Menca ir ļoti labs olbaltumvielu avots. Turklāt mencas fileja ir liesa, tāpēc tā mazāk noslogos gremošanas trakta darbību pašiem mazākajiem. Kad jau ir nobaudīta menca, iesaku turpināt ar foreli un it īpaši ar Latvijā audzētām varavīksnes forelēm. Forele satur vairāk polinepiesātinātās taukskābes nekā menca, bet nav tik trekna kā lasis, tāpēc arī forele būs gana draudzīga mazā bērna gremošanas sistēmai. Tikai tad, kad mazais gardēdis jau pagaršojis mencu un foreli, ir īstais laiks piedāvāt lasi.

Lielākiem bērniem zivju ēdienkarte var būt daudz plašāka. Mans ieteikums būtu iekļaut uzturā Arktikas paliju un zandartu. Zandarta gaļa ir ļoti liesa – 100 gramos zivs gaļas ir tikai viens grams tauku, ~ 85 kilokalorijas, bet veseli 18 grami vērtīgo olbaltumvielu. Zandarts satur arī dažādas minerālvielas, piemēram, fosforu, kāliju, jodu, molibdēnu un mangānu. Arktikas palija šobrīd kļūst aizvien populārāka. Palija ir lašu dzimtas pārstāvis, tai piemīt viegli rozā krāsa, līdzīgi kā forelei vai lasim, taču tā nav tik spilgta. Palija arī nav tik trekna kā lasis vai forele, un līdz ar to tā ir vieglāk sagremojama. Toties olbaltumvielu tajā gan ir vairāk kā citās lašveidīgajās zivīs. To arī ir viegli pagatavot. Iesaku pamēģināt apcept
paliju cepeškrāsnī ar zaļumiem un citrona šķēlīti – ātri, vienkārši un ļoti garšīgi.

Vecāki mēdz jautāt, kad ieviest uzturā dažādas jūras veltes – garneles, kalmārus un mīdijas. Tā kā jūras veltes ir visai alerģiski produkti, tos neiesaka ieviest uzturā agrāk par trim gadiem. Tāpat no jūras veltēm vajadzētu atturēties tiem bērniem, kuriem ir alerģija pret zivīm un ļoti augsts risks uz krustenisko alerģisko reakciju. Ja alerģiskā reakcija uz zivīm un jūras veltēm nav novērota, tad, protams, ir ieteicams iekļaut bērna ēdienkartē arī šos produktus.

Gan garneles, gan mīdijas ir augstvērtīgs olbaltumvielu avots, tās satur omega 3 taukskābes un dažādas minerālvielas, kā, piemēram, dzelzi, cinku un varu, kā arī B12 vitamīnu. Garneles satur arī daudz holesterīna, taču bērniem tas nekaitē, tieši otrādi – samērīgās devās holesterīns ir vajadzīgs hormonu regulācijai organismā. Vēl gribētu piebilst, ka ēdot gan zivis, gan jūras veltes, īpaši mīdijas gaļu, bērns ir jāmāca ēst prātīgi, jo tur var būt gan asakas, gan čaulas gabaliņi, kas var ievainot mutes dobumu.


Populārākie raksti

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.