Suņa vēdera izeja: kas ir norma, un ko ir vērts nofotografēt vetārstam?

Suņa vēdera izeja ir viena no ikdienas lietām, kam saimniekam jāseko līdzi gluži tāpat kā apetītei, aktivitātei un profilaktiskajiem pasākumiem – vakcinācijai un pretparazitāro līdzekļu lietošanai. Patiesībā vēdera izeja būtiski raksturo suņa organisma darbību un ļoti daudz pastāsta par tā veselības stāvokli. Par normālu un regulāru vēdera izeju tiek uzskatīta nokārtošanās vienu līdz divas reizes dienā. Kucēniem tā ir biežāka, jo gremošanas trakts un vielmaiņa strādā ātrāk, savukārt veciem dzīvniekiem tā var būt retāka. Tāpat ir jāņem vērā, ka fekālijām jābūt brūnas krāsas un formētām. Kādām izmaiņām noteikti jāpievērš vērība?

Suņa vēdera izejas biežums un regularitāte

Gremošanas procesi organismā ir ļoti komplicēti, un ķermenis ir izveidojis unikālu sistēmu, kā pārstrādāt ēdienu, uzņemt vērtīgo un izvadīt nevajadzīgo. Gremošana sākas mutē ar zobiem un siekalās esošajiem fermentiem, un katram gremošanas trakta posmam ir milzīga nozīme. Vēdera izeja ir šī procesa noslēgums, kas ļoti ietekmē dzīvnieka pašsajūtu un norāda uz virkni iespējamo problēmu, tādēļ tai ir jāpievērš uzmanība.

Ja ikdienā suns normāli nokārtojas divas reizes dienā, bet pēkšņi tas notiek biežāk vai izteikti retāk, ir pamats izvērtēt iemeslus. Biežāku defekāciju var veicināt karstums, diētas maiņa, fiziska slodze un biežākas ēdienreizes, kā arī zāles un kārumu ēšana. Ja šie faktori nav mainījušies, bet suns tomēr nokārtojas vairāk nekā trīs reizes dienā, ir jāvēršas pie veterinārārsta. Retāka nokārtošanās vai defekācijas trūkums ilgāk par diennakti var liecināt par aizcietējumiem vai kādu nesagremojamu masu gremošanas traktā, piemēram, norītu svešķermeni vai kaulu masām, ja suns uzturā lieto kaulus. Te būtiski pieminēt, ka nekādā gadījumā sunim uzturā nedodam termiski apstrādātus kaulus, jo tie nepārstrādājas un var izraisīt nopietnus zarnu darbības traucējumus un gremošanas trakta bojājumus! Nekastrētiem suņu puikām izmaiņas defekācijā var būt saistītas ar prostatas palielināšanos, jo palielināta prostata rada spiedienu uz resno zarnu, kas bieži izskatās pēc aizcietējuma – suns it kā mēģina nokārtoties, bet nevar, un porcijas ir mazas. Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, vai suns ieņem normālu defekācijas pozu; izmaiņas tajā var liecināt par kairinājumu gremošanas traktā, muguras sāpēm, un sāpīga defekācija ir tipiska arī perianālo dziedzeru problēmām.

Suņa vēdera izejas konsistence

Vesela dzīvnieka fekālijas ir formētas, viegli savācamas. Ja fekālijas kļuvušas mīkstas vai šķidras, jāvērtē cēloņi. Protams, reizēm šķidra vēdera izeja var gadīties, tādēļ labi, ja suņa mājas aptieciņā ir kāds no līdzekļiem pret caureju, kas nopērkams jebkurā veterinārajā aptiekā. Ja šķidra vēdera izeja ir ilgāka par divām dienām, jāvēršas pie veterinārārsta, jo tas var liecināt par gremošanas trakta iekaisumu. Ilgstoša diareja nav ignorējama pazīme, pat ja citādi suns šķiet vesels, jo caurejas pamatā var būt virkne nopietnu saslimšanu – hronisks enterīts, iekaisīgo zarnu slimība, aizkuņģa dziedzera saslimšanas un citas problēmas. Tāpat gremošanas trakta darbības traucējumi novērojami pie zarnu parazītiem, tādēļ jāpadomā, kad suns pēdējo reizi saņēmis attārpošanas zāles. Uzmanība jāpievērš arī cietām un sausām fekālijām, kas mēdz notikt pie nepietiekamas šķidruma uzņemšanas un atūdeņošanās. Problēmas bieži rodas tad, ja suņi brīvi nokārtojas teritorijā un saimnieks ikdienā šo procesu neredz. Iesaku tomēr vismaz reizi dienā doties ar suni pastaigā vai kopīgā apgaitā pa teritoriju, lai saimnieks zinātu, vai ar suņa gremošanu viss ir labi.

Suņa vēdera izejas krāsa

Normālas fekālijas ir no gaišāk līdz tumšāk brūnām atkarībā no ēdienkartes. Izteikti gaišas fekālijas var norādīt uz aizkuņģa un žults sistēmas saslimšanām, savukārt tumši brūnas un melnas liecina par asiņošanu vai iekaisīgiem procesiem kuņģī un tievajās zarnās. Ja fekālijām ir asins vai izteikts gļotu piejaukums, jāpārliecinās par resno zarnu veselību un perianālo dziedzeru darbību. Ja suns ir ēdis zāli vai ābolus, fekālijās var būt redzamas izmaiņas, tomēr tās būs īslaicīgas un nevajadzētu novērot citus slimību simptomus kā apetītes trūkums vai vemšana, kuru gadījumā obligāti jāvēršas pie veterinārārsta.

Šis tik pašsaprotamais un dabiskais process ir būtisks veselības spogulis, kam noteikti jāpievērš vērība. Izmaiņu gadījumā nevajag kautrēties fekālijas savākt un nodot analīzēm. Veterinārārsts nebūs pārsteigts, ja uzrādīsi tam foto ar dzīvnieka fekālijām – tas mēdz palīdzēt gūt priekšstatu par gremošanas trakta darbību un nonākt pie secinājumiem par suņa veselību.