Prasi no sava suņa to, ko esi tam iemācījis. Kucēna apmācību, kas sastāv ne tikai no dažādu komandu apguves, bet arī mājas kārtības, socializācijas un citu uzvedības normu apgūšanas, ko var un vajag sākt jau no kucēna dzimšanas.
Ticamākais, ka savu kucēnu saņēmi 2-3 mēnešus jaunu un tā apmācību tev ir jāsāk uzreiz. Pastāv pieņēmums, ka komandas, ko suns ir apguvis līdz 3 mēnešu vecumam, tas neaizmirsīs nekad. Tomēr darbs pie suņa rakstura un uzvedības veidošanas intensīvi notiek līdz pat pieaugušam vecumam, kas apmēram ir divi gadi un mazākos apjomos turpinās visu mūžu.
Zoopsiholoģijā pastāv apmācību princips “Zelta divpadsmitnieks” un tas nozīmē, ka līdz 12 nedēļām jeb 3 mēnešu vecumam kucēnam jāveic šādas darbības:
Jāstaigā vai jāatrodas uz 12 dažādām virsmām, piemēram, parketa, zāliena, asfalta, smiltīm, slapjas zāles un citām.
Jānododas rotaļai ar 12 dažādiem priekšmetiem. Svarīgi ir iegādāties tikai tādus priekšmetus, kas sunim ir piemēroti, piemēram, plīša rotaļlieta, gumijas rotaļlieta, spēļu striķis, lielākas vai mazākas rotaļu bumbiņas, koka priekšmeti, plastmasas priekšmeti un saimnieka uzraudzībā jāiepazīstina ar stikla, papīru un citiem priekšmetiem. Rūpīgi seko līdzi procesam un neatstāj suni bez uzraudzības ar priekšmetu, ko var sagrauzt un norīt.
Jāsatiek 12 dažādi cilvēki un īpašu uzsvaru lieku tieši uz vecākiem cilvēkiem un bērniem. Ved suni iepazīstināt ar cilvēkiem mēteļos, brillēs vai cepurē, skaļiem, mierīgiem, draudzīgiem un ieturētiem. Tas ir nepieciešams, lai suns pierod, ka cilvēki var būt dažādi un nav nepieciešams īpaši reaģēt, uz kāda sveša cilvēka uzvedības izpausmēm, piemēram, skaļu balsi vai smiekliem.
Jādzird 12 dažādas skaņas un trokšņus, bet nebiedē kucēnu ar tām. Kucēnam ir jāpierod, ka šādas skaņas ir normāla ikdienas sastāvdaļa un uz tām nav nepieciešams reaģēt, piemēram, zvans pie durvīm, tava telefona zvana signāls, ātrās palīdzības mašīnas taurēšana, tava un svešu cilvēku runāšana dažādās intonācijās un skaļumos, dažādu tehnisko ierīču skaņas mājoklī (fēns, mikroviļnu krāsns, veļas mašīna u.c.).
Jāatrodas 12 dažādās vidēs, jo īpaši mašīnas salonā. Sunim jāprot normāli, bez lieka satraukuma, uzvesties ne tikai mājās, bet arī uz ielas, kur blakus brauc mašīnas vai riteņbraucēji, suņu laukumā, parkos, kafejnīcas terasē, kur apkārt ir citi cilvēki un ēdiens, jāprot atrasties arī tavās rokās, ja suņa svars to atļauj. Jāprot braukt liftā, būt mežā, veterinārajā klīnikā un pie jūras.
Jāredz 12 ātri kustošie priekšmeti, kā, piemēram, riteņbraucēju, skrienošu cilvēku vai bērnu, motociklu, kaķi un zirgu.
Kustību attīstīšanai un arī prāta nodarbināšanai kucēnam ir jāpārvar 12 dažādi šķēršļi, piemēram, kāpšana uz un nokāpšana no kaut kā (uzmani, lai augstums nav bīstams), apiešana apkārt kokam, iziešana cauri kartona tunelim, pārlēkšana pāri šķērslim un bumbas ripināšana.
Tev kucēns jātur 12 dažādās pozīcijās, piemēram, zem padusēm, vienā rokā (ar apakšdelmu pieturi suņa dibenu, lai netiktu stiepts suņa vēders), pie krūšu kurvja, nekustīgi uz zemes, mīļojot, jātur rokās un ar pirkstiem jāpārbauda suņa zobi, jāpieskaras tā ausīm, astei un ķepām.
Jāēd no 12 dažādiem traukiem, piemēram, metāla bļodas, šķīvja, plastmasas trauka, konga, karotes, krūzītes, krāsaina trauka, liela un maza trauka.
Jāēd 12 dažādās vietās, kas primāri ir tā ēdamtrauks virtuvē, bet jāradina suni ēst arī ārpus mājām, piemēram, parkā, pagalmā vai automašīnā, kā arī, ja izmantojiet būri, tad jāradina ēst arī tur.
Jārotaļājas un jāatrodas saskarsmē ar 12 dažādiem kucēniem un drošiem, pieaugušiem suņiem. Kucēnus un citus suņus vari sastapt uz ielas, suņu parkos, ciemos pie draugiem vai vislabāk suņu skolā, bet ņem vērā, ka efektīvākais rezultāts tiks iegūts, ja citus suņus tavs kucēns sastaps dažādās vidēs.
