Suns līdzi uz darbu – vai tas ir pareizi?

Pirms dažiem mēnešiem Vladislava no patversmes adoptēja četrus gadus veco suņu meiteni Semu. Un jau pēc divām kopā pavadītām dienām Sema devās saimniecei līdzi uz darbu reklāmas aģentūrā.

Vladislavas mērķis bija noskaidrot kā Sema reaģē svešā vidē un vai nākšana uz darbu sunim palīdzēs atraisīties.

Sema darba vietā ātri vien iejutās – un tagad kļuvusi par kārtīgu biroja gariņu. Bet vai nākšana līdzi saimniekam uz darbu sunim nāks par labu un netraucēs kolēģiem?

Pieaugušus, adoptētus suņus Rimi mājdzīvniekiem eksperte Ļena Valdmane iesaka pieradināt pie jaunās darba vides pakāpeniski. Sākumā tās var būt divas, trīs stundas dienā.

Daudzas lietas sunim ir svešas, un, protams, pirmajās dienās tas vēl ir papildu stress sunim un papildus slodze, pat, ja mums liekas, ka suns jūtas labi un viņš ir laimīgs, bet viņš arī nevar pateikt, vai ir noguris no tās uzmanības, varbūt grib kaut kur paslēpties.

Savukārt saimniekiem, kuri vēlas uz darbu ņemt līdzi kucēnu socializācijas nolūkos, jāatceras – piecu, sešu mēnešu vecumā kucēnam var būt arī tā sauktais baiļu periods.

Kucēns var arī izturēties tā piesardzīgāk pret citiem cilvēkiem, varbūt pret jaunām vietām, vienkārši to vajag saprast, nevajag ar varu viņam likt kontaktēties ar cilvēkiem un labāk ievērot principu, ka mazāk, bet regulāri, nevis vienu reizi, bet pamatīgi.

Sunim darba vietā stresu var radīt daudzi faktori – nezināmi trokšņi, cilvēku plūsma, kurjeri, smaržas un arī pārtika – kolēģu rosība virtuvē suni var uztraukt vai pat radīt diedelēšanas ieradumu. Tādēļ arī kolēģus ieteicams informēt – suni pa kluso nebarot.

Tāpat jāpadomā, kurš pieskatīs suni, ja saimniekam būs jādodas uz kādu sapulci. Lai mīluli nodarbinātu, noderēs dažādas nomierinoša tipa rotaļlietas – intelektuālās puzles, ostīšanās paklājiņi, kongi un graužamās mantiņas.

Ja vairākiem darbiniekiem ir suns, ieteicams izveidot grafiku – kurā dienā kurš suns dosies uz darbu, lai neveidotos lieki konflikti.