Siltajā sezonā atpūta nav iedomājama bez piknikiem, grilēšanas un maltītēm svaigā gaisā. Daudzi cilvēki šajos brīžos vēlas ņemt līdzi savu suni, un tas var būt lielisks veids, kā pavadīt laiku kopā ārpus mājām. Tomēr jau no pirmā piknika ir svarīgi apzināties, ka šādās situācijās mēs veidojam jaunus ieradumus – gan sev, gan sunim.
Tieši ēšana ārā nereti kļūst par vidi, kurā suns iemācās prasīt ēdienu no galda. Ja saimnieki vēlas izvairīties no ubagošanas, būtiski jau sākumā izlemt, kādi būs noteikumi: vai suns saņems cilvēku ēdienu, vai tomēr ģimene konsekventi ievēros principu, ka maltītes laikā sunim no galda nekas netiek dots.
Suns nemēģina manipulēt – viņš mācās
Suns nav manipulators un neizdomā ar lielām acīm pie galda emocionāli šantažēt cilvēku. Viņš vienkārši mācās no pieredzes. Ja konkrēta uzvedība nes rezultātu, suns to atkārtos vēl un vēl.
Parasti viss sākas pavisam nevainīgi. Suns pienāk klāt, apsēžas un skatās. Kāds pasmejas un iedod mazu gaļas gabaliņu. Citreiz suns noliek galvu uz ceļgala, un kāds atkal padodas. Vēl kādu reizi bērns netīšām nomet ēdienu zemē. Suns ātri saprot vienkāršu principu: cilvēku ēšana nozīmē iespēju kaut ko dabūt. Nākamajā reizē viņš pie galda ierodas jau ar lielāku pārliecību.
Kāpēc “tikai vienreiz” bieži nav tikai vienreiz?
Saimnieki bieži saka: “Es jau tikai vienreiz iedevu.” Taču suņiem ne vienmēr nepieciešami daudzi atkārtojumi, lai saprastu sakarību. Dažiem pietiek ar pāris reizēm, īpaši tad, ja atlīdzība ir ļoti vērtīga, piemēram, gaļa, siers vai desiņa.
Uzvedību īpaši spēcīgi nostiprina neparedzamība. Ja suns reizēm kaut ko dabū, bet reizēm ne, viņš mēģinās vēl vairāk. Tas darbojas līdzīgi kā spēļu automāts: tieši neziņa par iespējamo balvu rada motivāciju mēģināt atkal.
Tāpēc svarīgākais jautājums nav, kā vēlāk pārtraukt ubagošanu, bet gan – kā šo ieradumu neiemācīt jau pašā sākumā.
Skaidri noteikumi palīdz sunim justies droši
Sunim ir daudz vieglāk dzīvot pasaulē, kur noteikumi ir saprotami un konsekventi. Ja mājās pie galda neko nedrīkst prasīt, bet piknikā pēkšņi viss ir atļauts, suņaprāt, rodas juceklis. Viņš nemēģina būt nekaunīgs, vienkārši cenšas saprast, kuri noteikumi šobrīd darbojas. Tāpēc visai ģimenei vēlams vienoties par vienotu pieeju. Bieži vien problēma nav suns, bet cilvēku mainīgie noteikumi. Viens ģimenes loceklis saka “nedrīkst”, bet otrs slepus pabaro zem galda, jo “viņš tik mīļi skatās”. Rezultātā suns saņem pretrunīgu informāciju un turpina mēģināt.
Iemāciet alternatīvu uzvedību
Svarīgi nav tikai pateikt sunim, ko nedrīkst darīt. Daudz labāk strādā pieeja: “nedari to, dari šo.” Pirms pikniku sezonas sunim var iemācīt savu vietu – sedziņu, paklājiņu vai konkrētu zonu, kur viņš mierīgi uzturas laikā, kad cilvēki ēd.
