Suns pret velosipēdu: instinkts, nevis nepaklausība. Kā palīdzēt mīlulim saglabāt mieru?

Instinkts, nevis nepaklausība

Suņa smadzenes kustību uztver citādi nekā cilvēka smadzenes. Daudziem suņiem pakaļdzīšanās nav apzināts lēmums, bet gan instinktīva reakcija, kas sākas, vēl pirms dzīvnieks paspēj padomāt. Jo straujāk objekts kustas un negaidītāk parādās, jo spēcīgāka var būt suņa reakcija. Īpaši izteikta nosliece uz pakaļdzīšanos ir šķirnēm, kurām medību vai ganīšanas instinkti vēsturiski bijuši ļoti svarīgi, piemēram, borderkollijiem, Austrālijas aitu suņiem, vācu aitu suņiem, terjeriem un haskijiem.

Tomēr dzīšanās var attīstīties jebkuram sunim, ja šī darbība iepriekš ir bijusi atalgota ar panākumiem. Pats dzīšanās process sunim izraisa spēcīgu uzbudinājumu, adrenalīna pieplūdumu un intensīvas emocijas, kas kļūst par balvu pašas par sevi. Tāpēc uzskats, ka suns no šīs uzvedības ar laiku vienkārši izaugs, ir mīts. Patiesībā katra veiksmīga dzīšanās kļūst par treniņu un ieradumu tikai nostiprina.

Dažādi suņi, dažādi iemesli

Svarīgi saprast, ka ne visi suņi dzenas pakaļ viena un tā paša iemesla dēļ. Vienam tā ir medību instinkta izpausme vai vienkārši spēles elements, citam tās var būt bailes vai nedrošība. Daļa suņu cenšas padzīt tuvojošos objektu tieši tāpēc, ka jūtas apdraudēti. Brīdī, kad velobraucējs aizbrauc prom, sunim šķiet, ka viņa agresīvā reakcija un riešana ir bijusi veiksmīga un palīdzējusi novērst draudus. Šī iemesla dēļ sodīšana nedod vēlamo rezultātu.

Ja saimnieks katru reizi, kad tuvojas velobraucējs, sāk raut pavadu vai skaļi lamāt suni, dzīvniekam var izveidoties vēl spēcīgāka negatīva asociācija. Suņa uztverē nepatīkamās sajūtas rodas tieši tajā brīdī, kad parādās kustīgais objekts, tāpēc reakcija nākamajā reizē var kļūt vēl intensīvāka.

Rīkojieties, pirms suns jau ir satraucies

Efektīva uzvedības maiņa jāsāk daudz agrāk nekā brīdī, kad suns jau metas pakaļ objektam. Mācīšanās notiek tad, kad dzīvnieks vēl spēj domāt un pieņemt informāciju, jo maksimāla uzbudinājuma stāvoklī suņa smadzenes vairs nespēj pilnvērtīgi apstrādāt komandas vai jaunu informāciju. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīties pamanīt pirmās suņa ķermeņa valodas pazīmes – saspringtu ķermeni, skatiena fiksēšanu, ausu pagriešanu kustības virzienā vai pēkšņu koncentrēšanos uz attālumā redzamu objektu. Tiklīdz pamanāt šos signālus, ir iespējams novērst suņa uzmanību un palīdzēt viņam izvēlēties citu uzvedību, piemēram, acu kontaktu ar saimnieku, pagriešanos prom no tā, kas uztrauc, vai mierīgu iešanu blakus. Vienkārša komandas “nedrīkst” kliegšana nedos rezultātu, daudz efektīvāk ir šīs alternatīvās reakcijas iepriekš uztrenēt mierīgā vidē.

Distances ievērošana un drošība

Daudzi saimnieki pieļauj kļūdu, cenšoties radināt suni pie velobraucējiem, uzreiz nostājoties tieši blakus veloceliņam. Ja suns nespēj saglabāt mieru, attālums ir pārāk mazs, jo mācīšanās notiek tikai tad, kad dzīvnieks spēj koncentrēties uz saimnieku.

Dažkārt tas nozīmē sākt darbu piecdesmit vai pat simt metru attālumā no kustības, pakāpeniski šo distanci samazinot vairāku nedēļu laikā. Vitāli svarīga apmācības sastāvdaļa ir tieši agrīnā socializācija, kuras laikā suns pierod pie vides, uztverot velobraucējus un skrējējus kā normālu parādību.

Jāatceras arī par drošību – kamēr uzvedība nav stabila, garās pavadas un labi piegulošu iemauktu izmantošana nav neveiksmes pazīme, bet gan veids, kā turpināt apmācību, novēršot riskus un smagus negadījumus.

Kāds ir apmācības mērķis?

Pilnībā izskaust instinktus nav iespējams, un tas arī nav nepieciešams. Taču ir pilnīgi reāli panākt, ka suns, ieraugot garām braucošu velobraucēju vai skrējēju, nevis metas pakaļ, bet paskatās uz savu saimnieku. Tieši šis mirklis, kad dzīvnieks spēj izvēlēties mierīgāku reakciju, ir īstais apmācības mērķis. Tas neveidojas vienā dienā, taču ar pacietību, konsekvenci un izpratni par suņa uzvedību ir sasniedzams gandrīz ikvienam sunim.