Pastaigas laikā suns mēdz padzerties no peļķēm, taču pat šķietami tīrs ūdens var radīt veselības riskus. Uzzini, kāpēc tas var būt bīstami un kam saimniekiem pievērst uzmanību.
Pēc ūdens izskata nevar noteikt tā drošumu
Daži malki no peļķes nenozīmē, ka suns noteikti saslims. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka pēc ūdens izskata nevaram droši noteikt, kas tajā atrodas. Arī dzidrs ūdens var saturēt piesārņojumu, ko ar aci nav iespējams pamanīt.
Peļķēs nav tikai lietusūdens. Tajās nonāk arī vielas, ko lietus noskalo no apkārtējām virsmām, un gaisa piesārņojums. Uz ielas ūdens var sajaukties ar automašīnu radītu piesārņojumu, eļļām un citām vielām. Pagalmā vai parkā peļķēs var nonākt dzīvnieku urīns un fekāliju daļiņas, savukārt stāvošā ūdenī var atrasties dažādi mikroorganismi.
Piesārņots ūdens var radīt saslimšanas risku
Viena no infekcijām, par kuru vērts zināt suņu saimniekiem, ir leptospiroze. To izraisa Leptospira baktērijas, kas vidē var nonākt ar inficētu dzīvnieku urīnu. Pilsētvidē infekciju var izplatīt, piemēram, žurkas. Suns var inficēties, nonākot saskarē ar piesārņotu ūdeni.
Tas nenozīmē, ka katrā peļķē ir slimību izraisītāji vai pēc katras padzeršanās suns saslims. Taču ne ūdens krāsa, ne smarža, ne peļķes atrašanās vieta neļauj droši pateikt, ka ūdens ir nekaitīgs.
Piesārņota ūdens uzņemšana var izraisīt arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus. Tāpēc drošāka izvēle ir piedāvāt sunim tīru dzeramo ūdeni un nepaļauties uz to, ka pastaigas laikā viņš varēs padzerties no peļķes.
Īpaši jāuzmanās ceļmalās un stāvvietās
Ne visas peļķes ir vienādas. Īpaši nevēlamas vietas dzeršanai ir automašīnu stāvvietas, ceļmalas, garāžu apkārtne un citas teritorijas, kur uz zemes var nonākt tehniskie šķidrumi.
Piemēram, automašīnu logu mazgāšanas šķidrums atkarībā no sastāva un uzņemtā daudzuma var izraisīt saindēšanos. Tāpēc, to uzpildot, svarīgi nepieļaut šķidruma izlīšanu un dzīvnieka piekļuvi izlijušajai vielai. Avots: Pet Poison Helpline.
Bīstams var būt arī antifrīzs. Daļa šo līdzekļu satur etilēnglikolu, kas suņiem ir toksisks pat salīdzinoši nelielā daudzumā. Lai gan par antifrīzu biežāk domājam aukstajā sezonā, piesardzība tā tuvumā nepieciešama visu gadu. Avots: Merck Veterinary Manual.
Dzidrs ūdens nav drošuma apliecinājums – daļu ķīmiskā piesārņojuma ar aci nevar pamanīt.
Arī meža peļķe nav garantēti droša
Mežā peļķes var būt mazāk pakļautas satiksmes radītam piesārņojumam, tomēr arī tajās ūdens nav sterils. Peļķēm var piekļūt savvaļas dzīvnieki un piesārņot tās.
Tāpēc arī pastaigā dabā drošāk ir paņemt līdzi tīru dzeramo ūdeni un piedāvāt to sunim, kad nepieciešams. Princips ir vienkāršs – peļķei nevajadzētu aizstāt suņa ūdens bļodu.