Šī vieta nav sods vai izolācija. Gluži pretēji, – tā kļūst par paredzamu zonu, kur suns zina, ko no viņa sagaida. Ja vēlaties suni iesaistīt kopīgajā ēšanas mirklī, var sagatavot viņam piemērotu aktivitāti: košļājamu gardumu, piepildītu rotaļlietu vai īpašu našķi, ko viņš saņem, kad atrodas savā vietā. Tādā veidā cilvēki ēd, bet suns mierīgi nodarbojas ar savu lietu un netraucē viesiem.
Nemāciet mieru pašā sarežģītākajā brīdī
Liela kļūda ir sākt mācīt mierīgu gulēšanu tikai tad, kad visi jau ēd šašliku un galdā parādās smaržīga gaļa. Šādā situācijā prasīt no suņa paškontroli ir ļoti grūti. Daudz efektīvāk ir sākt pakāpeniski mācīt pavadīt laiku savā vietā – vispirms mājās, uz īsu brīdi un bez liekiem traucēkļiem. Pēc tam var pamazām pagarināt laiku, kurā suns mierīgi uzturas savā vietā, un tikai vēlāk šo prasmi pārnest uz sarežģītāku vidi, piemēram, pikniku vai grilēšanas zonu ārā.
Ne viss cilvēku ēdiens ir piemērots sunim
Piknikos galdā bieži ir marinēta gaļa, trekni ēdieni, mērces, sīpoli, ķiploki, saldumi vai kauli. Daļa šo produktu sunim var būt kaitīgi un radīt veselības problēmas. Reizēm “viens mazs gabaliņš” var beigties ar kuņģa darbības traucējumiem vai pat vizīti pie veterinārārsta. Tāpēc robežas pie galda nav tikai audzināšanas jautājums. Tās ir arī rūpes par suņa veselību un drošību.
Suns nejūtas atstumts, ja nesaņem ēdienu no galda
Daudzi saimnieki uztraucas, ka suns jutīsies atstumts vai nelaimīgs, ja viņam neko nedos no galda. Patiesībā tas, ka suns nedabū burgera gabalu, viņam ciešanas nesagādā. Daudz lielāku spriedzi rada neskaidri noteikumi, pārlieku liels uzbudinājums un frustrācija, kad ēdiens šķiet sasniedzams, bet nav saprotams, kā to dabūt. Ja sunim ir skaidrs scenārijs un alternatīva nodarbe, stress parasti ir daudz mazāks. Viņš var būt kopā ar ģimeni, bet nemācās uztvert katru maltīti kā iespēju uzsākt pārtikas medības.
Kā pamanīt, ka ubagošana kļūst par suņa ikdienas rīcību?
Ir vērts laikus pamanīt pirmos signālus. Ja suns sāk intensīvi skatīties cilvēkiem mutē, sēž pārāk tuvu galdam, baksta ar ķepu, smilkst vai seko katrai kustībai ap ēdienu, tā nav situācija, kurā vajadzētu dusmoties. Tas ir brīdis saprast, ka uzvedība sāk nostiprināties. Jo agrāk saimnieks palīdz sunim iemācīties citu modeli, jo vieglāk būs izvairīties no ieraduma, kuru vēlāk nāktos labot.
Konsekvence veido ieradumus
Suns nepiedzimst par ubagotāju. Lielākoties mēs paši bieži vien pilnīgi netīšām viņam šo uzvedību iemācām. Un tas nav pārmetums – gandrīz katrs saimnieks vismaz reizi ir padevies lielajām acīm pie galda.
Labā ziņa ir tā, ka ar skaidriem noteikumiem un nelielu plānošanu pikniki var būt patīkams piedzīvojums gan cilvēkiem, gan sunim. Mērķis nav suns, kurš atrodas kaut kur fonā un nedrīkst piedalīties ģimenes dzīvē. Mērķis ir suns, kurš spēj mierīgi būt kopā ar cilvēkiem, neuzskatot katru maltīti par iespēju kaut ko dabūt.
Tas sākas ar vienkāršu principu: regulāri, skaidri noteikumi un sapratne, ka katra mazā izvēle šodien veido suņa paradumus rītdienai.