Vismaz 12 reizes sunim jāpaliek vienam pašam, bez citiem cilvēkiem un dzīvniekiem (5 līdz 45 minūtes prombūtnē). Tas ir ļoti svarīgi, lai sunim nerastos atšķirtības sindroms. Līdz 3 mēnešu vecumam mēs labprāt ar kucēnu pavadām kopā katru mīļo brīdi, bet izaugot jūs labāk gribēsiet sev patstāvīgu suni, kuru ir iespējams bez problēmām atstāt mājās vai ciemos.
Paralēli šim, kucēnam obligāti jāapgūst mājas kārtības. Nav pieļaujams, ka kucēnam būdamam mazam un ļoti jaukam, tiek atļautas tādas darbības vai uzvedības, ko vēlāk sunim izaugot jūs vairs nevēlēsities, lai tas dara. Piemēram, ja jūs negribiet, ka suns guļ jūsu gultā vai uz dīvānā, tad to nedrīkst atļaut kucēna vecumā. Tas, cik labi uzvedīsies jūsu suns ir atkarīgs tikai no tā, cik labs treneris un saimnieks būsiet jūs pats. Sunim nav jāsaprot, ka tagad tas ir liels suns un tāpēc tieši tagad jūs vairs negribat, ka tas guļ gultā, jo jūsu iztēlē tā ir norma. Suns sapratīs tikai to, ko būsiet tam iemācījis.
Svarīgi jau sākotnēji suni radināt pie ēšanas, gulēšanas, spēlēšanās un nokārtošanās normām. Kucēniem ir jāēd vairākas reizes dienā, bet nemainīgi vecumam tas vienmēr ēdīs no rīta un vakarā. Nekad neatstāj suņa bļodu pilnu ar ēdienu uz zemes, lai suns varētu paēst, kad tam ienāk prātā. Tā nav pareiza pieeja suņa barošanā, jo, pirmkārt, tas ir galvenais iemesls, kas noved pie liekā svara un tas var apgrūtināt jūsu dzīvi. Iekļaujiet suni dažādās ģimenes aktivitātēs, kas notiek arī ārpus mājām, kādā suņiem draudzīgā vietā vai ceļojot. Sunim ir jāsaprot, ka tas ēdīs noteiktā laikā un ja konkrētā laikā tas nepaēdīs, tad nākamā ēdienreize būs tikai vakarā. Noliec suņa barības trauku tam paredzētajā vietā, ļauj sunim ēst 20 minūtes un ja pēc šī laika suns nav visu apēdis vai arī tur redzi, ka suns sāk ar ēdienu spēlēties vai arī neēd un tikai sargā savu bļodu, tad ņem to nost, pat, ja bļodā ir ēdiens. Neuztraucies, tavs suns nenomirs badā un ja tas gribētu ēst, tad apēstu visu un ātri.
Iekārto sunim savu guļvietu un nemaini to bez liekas nepieciešamības. Guļvieta var arī kalpot, kā vieta, kur suns var mierīgi atpūsties un nevienam netraucēt. Piemēram, apēdot ilgi graužamu našķi, guļvieta ir viņa drošības saliņa. Guļvieta var kalpot arī par vietu, kur sunim ir jādodas pēc komandas “vietā”, kas palīdz situācijās, kad ciemos ierodas ciemiņi un suns kļūst pārāk sajūsmināts un sāk neadekvāti uzvesties.
Spēlēšanās laiks var būt noteikts laiks vakarā, ko tu velti tikai savam kucēnam. Spēlēšanās ne tikai nodrošina kucēna pamatvajadzību apmierināšanu, bet caur šādu, nedalītu kontaktu ar saimnieku nostiprinās jūsu abpusējās attiecības, kas ir labs pamats veiksmīgai suņu skoliņas apmācībai. Spēlēšanās ne tikai nogurdina suni fiziski, bet tas ir arī mentālais treniņš, kas attīsta smadzeņu darbību, piemēram, bumbiņas atnešana, kas tiek pozitīvi stimulēta ar veselīgu kārumu.
Kucēni nokārtojas bieži, bet, kā likums tas vienmēr notiks uzreiz pēc pamošanās, ēšanas un spēlēšanās. To atceries un jau laicīgi ved suni ārā. Kad suns ir nokārtojies apbalvo to ar veselīgu kārumu. Nav vēlams suni radināt nokārtošanās iekštelpās uz paklājiņa, jo tas tikai apgrūtinās un paildzinās nokārtošanās apmācību ārā. Līdz noteiktam vecumam kucēns noteikti nebūs spējīgs noturēties nenokārtojoties visu dienu vai pat visas tavas prombūtnes stundas, tāpēc pieņemot mājās kucēnu vēlams pirmās divas nedēļas atrasties tam blakus un nodrošināt to, ka suns tiek izvests nokārtoties ārā. Neuztraucies, nevienam tas nenotiek gludi un bez aizķeršanās, jebkurš kucēns ir kaut reizi paspējis piečurāt istabas grīdu, galvenais - kucēnu par to nesodi.
Socializācijas un mājas kārtības apmācību papildini arī ar kucēnu skoliņu, lai suns iekļautos ģimenē un sabiedrībā, un nebūtu vajadzība to no tās izolēt. Suņa saimniekam ir jāpiepilda suņa bioloģiskās vajadzības un jānodrošina apmācība, socializācija, uzraudzība un kontrole.